Latvijas preču eksporta vērtība septiņos mēnešos augusi par 21,2%
Latvija šogad septiņos mēnešos eksportēja preces 8,689 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 21,2% jeb 1,521 miljardu eiro vairāk nekā 2020. gada attiecīgajā periodā, bet importēja - par 10,421 miljardu eiro, kas ir pieaugums par 25,6% jeb 2,123 miljardiem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Tādējādi 2021. gada septiņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 19,11 miljardus eiro, kas ir par 23,6% jeb 3,64 miljardiem eiro vairāk nekā 2020. gada attiecīgajā periodā.
Tostarp jūlijā Latvija ir eksportējusi preces 1,329 miljardu eiro apmērā, kas ir par 2,3% jeb 29,6 miljoniem eiro vairāk nekā jūnijā, bet par 25,5% jeb 270,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2020. gada jūlijā. Savukārt importējusi Latvija ir preces 1,728 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3% jeb 50,4 miljoniem eiro vairāk nekā pirms mēneša un par 28,1% jeb 379,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2020. gada jūlijā.
Statistikas pārvaldē norādīja, ka 2021. gada jūlijā salīdzinājumā ar 2020. gada jūliju ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apmērā samazinoties no 44% līdz 43,5%.
Eksportējusi Latvija 2021. gada jūlijā visvairāk koku, koka izstrādājumus un kokogles - 300,986 miljonu eiro vērtībā (22,7% no kopējā eksporta), kas ir par 2% mazāk nekā jūnijā, bet par 63,2% vairāk nekā 2020.gada jūlijā.
Elektroierīces un elektroiekārtas eksportētas par 134,355 miljoniem eiro (10,1%), kas ir par 0,2% mazāk nekā pirms mēneša un par 9,4% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt dzelzs un tērauds eksportēts 80,531 miljona eiro apmērā (6,1%), kas ir par 36,3% vairāk nekā pirms mēneša un 2,3 reizes vairāk nekā gadu iepriekš.
CSP norādīja, ka dzelzs un tērauda eksporta kāpumu 2021. gada jūlijā salīdzinājumā ar 2020. gada jūliju visvairāk ietekmēja dzelzs atkritumu, lūžņu, dzelzs vai tērauda lietņu lūžņu pārliešanai eksporta pieaugums par 24,5 miljoniem eiro jeb 3,2 reizes. Savukārt elektroierīču un elektroiekārtu eksports samazinājās, sarūkot mobilo telefonu eksportam par 15,7 miljoniem eiro jeb 47,7%.
Importā jūlijā lielākais īpatsvars bija minerālajam kurināmajam, naftai un tās pārstrādes produktiem, kas ievesti 218,343 miljonu eiro vērtībā (12,6% no kopējā importa apmēra), kas ir par 21,5% vairāk nekā jūnijā un 2,2 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, seko mehānismi un mehāniskās ierīces, kas ievestas 171,187 miljonu eiro vērtībā (9,9%), kas ir par 19% vairāk nekā mēnesi iepriekš un par 33,8% vairāk nekā 2020.gada jūlijā, kā arī elektroierīces un elektroiekārtas, kas ievestas 156,141 miljona eiro vērtībā (9%), kas ir par 3,7% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 8,1% mazāk nekā pirms gada.
Elektroierīču un elektroiekārtu imports 2021. gada jūlijā salīdzinājumā ar 2020.gada jūliju samazinājās, sarūkot mobilo telefonu importam par 16,2 miljoniem eiro jeb 46,2%.
Jūlijā svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar Eiropas Savienības valstīm bija Lietuva (18,3% no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,3%), Vācija (7,4%) un Zviedrija (4,8%). Nozīmīgākie importa partneri bija Lietuva (17,2% no importa kopapjoma), Vācija (9,8%), Igaunija (9,2%) un Polija (8,8%).
Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais eksporta partneris bija Apvienotā Karaliste, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā jūlijā veidoja 9,5%, bet importā Krievija - 13,7% no importa kopapjoma.
2021. gada jūlijā Eiropas Savienības valstu īpatsvars salīdzinājumā ar 2020. gada jūliju kopējā eksporta vērtībā samazinājās par 1,2 procentpunktiem un bija 67%, savukārt kopējā importa vērtībā samazinājās par pieciem procentpunktiem - līdz 70,4%. Vienlaikus NVS valstu īpatsvars eksportā samazinājās par diviem procentpunktiem un veidoja 10,7%, bet importā pieauga par 7,4 procentpunktiem un bija 18,2%.
Šogad jūlijā Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 105 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Savukārt negatīva tā bija tirdzniecībā ar 53 valstīm.
