Tik tālu nu esam: Vecrīgas veikalos jārunā ķīniešu valodā
Desmit gadu laikā Latvijā tūristu skaits no Ķīnas pieaudzis vairāk nekā 32 reizes, bet šeit dzīvojošo ķīniešu skaits – 25 reizes. Līdz ar to aizvien vairāk ķīniešu parādās arī mūsu veikalos un kafejnīcās, apkalpojošajam personālam radot grūtības izskaidroties ar klientiem, kuri prot tikai ķīniešu mēli.
Ķīnietim latīņu alfabēta burti ir tikpat noslēpumainas un neizprotamas zīmes, tāpat kā latvietim ķīniešu hieroglifi. Starp ķīniešu tūristiem ir arī daudz vecākā gadagājuma cilvēku, kuri kā jaunā paaudze angļu valodu nav apguvusi, bet pasauli vēlas redzēt un no svešām valstīm uz mājām aizvest arī kādu suvenīru vai lietu, kas viņu tēvzemē nav sastopama.
Ķīnieši visvairāk sastopami Vecrīgā, tādēļ arī vecpilsētas tirgotavu pārdevēji visbiežāk sastopas ar viesiem no Āzijas. Ja Japānas vai Dienvidkorejas tūristi zina angļu valodu, jo dzīvojuši atvērtā vidē, kurā svešvalodu prasme ir viena no nepieciešamībām, tad ķīnieši, kuri dzīvojuši aiz dzelzs priekškara, komunistiskā režīmā, angļu valodu nezina un latviešu pārdevējiem ar viņiem jānopūlas ne pa jokam. Sevišķi ar vecākā gadagājuma viesiem.
Vecrīgas veikaliņa pārdevēja ar ķīniešiem sarunājas zīmju un žestu valodā
Pārdevēja Gunta, kura strādā kādā no Vecrīgas apģērbu veikaliņiem, portālam Kasjauns.lv atklāj savu darba ikdienu: „Pēdējā laikā aizvien vairāk mūsu veikalā ienāk ķīniešu tūristi. Varētu padomāt, ko tad viņi pie mums meklē? Valda uzskats, ka visi apģērbi un apavi pie mums ievesti no Ķīnas. Kāpēc ķīnietim uz mājām pāri puspasaulei vest preci, ko viņš pats ražojis? Bet tā nav. Pie mums var nopirkt gan Latvijas dizaineru veidotos tērpus, gan citās Eiropas valstīs šūdinātu apģērbu. Tā nav unificēta produkcija, bet lokāla modes prece, kas īpaši atšķiras, piemēram, no Ķīnas modes. Tāpēc viņi arī vēlas kaut ko iegādāties pie mums.
Tomēr it sevišķi cienījama gadagājuma ķīnieši nesaprot angļu valodu, par latviešu valodu nemaz nerunājot. Ciparus viņi atpazīst, bet neizprot, ko tie nozīmē – izmēru, augumu, vidukļa apkārtmēru vai tamlīdzīgi? Paskaidrojums uz preču zīmes ir tikai latviešu un angļu valodā. Tad nu „nabaga” ķīnietes nāk pie manis un mēģina ar zīmēm, dažādiem žestiem un mīmiku uzjautāt, vai konkrētais apģērba gabals der viņam. Interesantāk ir tad, ja pircējs ar zīmēm mēģina pateikt, ka viņš šo apģērbu grib aizvest kādam citam. Tad nu viņš mēģina norādīt uz vīrieti vai sievieti un ar roku parādīt viņa augumu. Tādā pašā vīzē, kratot vai mājot ar galvu, mēģinu pateikt jā vai nē – der vai neder.
Tik tālu nu esam! Vai jāsāk domāt par preču zīmju drukāšanu arī ķīniski?”
Uzņēmēja: „Ja Latvijā būs ķīnieši, es arī runāšu ķīniski”
Protams, ka tagad neviena atbildīgā institūcija nepieprasīs preču zīmes un paskaidrojumus drukāt ķīniski. Šai ziņā nekas nemainīsies – galvenais, lai šie paskaidrojumi būtu valsts, latviešu valodā. Tirgotājam vai pakalpojumu sniedzējam ar klientiem, kas nepārvalda latviešu valodu, būs jāmēģina „tikt galā” pēc saviem ieskatiem. Starp citu, tas neaizliedz līdzās valsts valodai arī nodrukāt tulkojumu kādā svešvalodā, tostarp ķīniski. Lai arī tas liekas kā zinātniskā fantastika, viens otrs par to arī aizdomājas, pagaidām gan tikai virtuāli. Interneta forumos, kur tiek apspriestas biznesa idejas, sastopami arī šādi ieraksti:
* „Ja prasītu ķīniešu valodu, tad piekristu. To taču nosaka konkrētie apstākļi. Tie pakalpojumu ņēmēji, kuri latviski neprot, ies prom no tādiem punktiem, kur runās tikai latviski, un īpašniekam būs zaudējumi. Padomju laikos pats tā darīju: ja veikalā vai kādā darbnīcā nevarēju saprasties latviski, gāju uz citu vietu. Tāpat arī ar ķīniešiem, ja šie sabrauktu tūkstošiem un dzīvotu kompakti, tad tajās vietās apkalpotājiem būtu kaut kas ķīniski jāiemācās, un nekādi Saeimas deputāti tur neko nevar izgrozīt”.
* „Apkalpot klientu viņa dzimtajā valodā ir tikai normāli. Ja Latvijā būs ķīnieši, es arī runāšu ķīniski, ja tas cels manu biznesu”.
Te jāpiebilst, ka pēdējo mēnešu laikā vairākiem Latvijas uzņēmējiem nācies savu produktu etiķetes drukāt ķīniski. „Rīgas dzirnavnieks” uz Ķīnu sācis eksportēt auzu pārslu putru, mūsu zivsaimnieki – šprotes, bet piena pārstrādātāji uz Ķīnu sūta sieru, saldējumu un krējumu. Pagaidām ķīniski marķētā produkcija gan paredzēta tikai eksportam.
Fakti: ķīniešu skaits Latvijā strauji pieaug
Ja 2004. gadā mūsu valstī dzīvoja tikai pāris desmiti ķīniešu, tad tagad jau ap 1200. Ja pirms desmit gadiem Latvijā reģistrēja 389 ķīniešu tūristu, tad pērn jau 12 584. Un katrs ķīniešu tūrists pie mums vidēji pavada divas dienas. Līdz ar to arī mūsu veikalos un kafejnīcās aizvien vairāk parādās ķīniešu. Pēdējā desmitgadē ķīniešu tūristu skaits pieaudzis vairāk nekā 32 reizes, bet ķīniešu izcelsmes iedzīvotāju skaits – apmēram 25 reizes.
