"KVV Liepājas metalurga" darbinieki ar atklātu vēstuli vērsušies pie prezidenta un ministriem
Vairāki bijušie un vēl strādājošie AS "KVV Liepājas metalurgs" darbinieki atklātā vēstulē valsts augstākajām amatpersonām norāda uz sarežģītu situāciju uzņēmumā un aicina to risināt.
Kā vēstules autori norādīti bijušie un vēl strādājošie AS "KVV Liepājas metalurgs" darbinieki. Vēstule nosūtīta Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL-TB/LNNK), Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (V), kā arī Ekonomikas un Finanšu ministrijām un Saeimas frakcijām un komisijām.
Vēstulē pausts, ka investora izvēle rūpnīcai bijusi "fatāla kļūda". Vēstulē investoram veltīta plaša kritika, tāpat tiek kritizēts Latvijas drošības iestāžu un valdības darbs, pretendentu izvēlē.
Vēstulē arī uzsvērts, ka uzņēmuma darbinieki nonākuši pazemojošā situācijā. "Cilvēki, kuri, noticot jauno īpašnieku solījumiem, bija atstājuši pēc rūpnīcas maksātnespējas jaunatrastās darba vietas un atgriezušies darbā cehos, atkal tika izdzīti aiz vārtiem ar niecīgiem grašiem kabatā un dīvainu formulējumu, ka viņi nav izturējuši pārbaudes laiku," teikts vēstulē. Savukārt palikušajiem darbiniekiem esot samazinātas algas, sociālās iemaksas pēdējoreiz ir veiktas aprīlī, praksē parādoties bezalgas atvaļinājumi un alga aploksnēs.
Vienlaikus gan tiek uzsvērts, ka situāciju vēl var mainīt. "Noteiktos apstākļos, ar investīcijām, pieredzējušu investoru vadībā - šis uzņēmums var strādāt un dot peļņu. Neskatoties uz ieilgušo stagnāciju metalurģijas nozarē, daudzas līdzīgas rūpnīcas Polijā, Spānijā, Vācijā un daudzās citās Eiropas valstīs šobrīd sekmīgi turas "virs ūdens" un strādā," teikts vēstulē.
Tāpat lūgts skaidrot, kādēļ šobrīd uzņēmumā nav pastāvīgu kompetentu valsts uzraugu tehniskajos un finanšu jautājumos. Tiek pausts, ka šobrīd 80% uzņēmuma pieder valstij, "investors" ir samaksājis tikai 20% no aktīvu vērtības.
Tiek arī vaicāts, kāpēc konfidenciāla pārdošanas līguma slēgšanas brīdī nav apspriesti jautājumi par darbinieku skaitu un viņu aizsardzību, par rūpnīcas spēju darboties, par attīstību un par vismaz minimāliem ieguldījumiem ražošanas pamatlīdzekļos?
Savukārt Ministru prezidentei personīgi lūgts komentēt viņas pausto, ka pat tad, ja rūpnīca tiks apstādināta un slēgta, valsts šajā gadījumā necietīs un līgums to labi aizsargās. ''Paskaidrojiet, lūdzu, Straujumas kundze, no darba atlaistajiem un arī vēl pagaidām strādājošajiem metalurgiem un viņu ģimenēm - ko Jums šajā konkrētajā gadījumā nozīmē termins "valsts''?'' vaicāts vēstulē.
Kā ziņots, maija sākumā uzņēmumā strādāja aptuveni 960 darbinieki, taču patlaban uzņēmumā darbu turpina aptuveni 700 darbinieku.
AS "KVV Liepājas metalurgs" bija spiesta sašaurināt ražošanu tēraudkausēšanas cehā, jo produkcijas pašizmaksa nenodrošina konkurētspēju ar līdzīgu metalurģijas uzņēmumu produkciju gan citās valstīs Eiropas Savienībā, gan citos pasaules reģionos.
Maijā un jūnijā AS "KVV Liepājas metalurgs" bija arī problēmas samaksāt "Latvenergo" par piegādāto elektrību, taču tās tika atrisinātas.
