Cilvēki sociālajos tīklos sašutuši par jauno nodokļu politiku
Latvijas iedzīvotāji sociālajos tīklos pauž sašutumu par “partijas un valdības” ieceri no 1. jūlija par visiem strādājošiem, neatkarīgi no viņu nopelnītā, likt maksāt obligātās sociālās iemaksas vismaz no minimālās algas – 170 eiro mēnesī. Viņi arī pauž, ka pat Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieki ar to nav mierā.
Tas vairošot ne tikai haosu grāmatvedībā, bet arī bezdarbu, jo darba devējs vairs nevarēs atļauties algot darbiniekus uz nepilnu darba slodzi. Gan darba devēji, gan darba ņēmēji pieprasa atcelt jauno kārtību. Lūk, tikai daži interneta lietotāju komentāri:
Alise Zariņa: “Neviens nav drošs - kā tad būs, un neviens nav drošs par to, kas notiks ar frīlanseriem, pašnodarbinātajiem un autoriem”.
Madara Melne-Tomsone: “Ir vēl labāk, paši VID darbinieki semināros pasaka, ka viņiem šis līdz galam nepatīk un to, kā būs pēc 1. jūlija nevar paredzēt, bet kas būs no 1. janvāra vispār neviens nezin. VID darbinieki to saka”.
Arturs: “Man viens pazīstams DJ par šo vakar runāja ar VID un tur atzina, ka viņi paši cerot uz to, ka šo likumu nepieņems”.
Rasa Priedīte: “Gribētu pieņemt uz vasaru legāli sev kādu palīgu. Gan pati atpūsties, gan kādai no kopienas mammām iespēja nedaudz piepelnīties, kamēr viņai un man pašai mazais tikai pa pusei dārziņā. Bet tagad sanāk tik skarbi manam mazajam uzņēmumam, ka palīgu nevaru ņemt un pati būšu pārstrādājusies un bez motivācijas kaut ko darīt tālāk. Doma jau skaitās laba. Bet izpildījums un taimings - uhh. Nospiest tos, kas vēl pēc covid krīzes cenšas izdzīvot”.
Man viens pazīstams DJ par šo vakar runāja ar VID un tur atzina, ka viņi paši cerot uz to, ka šo likumu nepieņems.
— Arturs (@Arturs_L_) June 15, 2021
Njus, cik no tiem, kam pašnodarbinātā statuss bija dažiem papilddarbiem gadā, jau no tā atteikušies? Vēl pāris nedēļas līdz nozīmīgajam mūsu valsts notikumam, kad dažiem ļaudīm nodokļi būs lielāki par ienākumiem. Ad hoc ekspertus par vismaz simbolisku naudu arī NVO var aizmirst.
— Inese Vaivare (@vaivarei) June 10, 2021
Tuvojās 1.jūlijs un valstī vēl arvien nebija skaidrs, kā pēc tā dzīvos mazo algu saņēmēji, pašnodarbinātie un citi zvēri.
— Regita. (@reegiitaa) June 9, 2021
Minimālās VSAOI mehānisms ir smadzenes lauzošs.
Ar šo reformu principā tiek liegta iespēja, piemēram, studentiem piestrādāt nepilnas slodzes darbu, kā arī citiem cilvēkiem, kuri dažādu iemeslu un apstākļu dēļ strādā nepilnu slodzi. Darba devējam diez vai būs motivācijas maksāt VSAOI no 500€, ja darbinieks nopelna mazāk.
— Madara Ozola (@Madara_Ozola) June 14, 2021
Atis Švinka: “Valsts netiek galā ar ēnu ekonomiku un aplokšņu algas īpatsvars ir milzīgs. Uz tā pamata jebkurš mazas algas, nepilnas slodzes strādājošais vai pašnodarbinātais tiek uzskatīts par potenciālo krāpnieku, kurš noteikti shēmo. Šāda attieksme nav forša.
Manā skatījumā nav būtiski, vai šīs izmaiņas skars 50 000 vai 5000 cilvēkus. Katrs cilvēks ir svarīgs, un ja reforma viņus skar negatīvā formā, tad tā ir problēma. Patiesībā visas Reira reformas jau šobrīd palielina ēnu ekonomiku. Šis būs vēl viens piliens šajā virzienā”.
Inese Vaivare: “Cik no tiem, kam pašnodarbinātā statuss bija dažiem papilddarbiem gadā, jau no tā atteikušies? Vēl pāris nedēļas līdz nozīmīgajam mūsu valsts notikumam, kad dažiem ļaudīm nodokļi būs lielāki par ienākumiem”.
Viesturs Kleinbergs: “Diemžēl Krišjānis Kariņš un Jānis Reirs nesaprot, ka ne tikai mēdz būt cilvēki, kuri negrib vai nevar strādāt pilnu slodzi, bet ir arī lauki, kur nelieli darbiņi mēdz būt vienīgie oficiālie ienākumi. Tagad tādu daudziem vairs nebūs vispār”.
Regita: “Tuvojas 1. jūlijs un valstī vēl arvien nebija skaidrs, kā pēc tā dzīvos mazo algu saņēmēji, pašnodarbinātie un citi zvēri. Minimālās VSAOI mehānisms ir smadzenes lauzošs”.
Madara Ozola: “Ar šo reformu principā tiek liegta iespēja, piemēram, studentiem piestrādāt nepilnas slodzes darbu, kā arī citiem cilvēkiem, kuri dažādu iemeslu un apstākļu dēļ strādā nepilnu slodzi. Darba devējam diez vai būs motivācijas maksāt VSAOI no 500€, ja darbinieks nopelna mazāk”.
Kristine Tjarve: “Šie grozījumi ļoti ietekmēs NVO tālāko darbību, nav izsvērts, kas un kā, turpmāk lielai daļai reģionālo kopienu organizāciju būs izaicinājumi īstenot projektus jeb būs jāmeklē, kur dabūt iztrūkstošo summu, lai nosegtu nodokļus no minimālās algas.
Ko darīt tiem darba ņēmējiem, kuriem nav iespējas dažādu personisku apstākļu dēļ strādāt pilnu slodzi? Bet viņi ir gatavi kaut ko darīt labākas valsts labā un tamlīdzīgi”.
