Tik strauja minimālās algas palielināšana bija kļūda, atzīst ministrs
"Mēs nevaram skriet ratiem pa priekšu ar minimālās algas celšanu, ja tas nesasniegs mērķi," izteicās labklājības ministrs Uldis Augulis.
Bizness un ekonomika

Tik strauja minimālās algas palielināšana bija kļūda, atzīst ministrs

Jauns.lv

Kļūda bija šogad tik strauji celt minimālo algu, šorīt LNT raidījumā "900 sekundes" teica labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Ministrs ir pārliecināts, ka nākamgad minimālajai algai būtu jāpaliek nemainīgai - 360 eiro. Augulis skaidroja, ka šogad daudzi uzņēmēji samazinājuši darba laikus, lai nebūtu jāmaksā tik liela minimālā alga. Viņš arī minēja, ka sociālās aprūpes centros sociālais darbinieks labāk izvēlas strādāt par aprūpētāju, jo tādējādi var strādāt maiņu darbu un nopelnīt vairāk. Šādu situāciju nevar pieļaut, pārliecināts ministrs.

Labklājības ministrija (LM) ir iesniegusi trīs priekšlikumus minimālās algas apmēram 2016.gadā - saglabāt to esošajā līmenī, palielināt to līdz 267 vai 375 eiro. Tomēr ministrs sliecas atbalstīt pašreizējās minimālās algas apmēra saglabāšanu arī nākamgad.

"Mēs nevaram skriet ratiem pa priekšu ar minimālās algas celšanu, ja tas nesasniegs mērķi," izteicās ministrs.

Kā ziņots, Ekonomikas ministrija (EM) atbalsta minimālās darba algas palielināšanu no 360 līdz 375 eiro, bet Labklājības ministrija (LM) uzskata, ka minimālo algu vajadzētu palielināt vien par septiņiem eiro vai nepalielināt nemaz, liecina LM sagatavotais informatīvais ziņojums par minimālās algas apmēru 2016.gadā.

Ziņojumā teikts, ka pašlaik Latvijā zemas darbaspēka izmaksas joprojām ir konkurētspējas priekšrocība, tāpēc minimālās mēneša darba algas celšana var radīt negatīvu ietekmi uz uzņēmēju konkurētspēju. Algas celšana palielinātu uzņēmēju darbaspēka izmaksas un vēlmi izvairīties no nodokļu nomaksas, samazinot darba ņēmēju nostrādātās darba stundas.

Tikmēr arodbiedrības ir gatavas streikot, ja valdība, plānojot nākamā gada valsts budžetu, neieklausīsies to viedoklī, 14.augustā LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns.

Viņš sacīja, ka sarunās par nākamā gada budžetu arodbiedrības nav gatavas atkāpties no vairākām prasībām.

Pirmkārt, sociālie partneri uzstās uz darba algas paaugstināšanu valsts sektorā strādājošajiem - pedagogiem, mediķiem, kultūras darbiniekiem, policistiem, ugunsdzēsējiem un citiem. Otrkārt, LBAS prasīs, lai tiek izpildīta likumā jau paredzētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšana par vienu procentpunktu, bet treškārt tā neatkāpsies no prasības paaugstināt ar nodokli neapliekamo minimumu, taču ne uz vienas darbinieku daļas rēķina.

Savukārt valstī noteiktajai minimālajai mēnešalgai obligāti ir jāsasniedz vismaz 380 eiro, uzskata LBAS priekšsēdētāja vietnieks. "Mēs esam it kā piesardzīgi šajā paaugstinājumā, jo tomēr ir jābūt palielinājumam arī [skaitliski] tuvākajām algām kvalificētākiem darbiniekiem. Mēs nevaram nepārtraukti celt minimālo algu, bet pārējās algas, kas nedaudz pārsniedz minimālo, iesaldēt," skaidroja Baldzēns.

Publicēta: 18.08.2015 09:09