Pastmarka ar tavu foto. Tas ir iespējams!

Kā vēsta nostāsti, pasaulē pirmais uzradās brīdī, kad tika nodrukāta pirmā pastmarka. Tas notika 1840. gada 6. maijā, kad Lielbritānijā laida klajā pasaules pirmo pastmarku ar karalienes Viktorijas profilu. Vēlāk šo vēsturisko pastmarku nosauca par Melno peniju, jo tā bija melnā krāsā un maksāja vienu peniju. Tomēr tā nekļuva par dārgāko pastmarku filatēlijas vēsturē, jo tika izlaista pietiekami lielā tirāžā. Par dārgākajām pastmarkām kļuva tās, kurām tirāža bija apbrīnojami niecīga. Parasti par tādiem retumiem kļūst pastmarkas, kas saistītas ar drukas kļūdām. Piemēram, pārsteidzoši dārga ir marka, kas izdota Maurīcijas salā 1847. gadā. To drukājot, tika pieļauta kļūda, Post Paid vietā nodrukāja Post Office. Tiek lēsts, ka tika izlaisti tikai 28 šādi brāķi. Tagad par šo brāķi kolekcionāri gatavi maksāt miljonus. Tāpat vairākus miljonus dolāru vērta ir ASV drukātā marka, uz kuras redzams viens no šīs valsts pamatlicējiem – Bendžamins Franklins. Tādas pasaulē esot tikai divas. Viena glabājas Ņujorkas publiskajā bibliotēkā, otra – privātā kolekcijā.

Par dārgāko pasaules pastmarku tiek uzskatīta marka The Three-Skilling Yellow, kas nodrukāta 1885. gadā Zviedrijā. Arī šī pastmarka kļuva par lielu retumu tipogrāfijas kļūdas dēļ. Tā bija iecerēta zaļā krāsā, bet pirmie eksemplāri nezin kāpēc nodrukājās dzelteni. 1984. gadā šī pastmarka tika pārdota par 977 500 Šveices frankiem, 1990. gadā pārdošanas cena sasniedza vienu miljonu dolāru, 1996. gadā tika pārdota par 2,3 miljoniem dolāru. Ar katru reizi tā tiek pārdota arvien dārgāk un dārgāk.

Vēl nav zināms, kurā brīdī nokļūdīsies Latvijas Pasts, lai kādu pastmarku padarītu par retumu. Tomēr skaidrs, ka Latvijas pastmarkas no dizaina viedokļa Eiropā kotējas kā vienas no krāšņākajām. Par pastmarku veidošanu un filatēlijas īpatnībām Patiesajai Dzīvei stāsta Latvijas Pasta vērtszīmju un filatēlijas departamenta direktors Edmunds Bebrišs.

Viltošana caur šujmašīnu

– Katra filatēlista liels ieguvums – dabūt pastmarku, kuras tirāža ir ļoti maza. Ideālajā variantā – visā pasaulē ir tikai viena tāda pastmarka, un tā pieder tikai viņam. Tādā gadījumā tās vērtība, iespējams, būtu rēķināma daudzos miljonos eiro. Bet, runājot par standarta pastmarkām, to cena veidojas no dažādiem aspektiem – tirāžas, tēmas, izdošanas gada. Piemēram, ir pastmarkas, kuras Latvijas Pastā vairs nav iespējams iegādāties, jo tās izdotas pirms vairākiem gadiem, un mēs savus krājumus jau esam pārdevuši. Savukārt filatēlisti savās aprindās tās pērk un pārdod. Un tā veidojas šī cena – no pieprasījuma. Marka maksā tik, cik pircējs gatavs par to maksāt. Ir markas, kuras tiek uzskatītas par retām. Tādā gadījumā šīs pastmarkas tiek pārdotas par stipri lielāku cenu, nekā tām ir nominālvērtība. Labs piemērs, ko varu minēt no Latvijas prakses, ir 2001. gadā Latvijas Pasta izdotā pastmarka ar Jūrmalas ģerboni. Tā bija viena no standartsērijas pastmarkām, kuras tiek izdotas atkārtoti – atkarībā no tā, cik liels daudzums nepieciešams Latvijas Pasta vajadzībām. Konkrētās markas nominālvērtība bija 15 santīmi. Un notika tā, ka filatēlisti to nezin kāpēc palaida garām – tā īsti nepiefiksēja. Šī pastmarka ātri vien tika izlietota Latvijas Pasta vajadzībām, un pēc kāda laika filatēlisti jau bija gatavi maksāt četrus latus par pastmarku, kuras nominālvērtība bija tikai 15 santīmi. Kā redzat, tās vērtība bija augusi daudzkārt.

– Vai ir vērts ieguldīt naudu markās?

– Faktiski marka – tas ir vērtspapīrs. Nopērkot un noliekot malā pastmarku, jūs neko nezaudējat. Jūs jebkurā mirklī to varat izmantot. Starp citu, filatēlija tiek uzskatīta par vienu no drošākajiem ieguldījuma veidiem, jo laika gaitā pastmarku kolekciju vērtība tikai pieaug. Tas nozīmē – ja krājat pastmarkas, tad ir garantija, ka tās noteikti varēsiet izmantot vismaz pasta sūtījumu pārsūtīšanai. Kad latus mainīja uz eiro, Latvijas Pasts deva iespēja noteiktu laiku vēl izmantot vecās pastmarkas, pēc tam bija iespēja markas ar lata nominālu apmainīt pret markām ar eiro nominālu. Tāpēc varu teikt, ka markas ir drošs ieguldījuma veids.

– Ir dažādi kolekcionēšanas virzieni. Ir kolekcionāri, kas krāj nedzēstas pastmarkas – pastmarkas bez zīmogiem. Bet ir arī tādi, kas kolekcionē tikai dzēstas pastmarkas – markas ar zīmogiem. Protams, ja pastmarka ir dzēsta, to vairs nevar izmantot pasta sūtījumiem. Taču – ar šo zīmogu pastmarka kļūst unikāla. Citā dienā jūs tādu vairs nedabūsiet. Latvijas Pasts organizē pastmarku pirmās dienas apzīmogošanu. Šis zīmogs ir īpašs, tas pieejams tikai pirmajā dienā. Tāda vairs nebūs. Otrajā dienā šis zīmogs tiek iznīcināts.

– Es tā arī nesapratu, kuras markas ir vērtīgākas – ar vai bez zīmoga?

– Vienas atbildes nav. Viss vērtējams subjektīvās kategorijās, objektīvi kritēriju šeit vienkārši neeksistē. Katram no mums ir savas vērtības, tāpat arī kolekcionāriem. Vienam vērtīgākas ir pastmarkas ar zīmogiem, citam – bez. Viens krāj markas ar suņu attēliem, cits – ar kaķu. Skaidrs ir viens – katra kolekcija ir vērtība.

– Pastmarkas tiek drukātas tipogrāfijās, kuras ir īpaši sertificētas. Marka – tas tomēr ir vērtspapīrs. Galvenais – pasargāt pastmarkas no viltošanas. Tāpēc tiek piemeklēts īpašs papīrs un krāsas, lai pastmarkas būtu pietiekami drošas un neviens ar modernu tehniku tās nevarētu nokopēt. Piemēram, atkarībā no skata leņķa pastmarkas var mainīt savu toni. Ja nokopēsiet, tādu efektu nesasniegsiet. Izvēlāmies papīru, kas satur diegus vai citus pretviltošanas elementus. Tiek piemeklētas krāsas, no kurām nevar notīrīt zīmogu. Ja gribēsiet notīrīt un izmantot marku otrreiz – nekas nesanāks. Daudzām pastmarkām izmantojam slēptus un uzreiz nepamanāmus pretviltošanas elementus. Piemēram, ar speciālu krāsu pastmarkā tiek iedrukāts Latvijas Pasta logo, kas redzams tikai ultravioletajā gaismā. Ir arī citi knifi. Mēs par tiem plaši nestāstām.

– Vai jūsu izlaistās markas bieži vilto?

– Tā kā savu darbu veicam ar lielu rūpību, marku viltošana faktiski nenotiek. Vienīgie gadījumi, kas fiksēti, – cilvēki izgriezuši markas no mūsu bukletiem un uzlīmējuši uz aploksnēm. Vēstuļu šķirošanas cehā šos viltojumus uzreiz konstatē, jo visas markas, kas tiek drukātas informatīvajos bukletos, atšķiras no oriģināla. Lai cik kvalitatīva arī būtu bukletu druka, no turienes izgrieztu marku attēli tomēr manāmi atšķiras no oriģināliem. Tomēr, kā esmu dzirdējis, ārzemēs marku viltošana ir izplatīta. Tās kopē un vilto ar dažādiem paņēmieniem. Pat laiž caur šujmašīnu, lai dabūtu pastmarkām raksturīgos caurumus. Bet to var uzreiz pamanīt. Viltojums ir viltojums.

– Es domāju, ka nē. Lai tas atmaksātos, jāvilto pietiekami daudz un jāmeklē realizācijas iespējas. Latvijā tādu iespēju nav. Viltošana parasti notiek pašdarbības līmenī. Ik palaikam uzrodas rokdarbnieki, kas mēģina modificēt markas un paaugstināt to nominālo vērtību. Piemēram, viena centa markai uzlīmē 35 un domā, ka neviens to nepamanīs.

– Kas notiek ar šādām vēstulēm?

– Ja ir norādīta atpakaļadrese, mēs – saskaņā ar likumdošanu – nododam tās Finanšu policijai, kas rīkojas tālāk pēc saviem ieskatiem. Ja atpakaļadreses nav, aploksne tiek nodota iznīcināšanai.

– Ja skatāmies globāli, tad – jā. Vēstuļu sūtīšana ar katru gadu samazinās. Tomēr pēdējā laikā vērojama tāda kā renesanse – cilvēki atsāk rakstīt vēstules ar roku. Un vēl – labprāt sūta pastkartes.

– Kolekcionēti tiek arī pastmarku bloki, loksnes un kvartbloki. Cik tie ir nozīmīgi?

– Tie akcentē kolekcionāra interesi par kādu konkrētu izdevumu. Piemēram, pastmarku bloks – tā ir viena pastmarka, kurai apkārt ir zīmējumi, kas papildina markā ielikto informāciju. Dažkārt šādā blokā ir divas markas. Marku loksnē ir astoņas vai desmit markas, arī tām apkārt ir papildinoši zīmējumi. Bet kvartbloks – tās ir četras markas no vienas loksnes.

– Neteikšu, ka pazīstu visus Latvijas filatēlistus, kur nu vēl ārzemju. Taču mēs sadarbojamies ar Latvijas Filatēlistu savienību, tāpēc esmu ticies ar daudziem no viņiem. Tie filatēlisti, kurus es pazīstu, lielākoties ir vīrieši. Sievietes – mazāk. Arī visā pasaulē, cik esmu novērojis, kolekcionāri tomēr lielākoties ir vīrieši. Sākot no gadiem četrdesmit un uz augšu. Tas ir vecums, kad darbā kaut kas jau ir sasniegts un arī bērni paaugušies. Tad ir īstais laiks pievērsties hobijiem.

– Kā izpaužas jūsu sadarbība ar filatēlistiem?

– Mums ir saikne ar Latvijas Filatēlistu savienību, kas ik palaikam organizē pasākumus. Mēs tās apmeklējam un ierodamies ar savu produkciju. Tāpat mēs organizējam savas pirmās dienas zīmogošanas akcijas un izstādes, kuras apmeklē filatēlisti. Reizēm kopīgi sadarbojamies kāda pasākuma organizēšanā. Ik palaikam apmeklējam izstādes ārpus Latvijas. Starp citu, Latvijas Pastam ir daudz klientu – pastmarku kolekcionāru Vācijā. Aptuveni 60% marku, kuras pārdodam kolekcionāriem, nokļūst Vācijas kolekcijās. Tāpēc vismaz divas reizes gadā cenšamies aizbraukt uz kādu no Vācijas kolekcionāru saietiem. Ierodamies lielajos tirgos un izstādēs, kur prezentējam savas jaunākās markas un arī iepriekšējo gadu izdevumus.

– Jā. Mūsu markas diezgan augstu tiek vērtētas pasaulē, mums ir augsti reitingi. Mūs pastmarku reitings ir aptuveni vienāds ar Vācijas izdotajām pastmarkām. Abu valstu resursus nemaz nav iespējams salīdzināt. Un tas, ka mēs turamies līdzi Vācijai, ir liels sasniegums. Piedalāmies dažādos konkursos, kur saņemam balvas par pastmarku dizainu. Te jāsaka paldies mūsu māksliniekiem un Pastmarku emisijas komisijai, kas piemeklē konkrētās tēmas.

– Kas Latvijas Pastā izlemj – šo marku izdosim, bet to neizdosim?

– Neviens vienpersoniski nepieņem lēmumus, ko izdot un ko neizdot. Pastmarku izdošanu reglamentē Ministru kabineta noteikumi, kuros noteikts, kādā kārtībā Latvijas Pasts izdod pastmarkas. Tas nozīmē, ka tēmas un idejas, kas attiecas uz pastmarku izdošanu, Latvijas Pastam jāapkopo laikus. Jau gadu pirms izdošanas mums jābūt skaidriem tematiem. Piemēram, šā gada jūnija beigās mēs jau sagatavojām un apstiprinājām nākamā gada plānu. Mēs labi zinām, ko izdosim kopš nākamā gada janvāra. Idejas un priekšlikumus var iesniegt ikviens interesents. Tos var sūtīt gan vēstulēs, gan elektroniski. Visas šīs tēmas – saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem – izskata īpaša Pastmarku emisijas komisija. Tā izvērtē visus šos priekšlikumus un izvēlas apmēram piecpadsmit tēmas, par kurām nākamajā gadā varētu izdot pastmarkas. Daļa no šīm piecpadsmit tēmām turpina pastmarku sērijas, kuras sākušās jau iepriekšējos gados. Tās ir sērijas, kuras klientiem patīk un kuras mēs turpinām izdot. Kā piemēru varu minēt pastmarku sēriju Eiropa. Katru gadu Eiropas valstis par kādu konkrētu tēmu izdod pastmarkas ar vienotu logotipu. Kaut zīmējumu attēli katrai valstij ir citādi, sēriju vieno tēma un logotips. Šī sērija vēl joprojām tiek turpināta.

– Jā. Piemēram, šogad Rainim un Aspazijai ir 150 gadu jubileja, kurai par godu mēs izdodam pastmarku. Tā iznāks tikai šogad, un nākamgad šai pastmarkai turpinājuma nebūs. Kad Pastmarku emisijas komisija pieņem savu galīgo lēmumu un apstiprina konkrētas tēmas, Latvijas Pasts sāk organizē šo pastmarku dizaina izstrādi. Tas nozīmē, ka mēs šim procesam piesaistām māksliniekus. Strādājam galvenokārt ar māksliniekiem, ar kuriem jau iepriekš esam veiksmīgi sadarbojušies. Pastmarka – tas ir diezgan specifisks mākslas veids. Mazajā pastmarkā jāievieto pietiekami daudz informācijas, kas nemaz nav tik vienkārši. Ne katrs mākslinieks spēj izveidot tik koncentrētu dizainu. Kad zīmējumu veido lielākā formātā, var šķist, ka tur viss ir skaidri saskatāms un saprotams. Taču – samazinot izmēru, situācija var krasi mainīties. Reizēm pat nav saprotams, kas tur īsti attēlots. Tāpēc svarīgi šo darbu uzticēt māksliniekiem, kas tajā specializējušies.

– Ar kuriem māksliniekiem sadarbojaties?

– Tie lielākoties ir grafiķi, kas specializējušies šajā konkrētajā mākslas žanrā. Viņi arī sadarbojušies ar Latvijas Banku, veidojot monētu dizainu. Varu nosaukt Artu Ozolu-Jaunarāju, Elitu Viljamu, Edgaru Folku, Juri Utānu, Ludi Danilānu. Arī Liliju Dineri, kas daudziem pazīstama kā grāmatu ilustratore. Parasti māksliniekiem tiek pavēstītas tēmas, kam viņi sagatavo dizainu. Mēs viņus neierobežojam, mākslinieki var brīvi izpausties. Reizēm viņi piedāvā vairākus variantus, reizēm – vienu. Pēc tam to visu izvērtē Pastmarku emisijas komisija. Es gan neatceros gadījumus, kad komisija būtu kādu dizainu noraidījusi.

– Jā. Un tajos var piedalīties ikviens interesents. Dalībnieki tiek aicināti piedāvāt gan savas idejas, gan pastmarku dizainu. Trīs gadus pēc kārtas aktuāls bija projekts, kad par noteiktu tēmu ikviens varēja elektroniski iesūtīt savas pastmarkas dizainu. Konkursa uzvarētājs ieguva balvu, proti, Latvijas Pasts izdeva viņa izveidoto dizainu kā oficiālu pastmarku. Šādu konkursu gadījumos uzvarētāju nosaka nevis Pastmarku emisijas komisija, bet gan cilvēki, kas apmeklē Latvijas Pasta mājaslapu un nobalso par konkrēto dizainu. Tas ir tautas balstīts un veicināts pasākums. Pagājušā gada nogalē izdevām pastmarku Dziedošie koki, pirms tam izlaidām pastmarku, kas bija veltīta Imantam Ziedonim. Uz pastmarkas bija attēlots ziedošs Ziedonis ar ziedu pilnu galvu. Vēl pirms tam izdevām pastmarku, kas bija veltīta mūsu BMX sportistiem.

– Zinu, ka jums ir īpašs pakalpojums – personalizēta pastmarka.

– Ja cilvēkam ir ļoti liela vēlme pēc konkrētas markas, kuru viņš grib līmēt uz savas vēstules vai pastkartes, bet Latvijas Pasts tādu neizdod, tad viņam ir iespēja pie tādas tikt. Tas ir pakalpojums, kas saucas Mana pastmarka. Tas nozīmē, ka noteiktā pastmarkas rāmī jūs pats varat ielādēt interesējošo attēlu. Piemēram, varat ielikt savu kaķi vai suni. Pats varat izveidot Ziemassvētku vai Lieldienu dizainu. Varat ielādēt vienalga ko. Piemēram, savu portretu vai kompānijas logo. Un to visu varat izdarīt, neizejot no mājas. Nepieciešams vienīgi ieiet interneta lapā manapastmarka.lv, kur varat ielādēt savu izvēlēto attēlu attiecīgajā pastmarkas rāmī. Samaksājiet rēķinu un pēc kāda laika saņemsiet uz savu norādīto adresi jau gatavas pastmarkas. Izvēles apjoms – no vienas loksnes līdz neierobežotam skaitam.

– Tas ir speciāls rāmis, kāds ir tikai personalizētām markām. Ar to šīs pastmarkas atšķiras no citām. Turklāt klientiem dota iespēja izvēlēties atbilstošu pastmarkas nominālu – sūtīšanai pa Latviju, Eiropu vai visu pasauli. Varat izvēlēties arī izvietojumu – horizontālu vai vertikālu.

– Kādiem nolūkiem cilvēki visbiežāk izvēlas personalizētas markas?

– Iemesli ir dažādi. Gadās, ka savām vajadzībām šādas markas pasūta filatēlisti, tomēr visbiežāk tās izvēlas cilvēki, kam filatēlija sveša. Viņi vēlas oriģinālā veidā pārsteigt savus tuviniekus vai draugus. Piemēram, aizsūtīt viņiem kāzu ielūgumu, uz kuras būtu pastmarka ar jaunlaulāto attēlu. Var arī vienkārši uzdāvināt pastmarkas – kā dāvanu dzimšanas dienā. Piemēram, jubilāram 50 gados – ar viņa paša portretu.

– Nē. Ja kāds grib – var pats pārdot. Tomēr, kā jau teicu, šis pakalpojums vairāk domāts individuālai lietošanai. Lai katrs, kas ļoti vēlas, var sūtīt vēstules un pastkartes ar savām īpašām markām. Tās var izmantot arī kompānijas, kas vēlas par sevi atgādināt un pārsteigt sadarbības partnerus ar īpašu marku. Kā liecina mani novērojumi, puse no pakalpojuma izmantotājiem ir privātpersonas, otra puse – uzņēmumi. Ir bijuši mākslinieki, kas izdevuši savus mākslas darbus kā pastmarkas.

– Vai esat kādam atteikuši?

– Jā. Bija pāris gadījumi, kad pasūtījumu noraidījām. Pirmajā gadījumā kāds neveiksmīgi pajokoja – bilde bija pornogrāfiska, otrajā reizē izvēlētais attēls bija ar fašistiskās Vācijas simbolu. Vēlos uzsvērt, ka uz pastmarkas var likt jebko, ja vien tas nav pretrunā ar Latvijas valsts likumiem.

– Veido deputātu kandidāti. Šādas pastmarkas tiek pasūtītas un lietotas lielākoties priekšvēlēšanu kampaņas laikā.

– Vai par filatēlijas vērtību var kļūt arī personalizēta marka?

– Tas ir ļoti subjektīvi. Kādam tā noteikti ir vērtība, citam – varbūt ne. Tas tomēr ir cits produkts, kas nav klasiskās filatēlijas kolekcionēšanas objekts. Kolekcionāri parasti veido savu kolekciju ar kādu noteiktu mērķi, piemēram, sakrāt konkrētu tēmu pastmarkas vai arī noteiktas valsts visas pastmarkas. Varianti ir dažādi. Skaidrs, ka sakrāt visas personalizētās markas nav iespējams. Lai gan – daži iemanās kolekcionēt arī šādas markas. Piemēram, pērn tika rīkota liela filatēlijas izstāde Baltica 2014, kas bija apskatāma Latvijas Mākslas akadēmijas telpās. Viena kolekcija bija veltīta tieši personalizētām markām. Atklāti sakot, man šī kolekcija likās ārkārtīgi savdabīga. Kolekcijā bija markas ar cilvēku portretiem, uz marku malām bija šo cilvēku autogrāfi. Kolekcija bija interesanta gan filatēlistiem, gan vienkāršiem apmeklētājiem.

– Nerakstīts filatēlijas ētikas kodekss noteic, ka cilvēkam, kas izdod pastmarkas, nav ieteicams pašam kolekcionēt. Es šo kodeksu ievēroju. Es nekolekcionēju, es kolekcionāriem sagādāju prieku.