Auto ziņas: kā tikt atpakaļ uz ceļa, ja gadījies ieslīdēt grāvī
Braucot ziemā var gadīties visādi. Ieslīdēšana grāvī nav nekāds negods. Tā var gadīties ikvienam, sevišķi mazāk pieredzējušiem braucējiem. Šoreiz sniegsim pāris padomu, kā atbrīvoties no sniega gūsta, izmantojot savus spēkus, bet, ja tas nelīdz - kā pareizi veikt mašīnas vilkšanu?
Pirms uzsākt jebkādas darbības, jāparūpējas par drošību. Būs īstā reizes atcerēties, cik tālu no automašīnas jāizvieto avārijas trijstūris. Noteikti vajag uzvilkt arī vesti, sevišķi jau diennakts tumšajā laikā. Protams, tajā vestē jūs neizbēgami izskatīsities smieklīgi. Bet labāk uz stundu smieklīgs nekā uz visiem laikiem beigts.
Ja auto nesēž uz vēdera vai sevišķi dziļā bedrē var gadīties, ka varat tikt laukā pašu spēkiem. Galvenais - nesasteigt!
Autoriepu Nama direktors Oskars Krampāns savulaik bieži startējis 4x4 sacensībās, kur automašīnu stropēšana un vilkšana ir spēles daļa: “ieteiktu uzreiz nespolēt. Ja mašīna iestigusi, spolēšana padarīs pasākumu ļaunāku, ieraksieties dziļāk. Lai izkustinātu mašīnu, nepieciešams uzlabot riepu saķeri. Ja mašīna nekustas, varam kaut ko palikt zem riepām, piemēram, šos paklājiņus, Labāk ne gumijas, jo tie slīd, bet auduma, jo tiem otra puse bieži ir abrazīva. Vēl viens variants - veca drēbe, zari, koki, kaut kas ko palikt apakšā. Liekot apakšā paklājiņus, jāatceras, ka velk riepa ar vājāko saķeri. Tāpēc vajag palikt zem abiem velkošajiem riteņiem.”
Tomēr, ja visas pūles un stumšana ir veltas, un spēkrats spītīgi aizsper palīglīdzekļus pa gaisu, nāksies meklēt striķi - un vietu, kur to piesiet.
Atrast velkamo āķu vietas
Vispār būtu ļoti noderīgi zināt, kur jūsu automašīnai ir velkamie āķi un vietas. Vai tie ir stacionāri, vai tās ir vietas, kur nepieciešams ieskrūvējamais āķis. Ja automašīnas bamperos ir tādi vāciņi, kantaini vai apaļi, tā ir droša zīme, ka tur ieskrūvējama "austiņa". Tad nu būtu ļoti labi zināt, kur tā mašīnā atrodas?
Parasti bagāžniekā, bet busiņos āķis var slēpties arī kur citur, piemēram, zem sēdekļa. Pērkot vai saņemot automašīnu mēs nebūt negrasāmies ar to iebraukt kupenā, tāpēc par tādiem niekiem nedomājam. Bet kāpēc tad braucot ar riteni vai slēpojot no kalna, tomēr velkam ķiveri?
Obligātais komplekts
“Es domāju, ka kārtīgā ziemā automašīnā tomēr vajag trosi, lāpstu un cimdus. Varbūt arī lukturīti, jo visas ziepes jau parasti atgadās tumsā. Runājot par lāpstām, labāk lai tā ir metāla. Ar to var paskaldīt ledu un tāda nesalūzīs tik ātri kā šī, kas ir vairāk tāda suvenīru lāpstiņa.”
Kārtīga lāpsta maksās tāpat kā kārtīga trose, maksās vairāk par pāris eiro. Toties arī kalpos ilgāk.
“Tādas troses faktiski der, lai auto pārvilktu. Nē, ziemā vajadzīga kārtīga trose, piemēram, šāda. Tā maksā desmit reizes vairāk nekā šī. Bet labas lietas vienmēr maksā daudz,” saka Krampāns.
Bet cimdus gan nevajag nekādus īpašos - galvenais, lai ir biezi un izturīgi.
“Šie ir parasti ziemas darba cimdi, der arī tādi. Mani iecienītie ir veciem snovborda cimdi, jo tie ir silti, izturīgi, ar tiem var staipīt troses un stumt automobiļus, nebaidoties, ka var saspiest pirkstus.”
Automašīnas vilkšana sākas vēl pirms pašas vilkšanas. Ja esat palīga lomā, svarīgi novērtēt situāciju. Ja automašīna izskatās stipri bojāta un tai apkārt klīst padomdevēji ar alus bundžām rokās, labāk piedāvājieties izsaukt tehnisko palīdzību un brauciet prom. Kad labais samarietis atrasts, nepieciešams ieskrūvēt cilpu. Tas var nebūt tik vienkārši, jo vāciņš bamperī sargā vītni nop netīrumiem, bet ne no mitruma un rūsas. Tad jāņem talkā palīglīdzekļi, un paturiet prātā ka daudzu automašīnu cilpām ir kreisā vītne - ieskrūvējot tās jāgriež pretējā virzienā. Svarīgi cilpu ieskrūvēt līdz galam, citādi pastāv risks to saliekt.
“Viens svarīgs faktors, ja velk, tad vēlams uz troses uzmest kādu džemperi vai auto paklājiņu. Tas domāts drošībai. Ja striķis plīst, lai nedabūjam pa stiklu, pa galvu vai citur. Kā troses slāpētājs ļoti labi der mans piecpadsmit gadus vecāks džemperis,” turpina stāstu Krampāns.
Pat ja velkošais auto ir varens pilnpiedziņas džips, tā vadītājam arī noderēs daži padomi.
“Tad kad velkam svarīgi ar velkošo mašīnu taisīt mazus rāvieniņus. Vienu otru, tad lielāku, kamēr velkamais ir uz ceļa. Tas svarīgi tāpēc, ka , ja šī mašīna startēs bez rāviena, tad tā var pati iebuksēt, un tad mums būs jau divi velkamie.”
Tagad kopā ar Oskaru apskatīsim sarežģītākas situācijas.
“Izteikti nepatīkama situācija var būt tad, ja mašīna ieslīd grāvī perpendikulāri, bet ceļš ir tik šaurs, ka nav vietas velkošajai mašīnai. Tad var improvizēt un izmēģināt kokus kas ir tuvumā un izmantot tos, kā trīsi. Salikt lāpstas vai ko citu, lai nebojā mizu. Bet principā tā ir tikai teorija, jo nebūs ne tik garu striķu, ne arī tuvumā augs kāds noderīgs koks.”
Līdz ar to šis paņēmiens faktiski der tikai tad, ja palīgos ir automašīna ar vinču vai analoģiski aprīkots evakuators. Iztēlosimies citu situāciju. Zilais auto atrodas nevis ieplakā, bet uz deguna dziļā grāvī.
“Lielākais risks, kas var notikt, ir, ja te būtu dziļš grāvis, mašīnai var apgāzties. Pareizāk būtu to visu darīt pēc iespējas tuvāk pretējai ceļa malai, lai vilkšanas leņķis būtu platāks.”
Secinājumi
Nu vispār tā automašīnu izvilkšana ir tāda ķēpīga padarīšana, tāpēc paturiet prātā, ka pirmajā vietā ir drošība, un otrajā un trešajā arī. Vajadzētu mazliet atcerēties fizikas likumus, un darīt to visu ar prātu un kaut vai bez pīpēšanas. Vislabākais būtu braukt tā, lai šādā situācijā vispār nenonāktu.
