Algu pēc nodokļiem līdz 450 eiro pērn Latvijā saņēma piektā daļa strādājošo
Latvijā pagājušajā gadā pamata darbavietā neto darba algu (pēc nodokļu samaksas) līdz 450 eiro mēnesī saņēma 22,7% darba ņēmēju, kas ir par 3,1 procentpunktu mazāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotā informācija.
Tostarp 99,9 tūkstoši jeb 12,8% darba ņēmēju 2020.gadā saņēma minimālo darba algu vai mazāk, kas ir par 1,6 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš, kad minimālo algu vai mazāk saņēma 14,4% darba ņēmēju. Pērn, kā arī gadu iepriekš, Latvijā minimālā alga pirms nodokļu nomaksas bija 430 eiro.
2020.gadā augstākais mazo algu saņēmēju īpatsvars joprojām bija Latgalē, kur 22% darbinieku saņēma minimālo algu vai mazāk.
Savukārt 34,5% (2019.gadā - 34%) pamata darbavietā neto algā mēnesī saņēma 450,01-700 eiro, 30,8% (29,9%) darba ņēmēju saņēma algu 700,01-1400 eiro robežās, bet algu no 1400,01 eiro un vairāk mēnesī saņēma 6,5% darba ņēmēju pretstatā 5,3% pirms gada.
Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka 2020.gadā darba alga netika aprēķināta (saistībā ar bezalgas, grūtniecības, dzemdību atvaļinājumu vai arī darbs sākts nesen) vai aprēķināta, bet netika izmaksāta 3,2% (pirms gada - 2,7%) darba ņēmēju, savukārt 2,2% (2,3%) algotu darbu strādājošo darba samaksas lielumu neizpauda.
2020.gadā darbaspēka apsekojumā piedalījās 15,6 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 27,3 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
