Pašvaldību ienākumi arī nākamajā gadā turpinās augt
Finanšu ministrijas pārstāvji tiekas ar Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjiem.
Bizness un ekonomika

Pašvaldību ienākumi arī nākamajā gadā turpinās augt

Jauns.lv

Ceturtdien, 27. augustā, notika Finanšu ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvju tikšanās, lai pārrunātu nākamā gada valsts budžeta aktualitātes, kā arī citus jautājumus, kas pašvaldībām būs aktuāli nākamgad.

“Konstruktīvas sarunas ar pašvaldību pārstāvjiem budžeta veidošanas laikā ir īpaši būtiskas, jo, jebkuru lēmumu pieņemot, mums jārīkojas saskaņā arī ar pašvaldību un to iedzīvotāju interesēm. Kopīgi mums jārod risinājumi galvenajām pašvaldību problēmām, tajā pašā laikā atceroties, ka nākamā gada galvenā prioritāte ir valsts un tās iedzīvotāju drošība,” norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Viens no ikgadējo sarunu aktuālajiem jautājumiem ir pašvaldību ieņēmumu prognozes.  Nākamajā gadā pašvaldību budžeta ieņēmumi pie nemainīgas nodokļu politikas turpinās pieaugt. Prognozētais nodokļu ieņēmumu pieaugums pašvaldībām paredzēts teju 3% apmērā nākamgad, savukārt 2017. un 2018. gadā – jau vairāk kā 6% apmērā.

Nākamgad pašvaldībām kopējais pieejamais aizņēmumu resurss attīstībai būs ne mazāks par 192 miljoniem eiro.  Runājot par aizņemšanās iespējām un ilgtermiņa saistībām, galvenā aizņēmumu prioritāte ir Eiropas Savienības fondu līdzfinansēto projektu un izglītības investīciju projektu īstenošana. Tie sniedz būtisku atbalstu un iespējas pašvaldību iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanā.

Tāpat Finanšu ministrija ir gatava izvērtēt LPS priekšlikumus 2016. gada aizņemšanās nosacījumiem un aizņēmuma limita ietvaros pilnveidot esošo aizņēmumu politiku.

Pozitīvs faktors ir arī jaunais pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (PFI) modelis. 2016. gadā jeb tā ieviešanas gadā tiek nodrošināts, ka nevienai pašvaldībai izlīdzinātie ieņēmumi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu nesamazinās (tiek paredzēts pārejas periods). Pašvaldības ieņēmumi pēc PFI ir atkarīgi no tās ieņēmumiem pirms PFI, jo saskaņā ar to pašvaldība ar viszemākajiem ieņēmumiem uz izlīdzināmo vienību pirms PFI būs ar viszemākajiem ieņēmumiem arī pēc tās un otrādi. Šādi pašvaldības tiks motivētas domāt, kāds ir to ieņēmumu līmenis pirms PFI, jo tas vistiešākā mērā ietekmēs arī pašvaldību pieejamos resursu pēc PFI.