Uzņēmējs nolēma visiem darbiniekiem maksāt vienādas algas. Kāpēc viņa eksperiments ar laiku izgāzās?
Kad britu uzņēmējs Kalvins Bentons nodibināja savu psihoterapijas pakalpojumu sniegšanas uzņēmumu "Spill", viņam radās ideja visiem padotajiem, ieskaitot sevi, maksāt vienādu atalgojumu. Viņš uzskatīja, ka tas komandā ienesīs harmoniju. Lai gan sākotnēji eksperiments šķita izdevies, ar laiku Bentons bija spiests no šīs ieceres atteikties, jo vairāki darbinieki kļuva neapmierināti.
Bentons savu uzņēmumu "Spill" radīja ar mērķi sniegt tiešsaistes psihoterapeitu konsultācijas citu uzņēmumu nodarbinātajiem. Speciālisti no "Spill" sniedza padomus depresijas un darba radītā stresa gadījumos. Pirms divarpus gadiem izveidotā kompānija nu apkalpo aptuveni 100 dažādu Lielbritānijas uzņēmumu, tā nodarbina 13 pilna laika darbiniekus un vēl vairākus psihoterapeitus, kuri strādā no mājām dažādās vietās valstī.
Uzņēmuma "Spill" centrālais birojs atrodas Dalstonā, Londonā.
Pēdējā laikā kompānijas ieņēmumi ir pieauguši par 40%, jo līdz ar pandēmijas radītajiem ierobežojumiem pieprasījums pēc speciālistu konsultācijām ir audzis. "Daudzi, strādājot no mājām, nespēj darbu atdalīt no atpūtas, tāpēc izdeg. Citi cenšas iegūt motivāciju strādāt ārpus biroja," stāsta Bentons. "Arvien vairāk uzņēmumu izlēmuši maksāt speciālistiem, kuri uzklausītu viņu darbiniekus, jo tikt pie psihoterapeita valsts medicīnas iestādēs kļūst arvien grūtāk."
Abi Bentona vecāki ir psihoterapeiti, savukārt viņš pats nodarbojas ar datoriku. Apvienojot šīs abas jomas, viņš izveidojis uzņēmumu, kas terapijas pasniedz tiešsaistē, izmantojot lietotni "Zoom".
Viens no lielajiem lēmumiem, ko Bentons pieņēma, dibinot "Spill", bija maksāt sev un kolēģiem vienādu algu.
"Mēs bijām pieci cilvēki, visi uzņēmumā ieguldīja vienādi," viņš stāsta. "Tāpēc mēs izmēģinājām šo eksperimentu, kura laikā katram darbiniekam, neatkarīgi no iepriekšējās darba pieredzes un pašreizējās lomas, maksājām vienādu algu. Mēs gribējām apstrīdēt tradicionālo atalgojuma modeli. Mēs nolēmām katram maksāt 36 000 mārciņu gadā. Aprēķinājām, ka tas ir pienācīgs iztikas minimums dzīvei Londonā."
Sākotnēji eksperiments noritēja labi un šķita, ka tas veicina komandas produktivitāti.
"Piemēram tad, kad mēs devāmies kopā pusdienās," stāsta uzņēmējs. "Nebija spriešanas, kurš maksās, vai norāžu, ka vadītājam ir jāizmaksā. Visi pelnīja vienādi, tāpēc šajās sociālajās situācijās bija daudz vieglāk."
Ekperimentu izjauc uzņēmuma paplašināšanās
Līdz ar uzņēmuma attīstību Bentonam nācās pieņemt darbā jaunus darbiniekus, tostarp programmētāju, pārdevējus un sagādniekus. Arī viņiem tika piedāvāti 36 000 mārciņu gadā. Tad sākās problēmas.
"Programmētāji parasti ir ļoti pieprasīti, un viņiem parasti ir arī lielāka alga," stāsta uzņēmējs. "Savukārt pārdevējam ierasti maksā atkarībā no tā, cik daudz viņš ir pārdevis. Tātad šis modelis īsti nebija piemērots nevienai no šīm profesijām."
Vīrietis stāsta, ka nācies pamatīgi nopūlēties, kamēr atrasts programmētājs ar atbilstošu talantu un pieredzi, kurš būtu gatavs strādāt par šādu algu, savukārt nolīgtie pārdevēji jau pēc trīs mēnešiem lūdza, lai viņiem maksā atbilstoši sasniegtajiem pārdošanas mērķiem, sakot, ka fiksēta alga nekam neder.
Tāpat Bentons novērojis, ka daudzi cilvēki, kuri pieteikušies darbā uz maznozīmīgākām profesijām uzņēmumā, to darījuši tikai tāpēc, ka tiek piedāvāta augstāka alga nekā vidēji nozarē. Viņiem šķitis, ka laba alga ir garantēta, bet patiesas vēlmes un motivācijas strādāt "Spill" nebija.
Vienādā atalgojuma sistēma sāka šķelt komandu. "Kad darbinieku skaits palielinājās, daži cilvēki sāka izcelties, ieguldot uzņēmumā vairāk nekā citi, strādājot garākas darba stundas. Tad sāka rasties jautājums, vai šai personai būtu jāmaksā tikpat daudz, cik man," atzīst uzņēmējs. "Tas izraisīja konfliktus komandā un diskusijas, vai šo eksperimentu ir pareizi turpināt."
Pēc gada Bentons piekāpās darbiniekiem un atcēla vienādā atalgojuma sistēmu, nomainot to uz tradicionālo atalgojuma struktūru, kura pamatā ir darbinieka stāžs un zināšanas. "Šķiet, ka mēs bijām vīlušies, kad eksperiments neizdevās. Mēs vēlējāmies darīt kaut ko demokrātisku un vienlīdzīgu. Bet dažreiz tradicionālā prakse pastāv zināmu iemeslu dēļ," saka Bentons.
Tomēr pēc šī eksperimenta "Spill" saprata, ka pie vienas lietas jāpieturās - darbinieki zināja viens otra algu līmeni. "Tā kā mūsu algu politika ir atvērta," stāsta Bentons, "nav baumu par to, kam cik daudz maksā. Tas ir palīdzējis radīt harmoniju birojā. Un, ja jūs nodarbojaties psihoterapijas nozarē, ir svarīgi, lai darba vietā būtu harmonija."
