Uzņēmējs Aigars, kura paziņojums satrauca daudzus, saka: mazam uzņēmējam būt Latvijā ir neiespējami

"Nevis grūti, bet neiespējami, tāpēc, ka viņam ir jāshēmo, lai varētu izdzīvot. Es šeit esmu nevis tāpēc, lai shēmotu, bet, lai radītu vidi un vietu. Man nav līdzekļu, lai samaksātu cilvēkam, kas kārto manu nodokļu politiku. Tai vajadzētu būt mazam uzņēmumam ļoti vienkāršai, saprotamai un samaksājamai," sarunā ar TV3 Ziņām sacīja Aigars.

Raidījums vēstī, ka starta kapitālam Aigars ar sievu pārdeva dzīvokli, tad izveidoja Sabiedrību ar ierobežotu atbildību jeb SIA, kurā strādā 5 cilvēki, taču, kā pats saka, shēmot un algot tos kā mikrouzņēmējus viņš nevēlējās, centās visu maksāt godīgi, taču tagad izveidojies nodokļu parāds.

Apgrozījums kafejnīcai ir neliels - aptuveni 90 000 eiro gadā, kas nozīmē, ka dienā ietirgoti tikai ap 200 eiro. Uzņēmēju plāns tagad ir kafejnīcu pārdot, parādu nomaksāt un kopā ar abiem bērniem doties uz ārzemēm, jo ģimene arī nav sajūsmā par pašmāju izglītības sistēmu.

"Tieši trīs gadi apaļi, ko mēs esam nostrādājuši šajā uzņēmumā. Atņēmām laiku mūsu bērniem, ko mēs varējām veltīt viņiem. Jā, tas ir saprotami, jebkuru biznesu uzsākot, sevišķi privāto biznesu, bet tas, ko gribējās sajust, gribējās sajust tos augļus, kas nāks. Lai nebūtu tā sišanās un būtu tā novērtēšana. Pagaidām, ja mēs runājām par augstākstāvošajām institūcijām, nekādu atvieglojumu nejūt," sacīja uzņēmējs.

 Vaicāts, vai viņš saviem bērniem ieteiktu uzsākt biznesu Latvijā, Aigars atbildēja apstiprinoši, norādot, ka tā ir laba skola. "Mēs esam ļoti priecīgi par šo vietu, ko šeit esam radījuši, un nevienā brīdī nenožēlojām, ka to izdarījām," viņš norāda.

Pēc tam, kad sociālajos tīklos milzu popularitāti guva uzņēmēju vēstule, viņi gan bija spiesti taisnoties saviem atbalstītājiem, sakot, ka viņi negrasās slēgt "Madcafe", jo ir cilvēki, kas ir ieinteresēti pārņemt kafejnīcas vadību. Uzņēmēji uzsver, ka "jā, nodokļu politika ir tāda, kāda tā ir, taču "Madcafe" bija mūsu pieredze. Mēs nesūdzamies!", sakot, ka ģimene aizbrauc pavisam citu, drīzāk personīgu iemeslu dēļ, un šobrīd vienkārši pieliek punktu līdzšinējai pieredzei.

Lūk, vēstule, kas guva milzu popularitāti sociālajos tīklos:

"Mēs ļoti novērtējam atbalstu, kādu esat mums snieguši nu jau gandrīz divarpus gadu garumā, tāpēc vēlamies būt tikpat atklāti kā līdz šim. Pašlaik esam nonākuši punktā, kad skaidrs ir viens — godīgā ceļā darboties un turpināt savu uzņēmējdarbību mēs nespējam. Tas, kā citi ēdināšanas uzņēmumi spēj darboties ilgāk par 2 gadiem, mums nav brīnums.

Ir vairāki faktori, kas to dara iespējamu, taču tas nav mūsu ceļš. Mums nav ne investoru, ne lobiju, ne fiktīvas grāmatvedības, ne sakaru “īstajās” iestādēs, un mums nav arī vēlmes kaut ko no tā iegūt. Mums nav arī kredītu bankās, kas liktu mums turpināt par katru cenu, vai laika, kad domāt “ko un kā apiet”, lai visu turpinātu. Mūsuprāt, vajadzētu pietikt ar vēlmi darboties, ik dienu šo vēlmi ar prieku un pēc labākās sirdsapziņas īstenot un būt godīgam attiecībā pret sevi, saviem darbiniekiem un valsti. Diemžēl esam tajā kategorijā, par kuru bēdīgi slavenā deputāte teica, ka “tas nav uzņēmējs, kurš nespēj nomaksāt nodokļus”. Un mēs nespējam. Gribam, bet nespējam. Tie, kuri tagad grib izsaukties, ka kaut kas ir jāmaina uzņēmuma darbībā, ir jāpārkvalificējas, ir jā… jā… jādara kaut kas cits, un tad jau būs labi – tie droši vien dzīvo kosmosā, turklāt ne Ādažu kosmosā. Mēs uzskatām, ka šajā īsajā laikā esam paveikuši zvērīgu darbu.

Ādažu centrālais krustojums, kurā atrodamies, pirms 3 gadiem izskatījās katastrofāli. Mēs to "neapdzīvojam" vieni. Brāļi Saukas tāpat, soli pa solim, ir sakopuši krustojuma otru pusi. Kafejnīcas telpas nomājam, tas nav mūsu īpašums. Zeme ap ēku pieder vēl kādam citam. Kamēr abi īpašnieki ķīvējās, mēs vienkārši ķērāmies pie darba un iekopām dobi ēkas priekšā un notīrījām arī tos logus, kas nav kafejnīcas telpām piederīgi. Pašlaik ēka ir palikusi bez teritorijas apkopēja. Iespēju robežās mēs paši tīrām un slaukām visas drazas, kas tiek atstātas Swedbank bankomāta pusē. Mēs divu gadu garumā bez maksas nodrošinājām labierīcības Ādažu centrā. Tagad to vairs nevaram atļauties, un mums gribētos, lai Ādažu dome beidzot saprot, ka bērniem ir spēļu laukums parkā, bet nav vietas, kur nokārtoties. Ādažos nav arī vietas, kur bērni pēc nodarbībām skolās un pulciņos varētu uzturēties, līdz tiek mājās. Arī to mēs puslīdz esam spējuši nodrošināt, un mums ir prieks, ka bērni šeit jūtas droši un gaidīti. Jau otro gadu ziemas sezonā Ādažu centrā ir zaķi.

Īsti, dzīvi, pūkaini, barojami un mīļojami. Par prieku lieliem un maziem un lai svētku gaidīšana būtu vēl aizraujošāka. Nekas no tā visa nav tikai mūsu nopelns. Ar nesavtīgu darbu mūs atbalsta daudzi. Līdz šim mēs neesam piedalījušies konkursos par sakoptāko vidi, lielāko devumu vietējiem iedzīvotājiem vai ko tamlīdzīgu, jo mums svarīgāk ir soli pa solim radīt Ādažu centrā omulīgāku sajūtu. Kopumā esam gandarīti par paveikto, lai gan darāmā būtu vēl ļoti daudz. Esam jau teikuši, ka “Madcafe” varējām atvērt, jo pārdevām savu vienīgo nekustamo īpašumu. Šo lēmumu nenožēlojam.

“Madcafe” ir bijusi neatsverama pieredze visai mūsu ģimenei, taču ir pienācis laiks izvērtēt šībrīža prioritātes un nākotnes perspektīvas, un šobrīd mūsu prioritāte ir bērni. Mūsu bērni. Viņi ir pacietuši to, ka mamma un tētis ir strādājuši bez brīvdienām, ka piektdienās līdz vēlai naktij ir bijis jāgaida, kad viss tiks sakārtots pēc muzikālajiem vakariem, ka brīvdienās ir jāceļas agri, jo vecākiem jābrauc klāt branča galdu, ka visa dzīve ir pakārtota kafejnīcai un ka kafejnīca ir kļuvusi par vietu, kur jāuzturas biežāk nekā mājās. Skarbā realitāte ir bijusi tāda, ka mēs kā ģimene esam spējuši izdzīvot tikai tāpēc, ka mūsu uzņēmums ir ēdināšanas uzņēmums, t.i. badu neesam cietuši, un Dace nepameta darbu savā svešvalodu un tulkošanas praksē. Mūs atbalstīja arī vecāki.

Nodokļu politika daudzu gadu garumā mūs ir situsi pamatīgi un sit joprojām. Esam izmēģinājuši teju visu, jo katrs no mums un abi kopā mēs esam bijuši gan pašnodarbinātas personas dažādos statusos, gan darba ņēmēji, gan darba devēji. Esam strādājuši, nežēlojot sevi, taču allaž trāpījuši kādā no grupām, kurai valsts piemēro neparedzētas izmaiņas nodokļos vai ierobežojumus pabalstos. Un no tā mēs esam noguruši. Mēs nepadodamies, taču mēs izstājamies no šīs spēlītes, ko valsts vienpusēji spēlē ar tās iedzīvotājiem.

Šobrīd mēs zinām tikai to, ka mēs aizbraucam, prom un uz ilgāku laiku. “Madcafe” līdzšinējā režīmā darbosies līdz šī gada beigām. Ja kāds grib pārņemt stafeti, lūdzu, rakstiet mums uz madcafe.adazi@gmail.com. Te paliek iekopts bizness, ar savu klientu loku un labiem darbiniekiem. Bet mēs… mēs aizejam ar tukšām kabatām, taču ar milzīgu pieredzi. Jūs varat palīdzēt nodrošināt mums atspēriena punktu turpmākajiem mēnešiem, jo pašlaik mums tāda nav. Šajā nedēļas nogalē mēs izpārdosim savas mantas, bet, lai jums nebūtu tik skumīgi, gada nogalē rīkosim atvadu ballīti līdz rīta gaismai. Atvadu vārdi, pateicības un vairāk informācijas par ballīti sekos vēlāk.

Cerot uz jūsu sapratni un labvēlīgu iznākumu mums visiem,

Dace un Aigars"

Kasjauns.lv/Foto: No Facebook, ekrānuzņēmums no TV3 Ziņām