"Mēs cīnīsimies līdz pēdējam!" Uzņēmēji sabijušies par izdzīvošanu
Mazie uzņēmumi ir ļoti elastīgi un cīnīsies līdz pēdējam, taču šajā laikā iespējami arī uzņēmēju bankroti. Tā intervijā portālam Jauns.lv sacīja Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu asociācijas valdes locekle Agita Šmate. Viņa uzsvēra, ka sagaida no valdības lielāku pretimnākšanu un birokrātijas mazināšanu, piemēram, lai saņemtu valsts atbalstu krīzē.
Trīs nedēļu stingrie tirdzniecības ierobežojumiem, kas stāsies spēkā 21.decembrī, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būs grūts laiks. Uzņēmēji arī pavasarī centās pielāgoties situācijai, taču tas bija grūti.
"Jau pavasarī un vasarā bija jābūt plānam B," Šmate teica, piebilstot, ka pašreizējā situācijā uzņēmējiem atliek tikai pildīt valdības noteikto, pielāgoties un samazināt tirdzniecību. Visvairāk cietīs sabiedriskās ēdināšanas un tūrisma nozarēs strādājošie. Taču arī pārējiem uzņēmējiem šis laiks nebūs viegls.
Šmate nodarbojas ar higiēnas preču vairumtirdzniecību. "Tā ir kā ķēdīte. Ja šīs sfēras [sabiedriskās ēdināšanas un tūrisma nozares] ir ciet, arī es kaut ko zaudēju un ciešu. Kurš cieš vairāk, kurš mazāk."
Cieš arī to nozaru uzņēmēji, kuriem vēl ir atļauts darboties, piemēram, būvnieki. "Arī mēs, būvniecības uzņēmums ciešam. Ne tiešā veidā, bet pastarpināti," Jauns.lv sacīja Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu asociācijas biedra, būvniecības un rekonstrukcijas uzņēmuma SIA “IMG Constructor” pārstāve Anna Ozola.
Daudziem grūti izpildīt pabalstu kritērijus
Ozola akcentēja, ka maziem un vidējiem uzņēmumiem esot ļoti grūti saņemt valsts atbalstu Covid-19 pandēmijas laikā. Būvniecības nozares uzņēmēji nevarot saņemt pabalstu un esot ļoti ierobežots uzņēmumu loks, kas var atbilst pabalstu kritērijiem. "Ir slikti, ka Covid-19 pabalsts nepienākas pārējiem uzņēmumiem. Ir ļoti ierobežots loks uzņēmumu, kas pabalstu var saņemt, bet pastarpināti mēs visi ciešam. Valdībai ir piešķirta nauda, lai atveseļotu ekonomiku, un tā ir jāinvestē. Ir jādod pabalsti, lai tie nāktu par labu ekonomikai, kā tas citās valstīs notiek."
Pēc Ozolas teiktā, būvnieki nevar pieteikties atbalsta mehānismiem: "Nē, mums nepienākas. Tur tie kritēriji ir sataisīti tā, ka tos ir grūti izpildīt. Arī Latvijas Darba devēju konfederācija nesen teica, un mēs tam piekrītam. Tie ir sataisīti ļoti šauri, specifiski mērķēti uz konkrētu uzņēmumu grupu. Bet mēs visi ciešam. Nevar vairs izmantot faktoringu. Mazākiem uzņēmumiem nav savu līdzekļu, lai avansā pirktu materiālus, norēķinātos par tiem. Tas viss kompleksi aiziet pa ķēdi tālāk."
Kredīti jāmaksā arī pandēmijas laikā
Daļai mazo uzņēmēju viss ir ieķīlāts, un būtu labi saņemt kredītgarantijas, lai pārdzīvotu šo grūto laiku, teica Ozola.
Arī Šmate norādīja uz uzņēmēju iepriekšējām saistībām, par ko vismaz daļēji jānorēķinās arī šajā krīzes laikā. "No kā tad maksāt, ja tev nav ieņēmumu? Tīri psiholoģiski ir grūti, kad aizdevēji zvana un prasa, un tu skaidro savu situāciju." Lai kāds būtu kopējais stāvoklis valstī, arī aizdevēji vēlas saņemt savu naudu atpakaļ.
"Runājot par atbalsta programmu, tas ir koks ar diviem galiem. Kamēr tu izpildīsi visus nosacījumus, tev pat nevajadzēs to naudu, tu jau pats būsi izkārpījies. Mūsu cilvēki ir ļoti elastīgi. Viņi nesēž un negaida, viņi dara," Šmate sacīja.
Kāpēc aizliedza Ziemassvētku tirdziņus, bet atļāva protesta akcijas?
Viņa arī neizprot, kāpēc valdība lēma aizliegt visus Ziemassvētku tirdziņus, taču pagājušajā nedēļā atļāva vērienīgas protesta akcijas. "It kā no vienas puses mēs runājam par pabalstiem, un viss ir forši, bet es nesaprotu, kāpēc var pulcēties krastmalā, kāpēc tas vispār ir jāpieļauj šajos laikos? Bet tajā pašā laikā mēs sitam pa kājām mazajam uzņēmējam un neļaujam viņam strādāt. Pabalstus mēs dot negribam, jo kritēriji vienkārši nav izpildāmi. Un nedodam cilvēkam arī mazo iespēju nopelnīt tirdziņos."
Šmate šajā laikā ir pārvākusies uz laukiem, jo tā ir vieglāk. "Kā tiek galā tie, kas dzīvo pilsētās? Es vispār nezinu. Ja tev nav darba, nav ienākumu, tāpat ir jāmaksā kredīti un komunālie maksājumi. Es tikai esmu sapratusi, ka paēdušais neēdušo nesapratīs," viņa teica, runājot par valdības lēmumiem.
Sagaida ieklausīšanos un pretimnākšanu
Savukārt Ozola pauda viedokli, ka valdība nepietiekami ieklausās nevalstiskajos partneros. Viņa pagājušajā nedēļā piedalījās Ministru kabineta sēdē, bet tās vadītājs tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) pat neesot viņai devis vārdu. "Pat, ja sēdes vadītājam ir formālas tiesības nedot vārdu, tomēr smuki būtu to dot. Mēs dzīvojam demokrātiskā valstī." Uzņēmējiem radusies sajūta, ka viņos pat neieklausās.
Kopumā uzņēmēji sagaida lielāku pretimnākšanu no valdības, piemēram, ne tik drastiskas palīdzības programmas. "Tie ir papīru kalni! Nosacījumi, lai pieteiktos pabalstiem, ir kā ar vienu roku dod, bet ar otru roku ņemt nost. Ļoti liela ir birokrātija. Visu to vajadzētu vieglāku. Mums jau tā ir grūti, mēs cīnāmies, mēs gaidām pretimnākšanu. Tas ir kā sisties pret sienu. Ļoti grūti!" teica Šmate.
Viņa atzina, ka patlaban savā uzņēmējdarbībā "vienkārši velk dzīvību - dzīvo no rokas mutē". Viņa pat nav pieteikusies pabalstam, jo neatbilst nosacījumiem. "Tikai jānopūšas, ko citu es varu pateikt. Tā ir kā cīņa ar vējdzirnavām. Mēs sakām vienu, varbūt tīri cilvēciski viņi saprot, kas ir kas, bet diemžēl situācija ir tāda, kāda tā ir. Ne man vienai tā ir."
Aicina iziet no savām sienām un paskatīties, kā pensionāri dzīvo
Šmate pēdējā laikā klausījusies amatpersonu intervijas: "Atvainojos, ka salīdzinu to ar gaļasmašīnu, bet visu laiku maļam vienu un to pašu. No valdības sagaidām, lai tā vismaz ieklausītos, nevis solītu, ka, jā, viss būs, bet... Es stipri šaubos, vai tas tiek ņemts vērā."
"Būsim cilvēcīgi! Arī viņi ir parasti cilvēki, kurus mēs esam izvēlējušies tur strādāt. Kā tu tiec tur, tā ambīcijas... Es saprotu, ka ir ļoti daudz darba un grūti. Bet izej no savām sienām un paskaties, kā cilvēki dzīvo! Kamēr tev viss ir labi, tev liekas, ka arī visiem citiem ir labi. Ir grūti ielīst dzīves situācijās. No malas visiem varbūt ir skaisti. Runājot par pensionāriem, tur vispār ir ārprāts! Ieejot veikalā un redzot, ko pērk nabaga tantiņa, tas ir šausmīgi!"
Aizliedzot gadu mijā iegādāties šampanieti, tracina cilvēkus
Arī alkohola un cigarešu tirdzniecības ierobežojumi var tracināt cilvēkus, īpaši gadu mijas svētku laikā. Piemēram, Jaunā gada šampanietis var pat nebūt īpaši svarīgs, bet, ja svētku laikā veikali būs ciet, tad ļaudis pirms tam dosies uz veikaliem un iepirks lielākus krājumus.
"Tevi tā kā piespiež pirkt vairāk. Varbūt tev to vispār nevajag, bet tu nezini, kas būs tālāk un tāpēc ej uz veikalu un pērc. Kā var traucēt cigaretes? Es nesaprotu. Tā ir cilvēku tracināšana," Šmate teica.
Sagaidāmi bankroti
Viņa norādīja, ka daļa mazo uzņēmēju var neizturēt šīs krīzes smagumu un bankrotēt: "Acīs krīt kafejnīcas. Cepuri nost, kā cilvēki cīnās, teiksim, taisa pasūtījumus. Cilvēki staigā ar kastītēm, it kā atbalsta, bet es nezinu, vai ar to var izdzīvot.
Mēs esam ļoti elastīgi, mēs cīnīsimies līdz pēdējam, bet ir situācijas, kur tas nav tikai no mums atkarīgs. Tādā ziņā es esmu mācījusies visu darīt pati un uz nevienu nepaļauties. Bet ir situācijas, kad vajadzētu atbalstu no valsts."
Nav jau tikai slikti vien
Jautāta, vai šajā laikā saskata arī kaut ko labu no amatpersonu puses, mazo un vidējo asociācijas pārstāve uzteica Tiesībsarga Jura Jansona darbu: "Visu cieņu. Cilvēks iet un cīnās, un dara un panāk kaut ko, kas ir apsveicami."
Savukārt Ozola norādīja, ka ar Covid-19 inficējušo cilvēku skaits Latvijā ir mazāks nekā kaimiņvalstī Lietuvā, kaut arī bieži vien latvieši čīkst, ka kaimiņos viss ir labāk. "Mūsu lietuviešu partneri ar skaudību skatās uz mums: "O, jā, jums tur Latvijā ir labāk! Lietuvai vajadzētu no Latvijas mācīties." Nav tikai sliktais, ir jau arī kaut kas labs."
