Cilvēka brālēni neēda gaļu, tāpēc izmira
Austrālijas zinātnieki nākuši klajā ar jauniem secinājumiem par cilvēka evolūciju – liela nozīme bijusi ēdienkartes daudzveidībai.
Pirms diviem gadiem Dienvidāfrikā pētnieki no "La Trobe" universitātes Melburnā atrada Paranthropus robustus galvaskausu – tas bija 140 līdz 150 centimetru garš hominīds, augstāko primātu pārstāvis no australopiteku virsģints, izmiris pirms 600 000 līdz diviem miljoniem gadu.
Atradums uziets Drimolenā uz ziemeļiem no Johannesburgas, nedaudzus metrus no vietas, kur 2015. gadā izraka parantropa laikabiedra, mūsu tiešā senča Homo erectus – stāvus ejošā cilvēka – zēna galvaskausu.
Ilgu laiku abas sugas dzīvoja līdzās, bet parantrops nonāca evolūcijas strupceļā un izzuda. Zinātnes redzeslokā tas nokļuva jau 1938. gadā, kad Dienvidāfrikā kāds skolaspuika atrada galvaskausa atliekas ar žokļa kaulu.
Tomēr iegūt veselu galvaskausu līdz šim nebija izdevies, un tā ir reta veiksme. Pēc divu gadu darba pētījuma rezultāti publicēti žurnālā "Nature, Ecology & Evolution".
Secināts, ka klimata pārmaiņas pirms diviem gadiem veicināja strauju Paranthropus robustus evolūciju. Kamēr to dēļ, iespējams, izzuda australopiteki, parantropi pielāgojās, kļuva masīvāki, salīdzinot ar stāvus ejošo cilvēku, to smadzenes bija mazākas, bet zobi lielāki. Sejas muskuļi ļāva nokost un sakošļāt cietāku barību – mizas, saknes un citus stiegrainus augus, kas bija šā primāta galvenā maltīte.
Kad klimats atkal sāka mainīties, mainījās arī augu valsts, un parantropi pamazām zaudēja barības avotus. Tikmēr cilvēka senči bija visēdāji un pārtika gan no augu, gan dzīvnieku valsts, tāpēc bada laiki viņus skāra mazāk.
“Šīs ļoti dažādās sugas pārstāvēja divus evolūcijas eksperimentus. Viens no tiem izrādījās daudz veiksmīgāks un pēc diviem miljoniem gadu noveda līdz mums. Kaut arī, spriežot pēc paleontoloģiskajiem atradumiem, parantropu šajos apgabalos reiz bija daudz vairāk nekā pirmatnējo cilvēku,” BBC teic ekspedīcijas dalībniece, doktore Andželina Līsa.
