Savākti 10 000 parakstu par Covid-19 dēļ ieviesto ierobežojumu atcelšanu skaistumkopšanai un pirtīm

Kā iniciatīvas autore norādīta Aija Stepanova. Parakstu vākšana sākta šonedēļ. Sākotnēji bija plānots savākt 2000 parakstus un tos iesniegt Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) un Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (NA). Taču patlaban, sasniedzot 10 000 parakstu, iniciatīva iesniegta arī parlamentam.

Idejas autore norāda, ka nepiekrīt valdības lēmumam, ka "pilnīgi visi skaistumkopšanas pakalpojumi būtu Covid-19 infekciju izplatoši, nekontrolējami un nederīgi sabiedrības veselības uzturēšanai un profilaksei, izņemot frizieru pakalpojumus".

"Tieši tāpat kā skaista frizūra vai kopts manikīrs ir svarīgi, lai cilvēks justos labāk, ne mazāk svarīga ir ķermeņa tīrība, pozitīvs garstāvoklis un labs miegs, saglabājot cilvēku ierastos pirts un ķermeņa kopšanas ikdienas rituālus, kas iedarbojas uz cilvēku pozitīvi ne tikai fiziski, bet arī psihoemocionāli," pauda Stepanova, piebilstot, ka, atņemot iespēju tiem cilvēkiem, kuri veselības uzturēšanai regulāri apmeklē individuālus pirts, ķermeņa kopšanas un skaistumkopšanas pakalpojumus un tā rūpējas par savu veselības profilaksi, pasliktināsies šo cilvēku imunitāte un kopējais fiziskais un psihoemocionālais veselības stāvoklis, tādējādi radot papildu draudus vīrusa izplatībai.

Iniciatīvā tiek lūgts grozīt valdības lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, izņēmuma statusu piešķirot arī pirtniekiem, SPA speciālistiem, masieriem, kosmētiķiem, manikīra meistariem un citiem skaistumkopšanas speciālistiem, kas nodrošina pakalpojumus individuālās, nošķirtās pakalpojumu sniegšanas vietās pēc principa "1+1" vai "1+1 mājsaimniecība", ievērojot normatīvajos aktos noteiktos drošības, higiēnas un dezinfekcijas prasības. Tāpat valdība tiek aicināta izskatīt un ieviest arī piecus veselības veicināšanas pasākumus (priekšlikumus) sabiedrības kopējā fiziskā un psihoemocionālā stāvokļa uzlabošanai.

Idejas autore uzskata, ka valdības lēmums nelabvēlīgi ietekmēs to sabiedrības daļu, kas regulāri apmeklē pirtniekus, masierus un citus ķermeņa kopšanas speciālistus, lai palīdzētu savam organismam cīnīties pret vīrusiem, bezmiegu un stresu, ko rada apkārtējā vide. Tāpat, viņasprāt, lēmums ir netaisnīgs un nevienlīdzīgs attiecībā pret tādām individuālām skaistumkopšanas nozarēm, kas tiešā veidā rūpējas par cilvēku veselības profilaksi un labsajūtas uzturēšanu veselīgā normā - individuāli praktizējošiem pirtniekiem, masieriem, kosmētiķiem un citiem skaistumkopšanas speciālistiem, kuriem tas ir vienīgais ienākumu avots.

Arī "KPV LV" Saeimas frakcija aicina pārskatīt epidemioloģiskās drošības normas un noteikt saprātīgus ierobežojumus ēdināšanas un skaistumkopšanas nozarēm. Šādu priekšlikumu frakcija izteiks Saeimā un aicinās valdību vēlreiz pārskatīt ierobežojumu samērīgumu, teikts partijas pārstāvju paziņojumā.

Politiskā partija turpina aktualizēt jautājumu par ēdināšanas uzņēmumu ierobežojumiem un uzskata, ka tiem būtu jāatļauj darboties klātienē. Tāpat arī jāļauj sniegt skaistumkopšanas pakalpojumi, ievērojot drošības pasākumus, norāda "KPV LV".

"Mums ir jautājums, vai valdība izskatīja visus variantus un izvērtēja arī alternatīvus risinājumus, jo mums rodas daudz jautājumu un uz tiem nav atbildes. Respektīvi, kāpēc mums ir jāatņem darbs skaistumkopšanas speciālistiem, ja šajās vietās apmeklētāji nāk pa vienam, ar iepriekšēju pierakstu. Vai patiešām ēdināšanas nozares nosacīta slēgšana ir attaisnojama epidemioloģisko gadījumu samazināšanā," norāda "KPV LV" frakcijas vadītāja vietnieks Ēriks Pucens.

Viņš pauž, ka frakcijas deputātiem nav pārliecības, vai tika apskatītas un izdiskutētas citas alternatīvas nozaru slēgšanai, bezdarba pieaugumam, maksātnespējai, sociālai un ekonomiskai spriedzei. Politiķis skaidro, ka lielākā daļa ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji nevar pāriet uz piegāžu formātu un arī tas nespēj nosegt uzturēšanas un pat izdzīvošanas izmaksas, it īpaši reģionos.

"Tāpēc pašlaik ir svarīgi darīt visu, lai cilvēciskuma un saprāta robežās saglabātu darba vietas tik daudz, cik iespējams. Aizverot ciet kādu nozari, palielināsies ekonomiskie, sociālie un drošības riski, ko radīs maksātnespējas, darba zaudēšanas un ilgtermiņa finansiālās grūtības. Valsts līmenī tas var nozīmēt ilgstošu ekonomisku lejupslīdi, kas cieši būs saistīta ar sociālo problēmu izgaismošanos un drošības riskiem," akcentē "KPV LV".