Juris Pūce: ieguldījumi 215,9 miljonu eiro apmērā veicinās ekonomikas atjaunošanu reģionos jau šogad

Atbilstoši ministra Jura Pūces pavasarī piedāvātajam ekonomikas sildīšanas plānam, VARAM ir konsekventi īstenojusi reģionālās attīstības un investīciju politiku, identificējusi atbalsta veidus, kuru īstenošana sniegtu efektīvāko ieguldījumu tautsaimniecībā, sekmējusi investīciju projektu īstenošanu uzņēmējdarbības veicināšanai, infrastruktūras sakārtošanai, energoefektivitātes uzlabošanai, vides aizsardzībai, attālinātu pakalpojumu attīstībai, tādējādi sniedzot ieguldījumu krīzes negatīvo ekonomisko seku mazināšanā. Papildus atbalstīti arī ieguldījumi bērnudārzu rindu mazināšanā, kā arī jau šogad uzsākta autoceļu sakārtošana pašvaldību reformas ietvaros. Kopējo investīciju apjomu veido piešķirtie Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļi, valsts aizdevumi pašvaldībām, kā arī valsts budžeta un pašvaldību budžeta līdzfinansējums.

Ministrs Juris Pūce: “Līdz ar VARAM īstenoto ekonomikas sildīšanas plānu, esam panākuši, ka gan fondu investīciju projekti, gan valsts aizdevumu programmas finansējums Covid-19 seku mazināšanai tiek mērķtiecīgi ieguldīts projektos ar augstu gatavības pakāpi, kas, savukārt, nozīmē, ka līdzekļi pašvaldību projektu īstenošanai tiek piešķirti iespējami ātri un darbi tiek uzsākti jau šogad. Esam panākuši, ka ekonomikas stiprināšanai šogad kopumā tiks novirzīti vairāk nekā 200 milj eiro. Mūsu galvenā prioritāte, sadalot līdzekļus ir bijusi, lai šajā ekonomikas satricinājuma laikā, iespējami vairāk Latvijas iedzīvotājiem jau tagad spētu nodrošināt stabilas darba iespējas dažādās jomās, kā arī radītu jaunas darba vietas projektus īstenojot, atbalstītu uzņēmējus un, protams, uzlabotu dzīves vides un labāku pakalpojumu saņemšanas iespējas iedzīvotājiem. Esmu gandarīts, ka arī nākamgad paredzēts turpināt valsts un ES fondu atbalsta programmas teju 270 milj. eiro apmērā.”

ES fondu finansējums ir piešķirts energoefektivitātes paaugstināšanai pašvaldību ēkās, kā arī publiskās infrastruktūras izveidei un uzņēmējdarbības veicināšanai reģionos. Energoefektivitātes paaugstināšanai un atjaunojamo energoresursu izmantošanai tiks īstenoti 22 projekti kopumā par 15,2 milj. EUR, ( ES fondu finansējums 8 milj.), savukārt, sešu publiskās infrastruktūras projektu īstenošana kopumā par 5,9 milj. EUR (ES fondu finansējums 4,4 milj.) radīs 103 jaunas darba vietas, kā arī piesaistīs privātās investīcijas vismaz 8,9 milj. EUR apmērā.

Bioloģiski noārdāmo atkritumu (BNA) pārstrādei atbalstītas investīcijas gandrīz 15 milj. EUR apmērā. Šie ieguldījumi veicinās efektīvu atkritumu saimniecību reģionos pārejā uz aprites ekonomiku, kur viens no virzieniem tuvākajos gados ir katrā pašvaldībā esošajos atkritumu dalītās vākšanas punktos pakāpeniski ieviest BNA dalītās vākšanas konteinerus. Finansējuma saņemšanai atklātā projektu iesniegumu konkursā šobrīd pieteikti astoņi projekti kopumā par 29,7 milj. EUR.

Būtisku ieguldījumu ekonomiskās situācijas uzlabošanā nodrošina valsts aizdevumi pašvaldību investīciju projektiem, kā arī pašvaldību bērnudārzu būvniecībai vai paplašināšanai. Valsts aizdevums šogad ļauj uzsākt 290 investīciju projektus pašvaldībās, kuru kopējais investīciju apjoms ir 130 milj. EUR (valsts aizdevums - 96,2 milj. EUR), īstenojot projektus šādās jomās: 1) pašvaldību ēku energoefektivitātes pasākumi – pārbūve vai atjaunošana (47 projekti) - energoefektivitātes paaugstināšanas projektiem būs pozitīva ietekme uz pašvaldību budžetiem, jo projektu īstenošanas rezultātā samazināsies pašvaldību ēku uzturēšanas izdevumi; 2) pašvaldības transporta infrastruktūras (ielas, ceļi, veloceliņi, stāvlaukumi, gājēju ietves, viedie risinājumi satiksmes drošībai un organizēšanai u.c. transporta infrastruktūra) attīstība (207 projekti) - šie ieguldījumi arī uzlabos darba vietu un pakalpojumu sasniedzamību, kas ir īpaši būtiski administratīvi teritoriālās reformas kontekstā; 3) jaunu pašvaldības pakalpojumu sniegšanas veidu attīstībai, ja tiek aizstāts kāds no esošajiem pakalpojumiem ar jaunu bezkontakta vai autonomu risinājumu, kas samazina klātienes saskarsmes nepieciešamību, piemēram, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumi, droša pakalpojumu sniegšana (18 projekti); 4) atbalsta pasākumiem iedzīvotāju nekustamā īpašuma pievienošanai pie sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja centralizētiem kanalizācijas un ūdensapgādes tīkliem, lai nodrošinātu, ka tiek turpināta pašvaldību iedzīvotāju mājsaimniecību pieslēgšana pie ūdenssaimniecības tīkliem (pieci projekti) - vienlaikus, šāds atbalsts palīdzēs arī sasniegt ES fondu ūdenssaimniecības projektu uzraudzības rādītājus un samazināt risku pašvaldības uzņēmumiem atmaksāt saņemtos ES fondu līdzekļus; 5) izglītības iestāžu darbības nodrošināšana atbilstoši higiēnas prasībām, ja ir Veselības inspekcijas izdots atzinums par neatbilstību (13 projekti).

Papildus ieguldījumi nodrošināti arī garo bērnudārzu rindu mazināšanai, kas daudzās Latvijas pašvaldībās ir ilgstoša problēma. Piešķirot valsts aizdevumu pašvaldību investīciju projektiem jaunu pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecībai vai esošo ēku paplašināšanai, ir atbalstīti 17 būvniecības projekti 13 pašvaldībās, kas nodrošinās jaunas vietas 2565 bērniem pašvaldību bērnudārzos.

Savukārt, valdības atbalstītā VARAM prioritāte pašvaldību reformas ietvaros un papildu finansējuma piešķiršana ceļu būvniecības veicināšanai Covid-19 radītās krīzes laikā ļāva nekavējoties uzsākt valsts reģionālo un vietējo autoceļu attīstību un sadarbībā ar Satiksmes ministriju rast iespēju salabot 166 kilometrus autoceļu Administratīvi teritoriālās reformas ietvaros.

Nākamgad VARAM iecerējusi turpināt ekonomikas atjaunošanas pasākumus reģionos. Pašvaldību kopējo aizņēmumu palielinājums 2021.gada valsts budžetā ir 268 milj. EUR, kas ir par 150 miljoniem vairāk nekā tas bija sākotnēji prognozēts. Kopējo palielinājuma apjomu veido ES fondu līdzekļi 118 138 258 eiro un valsts aizņēmumi pašvaldību investīciju projektiem 150 miljoni eiro. Tāpat plānots arī turpināt aizņēmumu izsniegšanu pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecības investīciju projektiem. Ministru kabinets ir atbalstījis piedāvājumu pašvaldību aizņēmumiem izglītības iestāžu investīciju projektiem, kā arī līdz 400 tūkstošiem eiro pašvaldībai svarīgākajai prioritātei. Reizē pašvaldībām samazināta pašvaldības budžeta līdzfinansējuma daļa no 25% uz 10% izglītības iestāžu, tajā skaitā pirmsskolas izglītības iestāžu investīciju projektiem.