Nopērkams kaiju apcirpšanas nazis, ko nedrīkst palaist ūdenī: kā soda veikalniekus, kuri tirgo preces ar absurdiem uzrakstiem latviešu valodā
“Pirms pirmās lietošanas nažus savāc ar karstu ūdeni”; “Nelietojiet nažus, lai sasmalcinātu produktu un nesagrieztu saldētus produktus”; “Nepalaidiet nažus ūdenī vai izlietnē ilgu laiku” – absurdas pamācības publicētas kādā lielveikalā tirgoto "Samura KAIJU" Apcirpšanas nažu marķējumā. Šobrīd situācija ir atrisināta, un uzņēmums "Samura" guvis labu mācību.
Ir arī citi savādi padomi: “Nelieciet nažus, samazinot kaulu produktus (gaļu, vistas utt.). Un ar tiem nesagriežot kaulus”; “Mēs iesakām regulāri nazi asināt pēc kupola vai keramikas asināšanas stieņa”. Tātad nazi var asināt tikai pēc tam, kad jau esat uzasinājis kupolu, un to nedrīkst lietot, lai sasmalcinātu produktu! Turklāt tas nav parasts nazis, bet, spriežot pēc nosaukuma, paredzēts vienīgi kaiju apcirpšanai, ko, visticamāk, lieto samuraji.
Noskopojās tulkam...
Patiesībā jau vārdi "samura" un "kaiju" mulsina tikai nedaudz, salīdzinot ar turpmāko tekstu. "Samura" ir starptautisks japāņu nažu ražotājs, kas par "kaiju" nosaucis vienu no saviem nažu veidiem, neaizdomājoties, ka tālajā Latvijā šis vārds varētu būt saistīts ar ornitoloģiju.
Rīdzinieks Jānis Niedre jau šos nažus gribēja nopirkt, bet, izlasot pamācības, nolika atpakaļ plauktā. "Facebook" grupā "Skatlogu favorīti" viņš puspajokam skaidro, kādēļ atteicies no pirkuma: “Gandrīz jau ieliku groziņā, bet sapratu, ka man patīk palaist nažus ūdenī un izlietnē uz ilgu laiku.”
Par dīvaino lietošanas instrukciju ironizē arī citi "Facebook" lietotāji, neslēpjot sašutumu par nicīgo attieksmi pret latviešu valodu un nespēju noalgot tulku, lai pārtulkotu dažus vienkāršus teikumus latviešu valodā, tā vietā izmantojot kādu apšaubāmas kvalitātes internetā atrodamu tulkošanas programmu.
“Šo lasot, kļūst bēdīgi. Kur paliek prasība par informācijas sniegšanu valsts valodā? Tā tiek ievērota formāli. Valsts valodas centrs varētu pārbaudīt, cik lielā mērā šī kroplajā valodā, droši vien kādas automātiskās tulkošanas lietotnes darinātā informācija atbilst Valsts valodas likuma prasībām,” raksta Arnis Ludboržs.
Izņem no tirdzniecības
Ja nenopietni, spriežot pēc instrukcijas, šo virtuves rīku var dot rokā tikai cirka māksliniekam – virtuozam nažu rijējam. Bet, ja nopietni, vai šādi marķētai precei ir vieta veikala plauktā?
Inese Bursevica, Valsts valodas centra Valodas kontroles departamenta vadītāja pienākumu izpildītāja, Valodas kontroles Rīgas reģiona nodaļas vadītāja, "Likumam un Taisnībai" skaidro:
“Konkrētais gadījums ar neprecīzi veiktu preces marķējumā norādītās informācijas tulkojumu valsts valodā nonāca Valsts valodas centra redzeslokā oktobra vidū. Valsts valodas centra amatpersona apsekoja vairākas tirdzniecības vietas un vienā no tām konstatēja preci ar analoģisku marķējumu. Pārējās tirdzniecības vietās konkrētā prece vai nu netika izplatīta, vai pārbaudes veikšanas brīdī visa jau bija pārdota. Tirdzniecības vietā, kurā šī prece konstatēta kā patērētājiem pieejama, tā izņemta no tirdzniecības, tirdzniecības vietas pārstāve solīja par konstatēto informēt uzņēmuma vadību.”
Problēma ir atrisināta
Kā portālam Jauns.lv pastāstīja "Samura" zīmola vadītāja Latvijā Irēne Matlingere, uzņēmums pirms diviem mēnešiem saņēmis Valsts valodas centra (VVC) brīdinājumu un rūpīgi centies novērst radušos problēmu: "Visas etiķetes un lietošanas instrukcijas tika pārtaisītas un visiem tirdzniecības partneriem tika izsūtītas jaunas uzlīmes. Mēdz būt, ka joprojām kaut kur var parādīties vecās uzlīmes. Mēs rūpīgi cenšamies izsekot šos gadījumus un veikt pārlīmēšanu. Šī situācija ir rādusies tādēļ, ka tulkojumu latviešu valodā nodrošināja mūsu noliktavas partneris Ķīnā. Diemžēl pie saņemšanas Rīgā nebijām veikuši rūpīgu pārbaudi," pauž uzņēmuma vadītāja.
Matlingere piebilst, ka pēc konsultēšanās tulkojumu biroju Rīgā “apcipršanas nazis” aprakstā ir iztulkots pareizi un atspoguļo naža pielietošanu. Tomēr patērētāju ērtībai no nākamā mēneša plānots aprakstu nomainīt uz “dārzeņu nazis”.
Tulkojumam jābūt jēgpilnam
Prasības valodas lietošanai importēto preču marķējumā reglamentē Valsts valodas likuma 21. panta trešā daļa. Ikvienai importētai precei, kuras marķējumā, lietošanas instrukcijā, garantijas dokumentos vai tehniskajā pasē ietvertā informācija ir svešvalodā, pievienojams šīs informācijas tulkojums valsts valodā.
Tiesību normā par administratīvā soda piemērošanu par Valsts valodas likuma 21. panta pirmās daļas prasību pārkāpumu lietots apzīmējums “pilnīgs un precīzs tulkojums valsts valodā” (Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 28. panta otrā daļa).
Tādējādi ir secināms, ka konkrētās tiesību normas paredz ne tikai tulkojuma nodrošināšanas pienākumu preces izplatītājam vai tirgotājam, bet tam jābūt pilnīgam un precīzam, ar to saprotot gan jēgpilni veiktu tulkojumu pēc būtības, gan latviešu valodas pareizrakstības normu ievērošanu.
Sods var sasniegt pat 5000 eiro
Izņemšana no tirdzniecības ir ātrākais veids, kā tirgotāji novērš Valsts valodas centra amatpersonu konstatētus pārkāpumus preču marķējumā vai instrukcijās, un tas notiek bieži. Jautājums – vai tas ir efektīvākais veids?
Lai arī pārkāpums ir novērsts nekavējoties pēc tā konstatēšanas, un šādos gadījumos visbiežāk piemērots Konsultē vispirms princips vai tirgotājam izteikts mutvārdu aizrādījums, nereti atklājas, ka preces, kas ātri izņemtas no tirdzniecības, pēc Valsts valodas centra amatpersonu aiziešanas mēdz tikpat ātri atgriezties plauktos.
“Lai šādus gadījumus novērstu, Valsts valodas centra amatpersonas lielākajā daļā gadījumu dodas atkārtotās pārbaudēs. Ja atkārtotas pārbaudes laikā konstatēts, ka pārkāpumi nav novērsti, vai atklāti jauni, tiek lemts par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu un tirgotāja saukšanu pie administratīvās atbildības,” saka Bursevica.
Privātas komercdarbības gadījumā pie administratīvās atbildības sauc juridisko personu. Soda apmērs par šādu pārkāpumu ir no 140 līdz 5000 eiro.
