Uzņēmēji: "Azartspēļu nodokļa palielināšana budžetu nevis pildīs, bet radīs zaudējumus"

Nākamnedēļ Ministru kabinets plāno skatīt priekšlikumu palielināt azartspēļu nodokļu un nodevu apmēru.

Finanšu ministrija piedāvā palielināt azartspēļu nodokli katram azartspēļu automātam par katru spēles vietu no 3141,7 eiro līdz 3300 eiro un katram ruletes, kāršu vai kauliņu spēles galdam no 17 279,36 eiro līdz 18 000 eiro. Fiskālā ietekme 2016.gadā aprēķināta 1 403 000 eiro apmērā.

Tāpat ministrija rosina palielināt valsts nodevas likmes par licences spēļu automātu, bingo, ruletes, kāršu un kauliņu spēles organizēšanai pagarināšanu no 35 580 eiro līdz 37 000 eiro, licencei par kazino atvēršanu no 28 460 eiro līdz 30 000 eiro, licencei par spēļu zāles un bingo zāles atvēršanu 4270 eiro līdz 4500 eiro, licencei par totalizatora organizēšanu un uzturēšanu no 42 690 eiro līdz 45 000 eiro, licencei par veiksmes spēlēm pa tālruni, to organizēšanai un uzturēšanai, no 14 230 eiro līdz 15 000 eiro. Fiskālā ietekme 2016.gadā aprēķināta ar mīnusa zīmi 38 660 eiro apmērā.

Pret minētajiem priekšlikumiem iestājas LDDK un LSBA, norādot uz zaudējumiem, kas var rasties budžetam.

Organizācijas uzsver, ka azartspēļu nodokļu un nodevu paaugstināšana patlaban nav iespējama, jo ar 2019.gadu paredzēts ieviest vienoto azartspēļu kontroles un uzraudzības sistēmu, kuras ieviešanai uzņēmējiem ir jāuzkrāj līdzekļi. Tam ir piekritusi valdība, tajā skaitā arī Finanšu ministrija, 2013.gadā apstiprinot koncepciju par vienotās azartspēļu kontroles un uzraudzības sistēmas ieviešanu un noslēdzot vienošanos ar LSBA.

LSBA biedri, paļaujoties uz šo vienošanos, jau ir uzsākuši darbus šādas sistēmas ieviešanai, investējuši zināmus finanšu līdzekļus izpētei, iekārtu testēšanai, slēguši vienošanos ar šādu iekārtu, programmatūru u.tml. izstrādātājiem un piegādātājiem.

Vienotās azartspēļu kontroles un uzraudzības sistēmas ieviešana katram uzņēmumam izmaksās no diviem līdz četriem miljoniem eiro, un līdz ar to, paaugstinot nodevas un nodokļus, uzņēmumiem, sevišķi mazākajiem, nebūs finanšu līdzekļu šīs sistēmas ieviešanai un uzturēšanai. Organizācijas norāda, ka azartspēļu nozarē uzņēmējiem nav iespējams paaugstināt pakalpojuma cenu, tādā veidā kompensējot paaugstināto nodokļu rezultātā radīto slogu, kā tas ir iespējams citās nozarēs.

"Turklāt azartspēļu nodokļu un nodevu paaugstināšana pie pašreizējās nodokļu aprēķināšanas kārtības cerēto pienesumu valsts budžetam nesniegs, jo uzņēmēji samazinās ekspluatējamo iekārtu skaitu un slēgs daļu no azartspēļu organizēšanas vietām, kā rezultātā pieaugs atbrīvojamo darba ņēmēju skaits, līdz ar to palielināsies valsts izdevumi sociālajai nodrošināšanai," uzsver organizācijas.

Pēc LSBA prognozēm Finanšu ministrijas ierosināto azartspēļu nodevu un nodokļu paaugstināšanas gadījumā valsts un pašvaldību budžeti ne tikai neiegūs Finanšu ministrijas plānoto nodokļu pieaugumu, bet gan zaudēs jau patlaban valsts un pašvaldību budžetos maksājamās summas un, proti, azartspēļu nodevās un nodokļos aptuveni 500 000-600 000 eiro, tiks slēgtas 15-20 azartspēļu zāles un viens kazino, darbu zaudēs ap 150 nozarē strādājošo darba ņēmēju, kas samazinās nozares sociālo nodokļu maksājumus budžetā aptuveni 400 000 eiro apmērā un radīs papildu izdevumus bezdarbnieku pabalstu maksājumos.

LSBA norāda, ka samazināsies arī pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, radot zaudējumus 500 000 eiro apmērā, jo uzņēmēji samazinās atjaunojamo iekārtu un rezerves daļu iepirkšanu. Samazināsies arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa un uzņēmuma ienākuma nodokļa iekasēšanas apjomi, budžetam radot zaudējumus 1,5-2 miljonu eiro apmērā.

Organizācijas iesaka laika periodā līdz 2019.gada 1.janvārim saglabāt azartspēļu nodokļu un nodevu likmes pašreizējā apmērā, jo tas atbilst valsts ilglaicīgai politikai azartspēļu organizēšanas jomā, nodrošina stabilitāti un pārliecību par tiesiskās paļāvības principu ievērošanu, sekmē varbūtējās ēnu ekonomikas samazināšanu, kā rezultātā pēc vienotās azartspēļu kontroles un uzraudzības sistēmas ieviešanas valsts budžets saņems papildu ieņēmumus.

Kā ziņots, 31.augustā ārkārtas valdības sēdē ministri panāca galīgo vienošanos par būtiskākajiem nākamā gada budžetā atbalstāmajiem jautājumiem - nolemts, ka minimālā alga tiks palielināta līdz 370 eiro, kā arī tiks ieviests diferencētais neapliekamais minimums, vienlaikus par desmit eiro tiks palielināts arī vispārējais neapliekamais minimums.

Saeima par nākamā gada valsts budžetu galīgajā lasījumā varētu lemt 5.novembrī.

Savukārt pirmajā lasījumā par budžetu varētu lemt 20.oktobrī, bet likumprojektu nodošana komisijām varētu notikt 8.oktobrī. Tas ir provizoriskais valsts budžeta pieņemšanas grafiks, tāpēc tajā iespējamas izmaiņas.