Mazā apjoma zvejniecības un akvakultūras nozare: ir vajadzība sadarboties un attīstīties

Pēc Pasaules bankas 2012. gada pētījuma datiem, pasaulē 32 miljoni cilvēku bija tieši nodarbināti mazajā zvejā, bet vēl 76 miljoni – ar to saistītos darbos. Protams, lielākā daļa no jūras piekrastes zvejnieku loma, pāri 80% tiek patērēti vietējā tirgū. Lai gan grūti precīzi nodefinēt, kas īsti ir mazā apjoma zvejniecība, tās raksturo mazi zvejas kuģi vai laivas, tradicionāli ķeršanas rīki, mazākas kuģu apkalpes un,vietējie iedzīvotāji paši ir īpašnieki un darbinieki. Bez ekonomiskās lomas vietējiem zvejniekiem un zivju apstrādes uzņēmumiem ir liela loma vietējās vides uzturēšanā – tik tiešām, bez vietējā zvejas mūsu piekraste un lielās ūdenstilpes zaudētu daļu no savas pievilcības un kolorīta. Mazos zivsaimniecībā iesaistītos uzņēmējus nosacīti var iedalīt vairākās grupās: vispirms, protams, ir zivju zvejnieki, to apstrādātāji, kā arī uzņēmumi, kas audzē paši zivis un citus ūdens dzīvniekus, piemēram, vēžveidīgos (akvakultūra) un, protams, ir uzņēmēji , kas nodarbojas ar visiem šiem darbības veidiem kopā.

Gan valsts, gan vietējā līmenī Latvijā noris procesi lai saliedētu un attīstītu nozari. Zivsaimniecības nozari Latvijā pārrauga Zemkopības ministrija. Valstiski, pašreizējo nozares sadarbību un pieredzes apmaiņu veicinošo aktivitāšu pamatā ir Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkls (turpmāk - ZST), kura funkcijas veic SIA „Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” (LLKC). Tas tika izveidots 2010. gadā kā instruments Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.–2013. gadam ietvaros, lai veicinātu sadarbību un teritoriju ilgtspējīgu attīstību. Pašreiz, 2014. - 2020. gada plānošanas periodā, rīcības programmas Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā darbu turpina jau iepriekšējā periodā nodibinātā tīkla organizācija.Procesi norit arī “no apakšas”, kad mazāapjoma zvejniecība, akvakultūra, juras piekrastes teritorijassadarbojas un organizē pašas savu pārstāvniecību, interešu paušanu un veido sadarbību pēc teritoriālā principa vai / un darbības veida, tostarp veidojot mazo zvejnieku un zivju audzētāju organizācijas.

Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkls (ZST): sadarboties un augt kopā

ZST mērķis ir apvienot esošos un jaunos dalībniekus zivsaimniecības nozarē, informēt, uzlabot to sadarbību, un kopumā - sekmēt attīstību zivsaimniecībai nozīmīgajās teritorijās. Praksē ZSTorganizē informatīvus un izglītojošus seminārus, izbraucienus un pieredzes apmaiņu gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā, mācības, konferences un darba grupas, gatavo informatīvos materiālus, strādā ar skolēniem, lai veidotu izpratni par nozari, konsultē par labajiem piemēriem, atbalsta zivsaimnieku nevalstiskās organizācijas. Tēmas, kas interesē zivsaimniekus, ir no ES līmeņa līdz konkrētiem ikdienas jautājumiem: nākotnes Eiropas Jūrlietu un Zivsaimniecības fonda sniegtās iespējas zivsaimniecībām pēc2014. - 2020. gada plānošanas perioda, kā izmantot atjaunojamo enerģiju zivsaimniecībās, kā atbiedēt roņus no zivju tīkliem, kādi ir jaunākie piedāvājumi jaunu zivju produktu radīšanā, par akcizēto degvielu zvejniecībā izmantotajiem kuģiem un laivām, kā veidot marketinga atbalstu savai produkcijai, par zivju kvotām un ķeršanas termiņiem, kā arī citas.

ZST sekretariāta projektu vadītājs Kristaps Gramanis stāsta, ka tiešs Covid-19 iespaids uz ZST aktivitātēm nav bijis tik liels, kā citās nozarēs, tomēr sanācis, kadarbs bijis pat vairāk, jo bija jāpielāgojas situācijai: “2019. gada beigās izstrādātais plāns 2020. gada aktivitātēm ne viss bija īstenojams, tomēr jāteic, ka nedaudz pielāgojoties, tas tiks īstenots. Lietas, ko šogad neīstenoja, ir mācību un pieredzes apmaiņas braucieni ārpus Latvijas un uz kādu laiku arī tika iepauzēti semināri un apmācības”.Savukārt Covid-19 tiešā ietekme uz mazajiem zivsaimniekiem nav bijusi liela tieši to darbības specifikas dēļ – mazas saimniecības, mazi kolektīvi, saka aptaujātie zivsaimnieki. Lielākā ietekme bijusi produkcijas izplatīšanā pavasarī tiem, kas piegādājuši produkciju tirdziņiem vai ēdināšanas uzņēmumiem, nācies meklēt arī citus noieta veidus.Runājot par nozari kopumā, tieši noieta tirgus veicināšanā un vietējās produkcijas popularizēšanā aktīvi strādā Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs. Tas izveidojis un pēdējos divos gados arvien plašāk popularizē zīmolu “Novada Garša”, kura uzdevums ir nodrošināt Latvijas pārtikas produktu izsekojamību un kvalitāti. ““Novada Garša” parāda, ka ceļš ved ne tikai ražotājam un pakalpojuma sniedzējam pie patērētāja, bet arī patērētājiem pie ražotāja un pakalpojuma sniedzēja. Tādējādi zīmola pasākumi kopumā kļūst par ilgtspējīgu vietējās pārtikas sistēmu, kas nodrošina Latvijas izcelsmes pārtikas produktu izsekojamību un kvalitāti. Viens no uzdevumiem ir rīkot pasākumus, konferences, konkursus, meistarklases ar  zīmolu “Novada Garša”, kas popularizē vietējo pārtiku un tās atpazīstamību Latvijā, Eiropā un pasaulē. Šie pasākumi ieguva popularitāti jau agrāk, bet īpaši – 2019. gadā, kad tika sarīkoti četri novadu pasākumi un fināls Rīgā. Pagājušogad lielāks uzsvars uz zivju produkcijas piedāvājumu bija “Novada Garšas” pasākumā pie Nabas ezera, kur notika kūpināšanas meistarklase, zivju zupas vārīšana, un bija iespēja degustēt un nopirkt arī jau gatavu produkciju, par ko parūpējās IK “Reinis B”. Bet arī visos pārējos pasākumos bija pieejama Latvijā ražota zivju produkcija gan no vietējām zivīm, gan arī citām. Latgales pasākumā Krāslavā bija aktivizējušies apkārtnes zivju produkcijas tirgotāji un bija pieejams plašs klāsts ar zivīm, pat tāda delikatese kā kūpināti zuši. Noslēguma pasākumā Rīgā, “Hanzas peronā” āra sadaļā bijusi kūpināšanas meistarklase un iespēja iegādāties gan uz vietas kūpinātas zivis, gan jau sagatavotas. Rudens ir nēģu laiks, ar tiem Rīgā bija ieradies Armands Belasiks no Salacgrīvas, kurš cepa gan uz vietas, gan tirgoja pagatavotus nēģus. Šogad no pasākumiem ar ražotāju dalību, tirdziņiem un tamlīdzīgām lietām pulcēšanās ierobežojumu dēļ bija jāatsakās. Tā ietvaros tika izveidots jauns koncepts, attālināti, Internetā skatāmi reģionāli pasākumi ar noslēguma konferenci Rīgā. Darbu sācis arī katalogs www.novadagarsa.lv, kur jebkurš var atrast ražotāju un sev tīkamāko produktu. Kopā ir pārstāvētas vairāk kā 750 saimniecības, no kurām 54 ir zivju produktu ražotāji. Izmantojot katalogu, katrs interesents var sazināties ar ražotāju un vienoties par produkcijas iegādi un saņemšanu,”stāsta Kristaps Gramanis.

Bet, ne tikai valsts puse ir iniciators aktivizēties, apgūt jauno un iesaistīties pieredzes apmaiņā.Ir aizvien vairāk piemēru, kad paši zivsaimnieki saprotot savas vajadzības un iespējas, pašorganizējas sadarbībai ar citiem zvejniekiem savu interešu paušanai un pārstāvēšanai. Tā, piemēram, šogad jūnijā zvejnieki no Engures, Bērzciema un Mērsraga dibinājuši biedrību “Mazjūras zvejnieki.” Tās dibināšanas iniciators,zvejnieks vairākās paaudzēs,Andris Cīrulis no Bērzciemastāsta, ka plānu un darāmā ir daudz, un sadarbība ļauj paveikt vairāk. Piemēram, līdz šim zvejniekiem nav bijis viegli ar projektu pieteikumu rakstīšanu, jo tā ir pietiekoši specifiska joma, ar ko ikdienā zvejniekiem nebija sanācis saskarties. Tādējādi, bieži palaistas garām iespējas. Tāpēc konsultācijas un palīdzība ZST ietvaros ļoti noderējusi, ir tikai labi vārdi sakāmi par Lauku atbalsta dienesta iniciatīvu un palīdzību,  projektu pieteikumi vairs nesagādā iepriekšējās problēmas. Sadarbojoties ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi biedrība tikusi pie pārstāvniecības ZM Zivsaimniecības konsultatīvajā padomē, kas ļauj valstiskā līmenī runāt par sāpīgajiem jautājumiem. Ar gandarījumu Andris Cīrulis uzsver, ka Eiropas Savienība un Latvija vairāk pievēršas “mazajiem”, un ir radusies sapratne par mazozivsaimniecības nozarē darbojošos uzņēmēju lomu piejūras vides uzturēšanā.Lai attīstītos, ir jāaug, jāapgūst jaunais: A. Cīrulis pauž zvejnieku uzskatu, ka tikai ar zivju ķeršanu vien nepietiks, ir jāiet tālāk, zivis jāapstrādā un jāmāk pārdot, tāpat zvejniekiem jābūt spējīgiem iesaistīties tūrisma jomā, uzņemt viesus, mācīties gan sagatavot un pārdot tūrisma produktu. Jāprot uzņemt viesus, parādīt saimniecību un izstāstīt par savu ikdienu. Arī Covid-19 laiks licis pieskaņoties, atstājis iespaidu gan uz sadarbību  un saziņu ar nozares biedriem, to vairāk “pārvelkot” uz Interneta vidi, gan arī uz ikdienas darbu. Tiem, kam pavasarī pārtrūcis noiets ēdinātāju vidū, spēruši pirmos soļus tiešo piegāžu organizēšanā un guvuši pozitīvu un negatīvu, bet derīgu pieredzi. Piemēram, bijuši lieli zivju pasūtījumi, bet pievedot sagatavoto un iepakoto produkciju, telefona zvanu vairs neviens neceļ... Lielākā, reģionu mērogā zivsaimnieki, kā jau minēts iepriekš, kopīgi iesaistās vietējās zivju produkcijas popularizēšanā, arī apkopojot piedāvājumu katalogos un informācijas materiālos, un kā iespējams turpinājums padomā ir Interneta veikals.

Tātad, zivis nav vienīgais iespējamais vietējo saimniecību produkts. Tam, ka Latvijas piejūras teritorijām ir lielsun neizmantots tūrisma potenciāls, irjāatīsta zivsaimniecības uzņēmumu sniedzamā servisa līmenis un piedāvājums viesiem, piekrīt arī tūrisma profesionāļi. Jautāts par paša pieredzi vedot ārzemju viesus pa piejūras teritorijām un arī uz iekšējiem ūdeņiem, profesionāls gids, biznesa augstskolas "Turība" un RSU lektors Armands Muižnieks stāsta: ”Latvijas kā piejūras valsts tēls noteikti veido asociācijas ar zivīm un zvejniecību. Zivju produkti vienmēr bijuši latviešu virtuves neatņemama sastāvdaļa. Ceļotājus tuvākus un tālākus noteikti interesē tūrisma produktu daudzveidība un vietējās tradīcijas.

Izmantojot esošos resursus, jāpievērš uzmanība tam, ka viesus, tūristus interesē ne tikai pats zivju ķeršanas process, bet arī gatavošanās tam, zivju apstrāde, zvejnieka dzīves gājums un dažādi citi stāsti. Savā pieredzē, strādājot ar tūristiem, bija gadījies arī saskarties ar skarbu, reizēm nelaipnu uzņemšanu uzņemšanu no zvejnieku puses un arī ar grūtībām saplānot zvejnieku sētas apmeklējumu. Tam zvejnieki min dažādus iemesus:“vējš nepareizais”, tad “velns jūru piespļāvis” vai “laši murdus...saplēsuši. Un vispār, zivis nebūs"! Tomēr, tas viss ir pieļaujams un par to nevajag uztraukties, jo objektīvi apstākļi, kas ietekmē vienu vai otru notikumu ir un būs. To tūristi saprot. Bet, izstāstīt kā zivis tiek ķertas, ļaut ievilkt nāsīs zvejas tīklu rūgteno smaržu, uzcienāt ar zivju zupu (neticu, ka ir kāds brīdis, kad īstenam zvejniekam nav no ka zupu uzvārīt) ir tūrisma produkti, kurus var salīdzinoši viegli noorganizēt un piesaistīt apmeklētājus. Gandrīz ikviens no viesiem papildus nopirks kādu zivi vai suvenīru. Un, ja viss notiek kā plānots, tad gandarījums ir gan pašiem zvejniekiem, gan viņu viesiem”.

Apkopojot, liekas, ka ir nepieciešamie apstākļi, lai mazie zivsaimniecībādarbojošies uzņēmēji augtu un attīstītos. Ir atbalsts no valsts un Eiropas Savienības puses, ir atbalsts no atbildīgajām valsts intitūcijām, augoša sapratne, ka arī mazie zvejnieki un zivju audzētāji ir svarīgi un nepieciešami. Un, svarīgākais, ir arī zivsaimnieku entuziasms un vēlme attīstīties, ieviest jauno un sadarboties.