Preses izdevēju asociācija ceļ trauksmi par valdības steigu mediju jautājumos

2020. gada 9. oktobra Ministru kabineta sēdes darba kārtībā norādīts, ka paredzēts izskatīt ar valsts budžeta likumprojektu saistītos jautājumus, tai skaitā likumprojektus “Grozījumi līkumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” un “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”.

Visas izmaiņas augstāk minētajos normatīvajos tiesību aktos tiešā veidā būtiski negatīvi ietekmēs preses izdevēju darbības nozari, turklāt neviena no minētajām izmaiņām nav tikusi apspriesta ar nozares pārstāvjiem. Minētās izmaiņas ir izstrādātas steigā, neiedziļinoties preses izdevējdarbības specifikā un neņemot vērā dramatiskās sekas, kādas tā atstās uz nozari. Latvijas Preses izdevēju asociācija (turpmāk – LPIA) uzskata, ka nav izvērtēti šo grozījumu dažādie aspekti: ietekme uz nodarbinātību, kā arī uz valsts budžetu ilgtermiņā.

Viena no preses izdošanas specifikām ir tāda, ka cenas abonēšanai gadam tiek noteiktas iepriekšējā gada augustā. Tādēļ šobrīd, oktobrī visas cenas 2021. gadam ir noteiktas un vairs nav nekādu iespēju tās mainīt. Līdz ar to ir absolūti nepieņemami piemērot papildus nodokļus termiņos, kas ir agrāki par 2022. gada 1. janvāri.

Preses izdevēji atklātā vēstulē lūdz Latvijas Republijas Valdību vispirms atrisināt samilzušos nesakārtotos nozares jautājumus, kas saistās ar PVN disbalansu starp Latviju un citām Eiropas Savienības valstīm, pasta piegāžu kvalitāti, Mediju atbalsta fonda darbību un citām Mediju Politikas pamatnostādnēs iezīmētām problēmām. Preses izdevēji uzskata, ka tikai pēc šo minēto jautājumu atrisināšanas drīkst sākt sarunas par papildus nodokļu sloga piemērošanu preses izdevējdarbībai.

Ņemot vērā iepriekš minēto, preses izdevēji izsaka kategorisku protestu un aicinām atlikt visu minēto likumprojektu izskatīšanu līdz brīdim, kamēr atbildīgās ministrijas apspriedīs potenciālās izmaiņas ar nozares pārstāvjiem.

Kā norāda vairāki mediju pārstāvji, tiesiskā valstī nav pieņemami izskatīt daudzām nozarēm tik būtiskus normatīvos aktus, neiesaistot šo jomu pārstāvjus. Šis normatīvais akts skar tās nozares, kas vissmagāk izjuta un turpina izjust Covid-19 izraisīto krīzi. Šāds nodokļu slogs ne vien neļaus tām atkopties, bet var iznīcināt pavisam.

Citi preses pārstāvji norāda, ka valdībai trūkst izpratnes par finanšu stāvokli nozarē: naudas ir tik, cik tās ir, ja to paņems valsts sociālām vajadzībām, tad nodarbinātie saņems daudz mazāk un nemaz nebūs priecīgi par šādu risinājumu. Par normatīvo aktu maiņu varētu runāt vien pēc Covid-19 krīzes, turklāt sadarbībā ar kultūras iestādēm. Tātad vispareizākais būtu lūgt šo visu apstādināt līdz Covid-19 krīzes beigām.