Valsts slēgs izlīgumu "airBaltic" akciju lietā; ar Šķēli saistīti uzņēmēji saņems 9 miljonu eiro kompensāciju

"airBaltic" akciju piederība bijusi strīdiem apvīta kopš brīža, kad par 49% īpašnieku kļuva Bertolds Fliks. Vēlāk parādījās minējumi, ka aiz Flika muguras slēpjas Andris Šķēle un Ainars Šlesers, bet interesi par "airBaltic" izrādījis arī Aivars Lembergs, vēstīja raidījums. 2011.gadā Latvijas valsts Flikam aviokompāniju atņēma, un sekoja prasības tiesā. Ar uzņēmēju Andri Šķēli saistīti uzņēmēji centās panākt 46% īpašumtiesības aviosabiedrībā. Ar pretenziju pret ārvalstu investora tiesību aizskārumu pie valdības vērsās arī Fliks.

Tagad valstij esot izdevies ar visām pusēm vienoties par izlīgumu. Šā gada pavasarī valdība slepenā sēdē jau atvēlējusi 9 miljonus eiro "airBaltic" juridisko problēmu sakārtošanai. Naudu noguldīja kontā "Nordea" bankā un, kad problēmas būs sakārtotas, to pārskaitīs firmām, kas sūdzēja "airBaltic" tiesā.

"Par Šķēles kungu es nekā nezinu. Bet katrā ziņā par bijušajiem akcionāriem un attiecīgi saistītajām kompānijām tātad un obligācijām darījums tiek slēgts. Viņš nav noslēdzies. Un tikko kā viņš būs noslēdzies, tā mēs informēsim sabiedrību," atzinis satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V). Savukārt Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš apliecinājis, ka izlīguma runa ir par 9 miljoniem eiro un tas varētu tikt noslēgts novembra beigās.

Izlīgums ļaušot aviokompāniju pārdot, kam esot pienācis pēdējais brīdis, jo beigušies savulaik valdības piešķirtie līdzekļi un vairs neesot naudas līzinga maksājumiem par "Bombardier" lidmašīnām, kuras pirms diviem gadiem "airBaltic" nolēma pirkt par 226 miljoniem ASV dolāru.

"Lidmašīnu piegāde paredzēta jau nākamā gada trešajā ceturksnī. Tad būs pirmās lidmašīnas. Līdz ar to šo maksājumu apjoms pieaug. Protams, ir nepieciešams finansējums, lai šos maksājumus segtu. Ar tekošajiem operacionālajiem ieņēmumiem nepietiek. Vai nu investors ir nepieciešams, vai nu bankas finansējums. Jāatdzīst to, ka joprojām "airBaltic" pamatkapitāls ir negatīvs. Līdz ar to banku finansējumu piesaistīt ir diezgan grūti," piebildis Matīss.

Raidījums vēsta, ka "Prudentia" atrastais "airBaltic" investors esot vācietis Ralfs Dīters Montāgs Girmess. Viņa lidmašīnu līzinga kompānija piedāvājusi pirkt 25% "airBaltic" akciju, solot ieguldīt 52 miljonus eiro, ja valdība ieguldīs 90 miljonus. Tā kā kopīgais ieguldījums būtu 140 miljoni, "Prudentia" prēmijā būtu gandrīz 3 miljoni eiro.

Girmess arī pieprasījis lidmašīnu pirkšanas un pārdošanas veto tiesības, veto tiesības uz darījumiem, kas pārsniedz 25 miljonus eiro, līdzdalību valdes un padomes iecelšanā, kā arī veto tiesības lemt par to, kādas tiesvedības lidsabiedrība drīkst uzsākt vai pārtraukt, ja strīdus summa pārsniedz 5 miljonus eiro. Tāpat viens no Girmesa noteikumiem bijis, lai "airBaltic" nopērk piecus viņa rīcībā esošos "Sukhoi Superjet" lidaparātus.

Par Girmesu internetā pieejamās ziņas ir skopas. Viņš savulaik ilgi strādājis kā finansists Krievijā, vadījis "Investīciju kredīta banku", viņam piederējuši 9% akciju bankā "Hlinov". Vācu prese vēstījusi, ka Girmess kārtojis darījumus, kuros bijis iesaistīts Krievijas miljardieris Viktors Vekselbergs, un bijis arī klāt darījumos, kur piedalījusies Krievijas banka "Vnešekonombank". Gan Vekselbergs, gan "Vnešekonombank" ir ASV un Eiropas Savienības sankciju sarakstā. Aviācijas likumā ir teikts, ka par Latvijā strādājošas aviokompānijas patiesā labuma guvēju nevar būt persona, kas kaut kādā veidā varētu apdraudēt valsts drošību.

Tikmēr Satiksmes ministrija investorus tagad mēģinās piesaistīt pati un koncentrēšoties uz Ķīnas aviokompāniju "Chengdu Airlines". Tā ir Ķīnas viena no mazākajām aviokompānijām, kas pārvadā 40 miljonus pasažieru. Nesen ministrijas valsts sekretārs Ozoliņš atgriezās no Ķīnas provinces, kur parakstīja ar provinces vadītājiem nodomu protokolu. ""Chengdu Airlines" ir kompānija, ar kuru mēs šobrīd esam noslēguši nodomu protokolu pašvaldības vārdā. Tā ir pašvaldībai piederoša kompānija," atzinis Ozoliņš.