Centrālās statistikas pārvalde atbild uz arodbiedrības aizdomām par nepatiesiem izdevumiem veselības aprūpes atskaitēs
foto: unsplash.com
Foto ilustratīva nozīme.
Bizness un ekonomika

Centrālās statistikas pārvalde atbild uz arodbiedrības aizdomām par nepatiesiem izdevumiem veselības aprūpes atskaitēs

Jauns.lv

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) nosūtījusi vēstuli ''Eurostat'' ģenerāldirektorei Marianai Kotzevai, izsakot aizdomas par to, ka atbildīgās Latvijas institūcijas statistikas atskaitēs mākslīgi palielina valdības izdevumus veselības aprūpei, tā šonedēļ vēstīja lsm.lv.

Sabiedriskajā medijā tika arī ziņots, ka arodbiedrība maijā vērsusies pie Centrālās statistikas pārvaldes(CSP) ar aicinājumu uz kopīgu rīcību iespējamo kvalitātes risku novēršanai, bet reakcija neesot sekojusi.

Pēc šīs informācijas publicēšanas CSP šodien, 30. jūlijā, skaidro situāciju, norādot, ka sadarbība ar datu lietotājiem vienmēr esot bijusi svarīga, lai nodrošinātu korektu statistisko datu pielietošanu konkrētu problēmu risināšanai.

CSP jau iepriekš esot saņēmusi jautājumus par rādītāja “Izdevumi veselības aprūpei” aprēķināšanas metodoloģiju un esot klātienē tikusies ar Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrību (LVSADA), kā arī rakstiski sniegusi informāciju, lai izskaidrotu nacionālo kontu metodoloģiju.

CSP skaidro, ka nacionālo kontu sistēmā vienlaicīgi eksistē divi rādītāji:

1) vispārējās valdības izdevumi (tai skaitā sadalījumā pa funkcijām);

2) vispārējās valdības galapatēriņa izdevumi.

Vispārējās valdības izdevumi norāda uz institucionālā sektora lielumu, tādējādi ļaujot veikt starpvalstu salīdzinājumu par vispārējās valdības kopējiem izdevumiem vai izdevumiem tieši veselības aprūpei.

Savukārt galapatēriņa izdevumus aprēķina no kopējās valdības izlaides, atņemot preču un pakalpojumu pārdošanas ieņēmumus, kā arī pieskaitot sociālos pārvedumus natūrā caur tirgus ražotājiem. Vispārējās valdības galapatēriņa izdevumi ir iekšzemes kopprodukta izlietojuma puses komponente, kas raksturo valdības saražoto preču un pakalpojumu izlietojumu sabiedrības labā.

Piemēram, 2018. gadā vispārējās valdības izdevumi veselībai bija 1 172 miljoni eiro, savukārt vispārējās valdības galapatēriņa izdevumi veselībai – 847 miljoni eiro.

Visas Eiropas Savienības dalībvalstis savus datus aprēķinot pēc vienotas metodoloģijas (šobrīd EKS 2010), tādējādi nodrošinot datu savstarpēju salīdzināmību. Koordinējošā loma metodoloģijas izstrādē un piemērošanā Eiropas statistikas sistēmā ir Eiropas Savienības Statistikas birojam Eurostat. Eiropas statistikas sistēmas eksperti nepieciešamības gadījumā savstarpēji apmainās ar viedokļiem par metodoloģijas interpretāciju konkrētiem gadījumiem, kā arī atsevišķos gadījumos arī Eurostat speciālisti sniedz savu viedokli. Turklāt Eurostat regulāri īsteno arī dialogvizītes uz dalībvalstīm, lai klātienē gūtu pārliecību par korektu metodoloģijas pielietojumu.