Tiesībsargs: likumdevējam jānodefinē sociālās palīdzības mērķis un ko par šo naudu iedzīvotājam jāspēj nosegt
Likumdevējam ir jānodefinē sociālās palīdzības mērķis un to, ko par šo naudu iedzīvotājam jāspēj nosegt, lai saprastu kopējo atbalstam atvēlamo summu, uzskata tiesībsargs Juris Jansons.
Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa norādīja, ka tiesībsargs ir ļoti gandarīts par Satversmes tiesas (ST) šodien pieņemto spriedumu, ar kuru par Satversmei neatbilstošu atzīta norma, kas noteica vidējo ienākumu līmeni, kādu nepārsniedzot persona vai ģimene atzīstama par trūcīgu.
Vienlaikus Tiesībsarga birojā vēlējās uzsvērt, ka ST jau ar trešo spriedumu uzsver, ka nevis katrs pabalsts jārisina atsevišķi, atrauti vienam no otra, bet kā kopumu - kā vienotu sociālās aizsardzības sistēmu.
Tiesībsarga ieskatā, ja sāktu skatīt garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmeni, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu un trūcīguma slieksni kā vienotu veselumu, arī likumdevējam būtu vieglāk nodefinēt, kādam mērķim šī palīdzība tiek sniegta, un kas ar šo naudu cilvēkam jānosedz, saprotot, cik tas realitātē maksā.
Tiesībsarga birojā uzsvēra, ka šobrīd neviens no iepriekšminētājiem sociālās palīdzības apmēra lielumiem nav ar nekādu metodoloģiju pamatots - tas ir politiskās vienošanās rezultāts.
Jansona ieskatā, valdībai un likumdevējam nav variantu, jo ST ir devusi skaidru termiņu, proti, konstatētajām neatbilstībām Satversmei jābūt novērstām līdz nākamā gada 1.janvārim.
Vaicāti, kādam būtu jābūt atbilstošam sociālās palīdzības apmēram, Tiesībsarga birojā akcentēja, ka tad, kad likumdevējs pats pateiks, ko ar šo summu vēlas, lai cilvēks nosedz, būs skaidrs, cik tas maksā un vai tam pietiek.
Birojā uzsvēra, ka sociālās aizsardzības un palīdzības sistēmai jābūt nevis, lai mudinātu cilvēku dzīvot uz pabalstiem, bet palīdzētu jēgpilni no konkrētās situācijas izrauties un kļūt par pilnvērtīgu sabiedrības locekli.
"Tā ir necieņa pret cilvēku, uzskatīt, ka Latvijas iedzīvotājs ļoti vēlas dzīvot no sociālā pabalsta. Tādā gadījumā neviens no mums nestrādātu," pauda biroja pārstāve.
Labklājības ministrijas (LM) Sociālās iekļaušanas politikas departamenta direktore Elīna Celmiņa uzsvēra, ka ministrija jau ir sākusi darbu, lai sagatavotu priekšlikumus valdībai un parlamentam atbilstoši ST nospriestajam. Viņa skaidroja, ka spriedumi sniedz norādi, ka relatīvā metode minimālo atbalsta sliekšņu noteikšanai ir piemērota, tādēļ ministrijā turpinās attīstīt Koncepcijā par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu, kuru valdība akceptēja jau 2014.gadā, ietverto pieeju, kas paredz, ka minimālā ienākuma līmeņa apmēram jābūt sociāli ekonomiskajos rādītājos balstītam.
Celmiņa atklāja, ka relatīvā metode paredz, ka ienākumu sliekšņi tiek noteikti procentuālā izteiksmē pret Latvijas mājsaimniecību ienākumu mediānu, kas 2018.gadā bija 545 eiro. Paredzams, ka dažādie minimālie sliekšņi tiks noteikti 20 - 50% robežās no ienākumu mediānas,klāstīja Celmiņa.
Viņa apgalvoja, ka LM turpinās diskusijas, veiks nepieciešamā papildu finansējuma aprēķinus un sagatavos priekšlikumus normatīvajos aktos, kas jāapstiprina Ministru kabinetā un parlamentā, kā arī būs nepieciešams veikt pielāgojumus IT sistēmās normu piemērošanai, lai Satversmes tiesas spriedumi ar 2021.gada 1.janvāri varētu tikt ieviesti.
Tiesībsargs ST ir iesniedzis vēl četrus pieteikumus - par trim jau ir ierosinātas lietas un par ceturto birojā gaida tiesas lēmumu par lietas ierosināšanu. ST jau ir pieņēmusi tiesībsarga iesniegumus par minimālās pensijas apmēru un minimālās invaliditātes pensijas apmēru, kā arī iesniegums par mantošanas valsts nodevu nelaulātam pārim. Birojā uzsvēra, ka tieši pēdējā lieta būs fundamentāls pavērsiens, kurā ST pateiks jēdzienu vārdam "ģimene".
Ceturtais pieteikums, kura pieņemšanu birojā vēl tikai gaida ir saistīts ar mediķu atalgojumu.
Jau ziņots, ka ST ir pieņēmusi spriedumu, ar kuru par Satversmei neatbilstošu atzīta norma, kas noteica vidējo ienākumu līmeni, kādu nepārsniedzot persona vai ģimene atzīstama par trūcīgu, pavēstīja ST pārstāve Ketija Strazda.
Lieta tika ierosināta pēc tiesībsarga pieteikuma. Tiesībsargs pauda uzskatu, ka Ministru kabineta noteiktais vidējo ienākumu līmenis, kādu nepārsniedzot ģimene vai persona tiek atzīta par trūcīgu, pārkāpj Satversmes 1.pantā ietverto cilvēka cieņas, tiesiskas valsts un sociāli atbildīgas valsts principu un neizpilda no Satversmes 109.panta izrietošo valsts pienākumu sniegt sociālo atbalstu visām personām, kurām tas ir nepieciešams.
Tiesībsargs norādīja, ka ar apstrīdēto normu noteiktais trūcīgas personas statusam atbilstošais vidējo ienākumu līmenis ir noteikts pārmērīgi zems, lai personu atzītu par trūcīgu un attiecīgi dotu tai tiesības uz trūcīgām personām pieejamiem sociālā atbalsta pasākumiem. Nepieciešamība pēc šāda sociālā atbalsta esot daudz lielākam Latvijas iedzīvotāju skaitam, nekā to pieļauj apstrīdētā norma. Turklāt tiesībsargs vērsa uzmanību, ka ienākumu līmenis trūcīgas ģimenes vai personas statusa noteikšanai neesot pārskatīts kopš 2009.gada. Turklāt kopš 2011.gada tas tiekot noteikts bez pamatotas aprēķina metodoloģijas, ņemot vērā vienīgi valsts un pašvaldību konkrētā brīža finansiālās iespējas.
ST savā spriedumā vēlreiz uzsvēra, ka cilvēka cieņa raksturo cilvēku kā augstāko demokrātiskas tiesiskas valsts vērtību un kā pamattiesība piemīt ikvienam cilvēkam neatkarīgi no jebkādiem nosacījumiem. Savukārt no sociāli atbildīgas valsts principa izriet valsts pienākums izveidot tādu tiesisko ietvaru, kas ikvienam cilvēkam rada iespēju izmantot un pilnveidot savas spējas.
