Shēmošanā vainotā „Lattelecom” peļņa pieaug, bet darbinieku skaits sarucis par trešdaļu
Uzņēmuma „Lattelecom” peļņa pēdējo gadu laikā pieaugusi par teju desmit procentiem, bet darbinieku skaits sarucis par trešdaļu. Kasjauns.lv jau rakstīja, ka „Lattelecom” šefs Juris Gulbis, kurš iestājas pret solidaritātes nodokli, sava uzņēmuma darbību „optimizējis”, lai izvairītos no pārāk lieliem nodokļiem.
„Lattelecom”, īstenojot darbinieku pārformēšanu par pašnodarbinātajiem, spējis pēdējo piecu gadu laikā peļņu palielināt par gandrīz desmit procentiem. Tikmēr darbinieku skaits ik gadu sarucis, un septiņu gadu laikā no darba sakarā ar darba vietas likvidēšanu atlaisti gandrīz tūkstoš strādājošo, būtiski sarukušas arī sociālās iemaksas. Pats „Lattelecom” uzskata: fakts, ka bijušie darbinieki tagad strādā citos uzņēmumos un sniedz „Lattelecom” ārpakalpojumus ar tiem pašiem pienākumiem, ar kādiem savulaik strādāja „Lattelecom”, liecinot par maksimāli efektīvu darbošanos sīvas konkurences apstākļos, raksta portāls pietiek.com.
Kasjauns.lv jau ziņoja, ka Latvijas valstij ar 51% piederošais „Lattelecom”, kura vadītājs Juris Gulbis paudis gatavību sūdzēt tiesā valsti par solidaritātes nodokli, pats veido „optimizācijas” shēmas, lai izvairītos no nodokļiem.
Tajā, ka „Lattelecom” savus darbiniekus atstājis bez sociālajām garantijām, uzņēmums vaino gan konkurentus, kuri darbojoties tā dēvētajā „pelēkajā ekonomikā”, gan valsti, kura necīnās ar ēnu ekonomiku un vēl ieviesusi jaunu - solidaritātes nodokli, kas ievērojami samazinās arī paša Gulbja ienākumus, kuri pērn sasniedza 392 tūkstošus eiro.
Kā liecina „Lattelecom” pēdējo gadu pārskati, pēdējos četros gados uzņēmuma peļņa bijusi līdzīga – ap 30 miljoniem eiro, bet piecu gadu laikā tā palielinājusies par 9,2%. Tikmēr darbinieku skaits septiņu gadu laikā samazināts par trešdaļu. Pārsvarā no darba „Lattelecom” bijuši spiesti aiziet un par pašnodarbinātajiem kļūt montieri. Savukārt sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās „Lattelecom” 2010. gadā samaksāja 11,24 miljonus eiro, bet pērn - vairs tikai deviņus miljonus eiro.
„Lattelecom” sakās esam pārliecināts, ka ar bijušo darbinieku izmantošanu kā ārpakalpojumu sniedzēju no citiem uzņēmumiem tas neizmanto nekādas shēmas, bet organizē savu saimniecisko darbību maksimāli efektīvi, sīvas konkurences apstākļos, pilnībā ievērojot normatīvo aktu prasības, vēsta pietiek.com.
„Lai īstenotu akcionāru uzstādītos biznesa mērķus, uzņēmumā nodarbina tik darbinieku, cik nepieciešams pamatfunkciju nodrošināšanai. „Lattelecom” izmanto arī ārpakalpojumu sniedzēju pakalpojumus, kad tas ir ekonomiski pamatoti. Fakts, ka daļa bijušo „Lattelecom” strādā šajās kompānijās, nav pārsteidzošs, jo nozarē nodarbinātie darbinieki maina darba devējus, kuru skaits elektronisko sakaru nozarē nav neierobežots,” taisnojas „Lattelecom”, papildus uzsverot, ka saskaņā ar koplīgumu lēmumus, piemēram, par darbinieku skaita samazināšanu saskaņo ar arodbiedrību.
Lai gan „Lattelecom” uzsver, ka ir spiests strādāt sīvas konkurences apstākļos, kad konkurenti nereti darbojas pelēkās ekonomikas zonā, tomēr konkrētus ēnu ekonomikas darboņus gan izvairās minēt.
