Bijušais "airBaltic" vadītājs Bertolts Fliks Latvijas likumus neesot pārkāpis
Lai gan pagājušā gada beigās Ģenerālprokuratūra informēja, ka tā krimināllietā par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu apsūdzēto bijušo aviosabiedrības "airBaltic" vadītāju un līdzīpašnieku Bertoltu Fliku nopratinājusi, Fliks tagad atzīst, ka pret viņu sāktās krimināllietas esot izbeigtas, šovakar vēsta LNT raidījums "Ziņu Top 10".
Fliks sarakstē ar raidījumu stāsta, ka visas krimināllietas pret viņu esot izbeigtas, jo Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un prokuratūra konstatējusi, ka viņš neesot pārkāpis nekādus Latvijas likumus.
"Liegumu braukt uz Latviju man nav. Pašlaik man nav plānu atgriezties Latvijā, bet noteikti kādreiz atbraukšu uz Latviju. Esmu tur ilgi dzīvojis, domāju, ka visiem zināms, ka man Latvija un Rīga ļoti patīk. Konkrētu plānu man nav, un neizmantošu arī "Ryanair" lidojumam no Berlīnes," sarakstē ar raidījumu norādīja Fliks.
Jau ziņots, ka pagājušā gada nogalē Ģenerālprokuratūra nopratinājusi Fliku un izsniegusi viņam apsūdzību, iepriekš aģentūrai LETA apliecināja prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.
Lietā turpinās pirmstiesas izmeklēšana un no plašākiem komentāriem par apsūdzības būtību prokuratūra toreiz atturējās.
Ģenerālprokuratūra jau 2013.gada nogalē pieņēma lēmumu par ārzemēs dzīvojošā Flika saukšanu pie kriminālatbildības par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, taču prokuratūra apgalvoja, ka Fliks atteicās ierasties prokuratūrā un Latvijas vēstniecībā Berlīnē. Lietu izmeklē Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Aldis Pundurs.
Jau ziņots, ka Flika krimināllietu pirms nodošanas prokuratūrā kriminālvajāšanas sākšanai izmeklēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).
KNAB preses paziņojumā iepriekš norādīja, ka iegūtie pierādījumi dod pamatu pieņēmumam, ka "airBaltic" amatpersona, iespējams, nolūkā ietekmēt Latvijas Ministru kabineta un amatpersonu lēmumus saistībā ar uzņēmuma pamatkapitāla palielināšanu 2011.gada 12. un 13.septembrī nepamatoti atcēlusi vairākus aviokompānijas reisus.
KNAB izmeklētājs uzskata, ka bijusī "airBaltic" amatpersona, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli, nav rīkojusies dienesta interesēs, bet pretēji tām - atceļot vairākus lidojuma reisus, amatpersona ar savām darbībām ne tikai grāvusi uzņēmuma reputāciju nacionālā un starptautiskā mērogā, bet arī radījusi mantisku zaudējumu lielā apmērā.
Saskaņā ar uzņēmuma iesniegumu procesa virzītājs šajā kriminālprocesā par cietušo ir atzinis "airBaltic", kas pieteicis kompensācijas pieteikumu 14 496 latu (10 187 eiro) apmērā.
Ziņots arī, ka "airBaltic" 2011.gada 12.septembrī bez konkrēta iemesla no Rīgas atcēla četrus reisus - uz Briseli, Berlīni, Viļņu un Tallinu. Paziņojumu par reisu atcelšanu lidsabiedrība lidostai sniegusi 12.septembrī no rīta. Savukārt 13.septembrī "airBaltic" atcēla atsevišķus lidojumus uz pieciem galamērķiem. Kopumā tika atcelti 14 lidojumi. 13.septembrī tika atcelts izejošais un ienākošais reiss starp Rīgu un Stokholmu, izejošais un ienākošais reiss uz Berlīni, izejošais un ienākošais reiss uz Briseli, divi izejošie un divi ienākošie reisi uz Tallinu un divi izejošie un divi ienākošie reisi uz Viļņu.
SM norādīja, ka šādu "airBaltic" valdes rīcību, nepaziņojot lidojumu atcelšanas iemeslus, iespējams kvalificēt kā apzinātu kaitniecību, jo tā grauj uzņēmuma reputāciju, rada finansiālus zaudējumus un samazina uzņēmuma vērtību.
"airBaltic" atcelto reisu dēļ cieta arī Valsts prezidents Andris Bērziņš, kurš nevarēja paredzētajā laikā no Briseles atgriezties Rīgā.
Fliks darbu lidsabiedrībā pēc toreizējo akcionāru - Latvijas valsts un SIA "Baltijas Aviācijas sistēmas" - vienošanās pameta 2011.gada rudenī, kad kļuva skaidrs, ka lidsabiedrības zaudējumi ir sasnieguši rekordapjomus. Pašreizējais vadītājs Martins Gauss iepriekš informēja, ka 2011.gadā lidsabiedrība strādāja ar 77 miljonu latu (54 miljoni eiro) zaudējumiem.
LETA / Foto: Ieva Čīka/LETA
