Ārlietu ministrija Covid-19 krīzes laikā uz komandējumu rēķina ieekonomējusi 200 000 eiro
Ārlietu ministrija (ĀM) ārkārtējās situācijas laikā uz komandējumu rēķina ieekonomējusi 200 000 eiro, kas ir 10% no ministrijas centrālā aparāta un vēstniecību komandējumu pozīcijām, pavēstīja ministrijas preses sekretārs Jānis Beķeris.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) izdevis rezolūciju visiem ministriem pārskatīt valsts iestāžu izdevumus un neizlietoto finansējumu novirzīt Covid-19 seku mazināšanai, iepriekš informēja premjera birojā.
"Covid-19 pandēmijas rezultātā ir virkne pasākumu, kas šogad ir atcelti un nenotiks. Esmu uzdevis ministriem pārskatīt valsts iestāžu izdevumus. Neizlietoto finansējumu valdība novirzīs Covid-19 seku mazināšanai. Esmu aicinājis uz šādu rīcību arī neatkarīgās valsts institūcijas," sacījis Kariņš.
Ministriem informācija par neizlietoto finansējumu ir jāiesniedz finanšu ministram Jānim Reiram (JV), kurš to apkopos un izskatīšanai valdībā virzīs lēmumprojektu par šo līdzekļu novirzīšanu valsts budžeta programmai "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
ĀM preses sekretārs sacīja, ka saskaņā ar premjerministra rezolūciju ĀM patlaban vērtē, kurās pozīcijās un cik lielu samazinājumu ministrija potenciāli vēl var rast.
Ceturtdien Ministru kabinets apstiprināja ĀM iesniegtos grozījumus valdības rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu. Tas paredz ārlietu ministra tiesības lemt par diplomātu un diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņu un darbinieku pārcelšanu uz laiku no viņu dienesta vietas ārvalstī uz Latviju, nesaglabājot paredzēto algas pabalstu, pabalstu par laulātā uzturēšanos ārvalstī, par bērna uzturēšanos ārvalstī un pabalstu dienesta vajadzībām izmantojamā transporta izdevumu segšanai.
Atbildot uz jautājumu, vai uz šo grozījumu pamata ir saredzami finanšu līdzekļu ietaupījumi, ministrijā norādīja, ka tas nav skatāms taupības pasākumu kontekstā.
Beķeris pavēstīja, ka, pieņemot šos grozījumus, ārlietu ministram ir dots juridisks pilnvarojums atsaukt ārzemēs strādājošos Latvijas diplomātiskā dienesta pārstāvjus, ja konkrētajā dienesta vietā ārvalstīs rastos kādi ārkārtas apstākļi, kuru dēļ uzturēšanās šajā vietā nebūtu iespējama vai droša, piemēram, strauji saasinātos epidemioloģiskā situācija, parādītos fiziskās drošības apdraudējumi, kļūtu nepieejama veselības aprūpe vai pirmās nepieciešamības preces.
Ar šo rīkojumu ĀM vēlas dot ārlietu ministram tiesisku pamatu pieņemt šādos gadījumos lēmumu par diplomātu atsaukšanu, norādīja ministrijā.
