Augulis: "Jau pēc pāris mēnešiem daļai pensionāru sāksim pārrēķināt pensijas"
Gada laikā valdības Rīcības plānā labklājības nozarei noteiktie uzdevumi ir izpildīti un uzsākts darbs pie vairākām būtiskām konceptuālām izmaiņām sociālajā jomā. Tāpat labklājības nozarē sekmīgi nodrošināta Latvijas prezidentūras Eiropas Padomē pasākumu īstenošana, uzsver labklājības ministrs Uldis Augulis.
Kā nozīmīgākos darbus viņš min krīzes laikā piešķirto pensiju pārrēķināšanu jau no nākamā gada, jaunu pasākumu ieviešanu jauniešu un ilgstošo bezdarbnieku nodarbinātības veicināšanai, vērienīgas palīdzības programmas uzsākšanu vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem, ārpusģimenes aprūpes sistēmas pilnveidi un citus.
“Uzskatu, ka valdības darbs ir bijis aktīvs un spraigām diskusijām bagāts. Šī gada laikā Labklājības ministrijas paveiktais ir bijis rezultatīvs, jo uzsāktas vairākas pozitīvas iniciatīvas, kuras sekmīgi jāīsteno. Esmu gandarīts, ka man ir izdevies panākt ekonomiskās krīzes laikā piešķirto pensiju pārrēķināšanu jau no nākamā gada janvāra, tādējādi novēršot netaisnību pret daļu pensionāru,” akcentē U.Augulis.
Ministrs skaidro, ka sākotnēji pārrēķinās tās pensijas, kuras piešķirtas 2010.gadā, bet 2017.gadā – 2011.gadā piešķirtās pensijas, bet 2018.gadā – no 2012. līdz 2015.gadam piešķirtās pensijas. Tāpat ir noteikts, ka nākotnē šāda situācija nevarēs atkārtoties, jo kapitāla indekss būs fiksēts un tas vairs nevarēs būt negatīvs. Tādējādi no straujām ekonomiskām svārstībām pasargāsim nākotnes pensionārus.
Tāpat apstiprinātas vairākas būtiskas iniciatīvas nodarbinātības sekmēšanai. Proti, valdībā pieņemtas Iekļaujošas nodarbinātības pamatnostādnes 2015.-2020.gadam, kas paredz virkni jaunu pasākumu bezdarba mazināšanai.
“Bezdarba līmenis joprojām samazinās. Tomēr ar izaicinājumiem darba tirgū aizvien saskaras jaunieši, pirmspensijas vecuma cilvēki un cilvēki ar invaliditāti, kuriem nepieciešams būtiskāks atbalsts. Tāpēc īpašs uzsvars nodarbinātības pasākumu īstenošanā būs uz ilgstošajiem bezdarbniekiem un jauniešiem. Jau šobrīd sekmīgi īstenojam iniciatīvu Jauniešu garantija, kas sasniegusi labus rezultātus – pateicoties programmai un Nodarbinātības valsts aģentūras darbam, apmēram 36 000 jauniešu ir atraduši pastāvīgu darbu.
Savukārt, īstenojot jaunu pieeju, īpaši paplašinās atbalstu ilgstošajiem bezdarbniekiem, tajā skaitā cilvēkiem ar invaliditāti, ieguldot vairāk nekā 40 milj. eiro valsts un Eiropas fondu līdzekļus. Cilvēkiem, kuri nespēj atrast darbu ilgāk par gadu būs pieejamas dažādas motivācijas programmas, karjeras konsultācijas, apmācības, veselības pārbaudes, atkarību problēmu risināšanas iespējas un citi atbalsta pasākumi sekmīgai darba atrašanai,” uzsver ministrs. Vienlaikus 2015.gadā ir paaugstināta minimālā mēneša darba alga no 320 līdz 360 eiro, bet 2016.gadā tā palielināsies līdz 370 eiro.
Savukārt kā būtisku atbalstu trūcīgiem iedzīvotājiem šī gada maijā ir izdevies sekmīgi uzsākt vērienīgu palīdzības programmu vistrūcīgākajiem valsts iedzīvotājiem. Ieguldot Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām līdzekļus, nodrošināta pārtikas paku, kā arī higiēnas un saimniecības preču paku izdale. Pakas var saņemt cilvēki un ģimenes, kurām pašvaldības sociālais dienests noteicis trūcīgas personas statusu. Līdz šim kopumā ir izdalītas 190 018 pārtikas pakas, kā arī 33 520 higiēnas un saimniecības preču pakas. Iedzīvotāji jau tuvākajā laikā varēs saņemt arī skolas preču pakas.
Vienlaikus, lai panāktu, ka bērni dzīvo labvēlīgā ģimeniskā vidē un veicinātu šādās vidēs balstītu ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu attīstību, kā arī noteiktu tiesības adoptētājiem saņemt valsts sociālos pabalstus pēc iespējas līdzvērtīgi bioloģiskajām ģimenēm, ir apstiprināta Koncepcija par adopcijas un ārpusģimenes aprūpes sistēmu pilnveidi. Līdz ar to Labklājības ministrija (LM) paredz pakāpenisku valsts atbalsta palielināšanu adoptētājiem, aizbildņiem un audžuģimenēm. Tāpat, lai veicinātu sabiedrības izpratni, LM uzsākusi informatīvās kampaņas “Audzinām bērnu ģimenē” īstenošanu, pievēršot sabiedrības uzmanību ārpusģimenes aprūpes jautājumiem un bāriņtiesas darba ikdienai.
Šogad LM arī sāk ieviest Profesionālā sociālā darba attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam, ieguldot 8 milj. eiro, lai spēcinātu pašvaldību sociālajos dienestos strādājošo speciālistu spējas sniegt pilnvērtīgu palīdzību ikvienam, kurš pēc tās vēršas. No 2015.gada minētajiem speciālistiem visā Latvijā pieejams supervīzijas pakalpojums. Savukārt 2016.gadā sāksies praktiskas apmācības 50 tēmās, lai celtu sociālā darba praksei nepieciešamo kompetenci darbam ar dažādām mērķa grupām.
Vienlaikus piesaistīts papildu finansējums gan 2015.gadā, gan turpmāk tehnisko palīglīdzekļu klāsta pilnveidošanai un modernizācijai, tādējādi mazinot rindas veidošanos un sekmējot iespēju savlaicīgi nodrošināt tehniskos palīglīdzekļus cilvēkiem, kuriem nepieciešams šis pakalpojums.
Tāpat 2015.gadā paplašināts gan sociālo pakalpojumu klāsts, gan valsts sociālo pabalstu saņēmēju loks. Piemēram, valsts atbalstu ar celiakiju slimiem bērniem no 2015.gada var saņemt arī bērni, kuriem nav noteikta invaliditāte. Savukārt līdz 100 eiro palielināts valsts sociālais pabalsts Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un mirušo dalībnieku ģimenēm. Šogad sociālo rehabilitāciju var saņemt arī vardarbībā cietušas pilngadīgas personas un varmākas.
