Gvido Endlers: lemjot par labojumiem PTAL, svarīgi nodalīt emocionālo pusi no racionālās
Ņemot vērā izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kas stājās spēkā šā gada 1. janvārī un 1. jūlijā, Latvijas nebanku kreditēšanas sektors ir nostādīts ļoti izaicinošā tirgus stāvoklī. Uzņēmumi nesamērīgi stingra regulējuma apstākļos šobrīd meklē iespējas, kā saglabāt daļu no Latvijas finanšu nozares un turpināt sniegt patērētājiem iespēju izmantot viņu tiesības brīvi izvēlēties tos finanšu pakalpojumus, kas viņiem ir vajadzīgi.
Gan nebanku kredītdevēji, gan uzraugošās institūcijas ir vienisprātis, ka pieņemtie grozījumi PTAL bija sasteigts un emocionāls lēmums, kas šobrīd ir radījis vairāk problēmu nekā labuma. Regulējums nav sasniedzis sākotnējo mērķi, kas bija orientēts uz finanšu sloga samazinājumu un maksātspējas vērtēšanu. Tā vietā, lai padarītu kredītus dārgākus, ir radīta situācija, kurā īstermiņa patēriņa kredīti Latvijā ir kļuvuši par vieniem no lētākajiem visā Eiropā, taču izsniegt tos no biznesa viedokļa nav iespējams. Grozījumos noteiktā dienas likme 0,07% apmērā ir zem pakalpojuma pašizmaksas.
Rezultātā patēriņa kreditēšana un aizdevumu saņemšana kļūst sarežģītāka. Ir dārgāk tos izsniegt un grūtāk kvalificēties to saņemšanai. Paredzams, ka produkta koncepciju izmaiņu rezultātā, daļa nozares uzņēmumu piedāvās lielākas aizdevumu summas uz garākiem termiņiem, pielīdzinot savu produktu banku pakalpojumam. Tie no patērētāja viedokļa ir neizdevīgi nosacījumi, jo tā vietā, lai aizņemtos viņam nepieciešamos 50,00 eiro uz 30 dienām, viņam nāksies aizņemties 500,00 eiro uz 90 dienām. Tās ir dārgākas un garākas finanšu saistības.
Otra daļa uzņēmumu, iespējams, mainīs savas produktu koncepcijas, lai likuma ietvaros spētu turpināt piedāvāt patērētājam nepieciešamos nelielos aizdevumus uz īsākiem atmaksas termiņiem. Diemžēl trešo daļu veidos uzņēmumi, kas pārtrauks sniegt finanšu pakalpojumus pavisam. Visos trīs gadījumos zaudētāji būs gan patērētāji, gan Latvijas finanšu nozare kopumā, tāpat arī valsts budžets no nodokļu iemaksām un nebanku sektors, kurā par ilgtermiņa stabilitāti runāt būs grūti.
Arī reklāmas ierobežojumu izstrādē ir pieļautas kļūdas, kas ir steidzami jālabo. Reklāmas ierobežojums ir grūti realizējams reālajā tirgus situācijā, jo tajā ir iekļauti vairāki jēdzieni, ko var interpretēt dažādi. Turklāt atsevišķas normas, kā gadījumā ar VSAA izziņu, nav piemērojamas vispār. Šāda veida reklāmas aizliegums ne tikai nerisina šķietamo patēriņa kredītu produktu reklāmēšanas problēmu, bet tā vietā rada virkni jaunu. Šobrīd patērētājiem ir liegta iespēja un tiesības iegūt to informāciju, ko viņš var izmantot, lai salīdzinātu dažādu kredītdevēju piedāvājumu. Otrkārt, kredītdevējam ir liegta iespēja un tiesības informēt savu klientu par, piemēram, izdevīgākiem kredīta izsniegšanas nosacījumiem vai izmaiņām produktā. Treškārt, nebanku kredītdevējiem ir liegta iespēja izglītot savus esošos un potenciālos klientus finanšu pratības jautājumos.
Šobrīd, diskutējot par efektīvākajiem veidiem, kā atrisināt pieļautās kļūdas pēdējos PTAL grozījumos, pats svarīgākais ir nodalīt emocionālo pusi no racionālās. Tikai sarunu ceļā starp visām iesaistītajām pusēm, tikai skaidri apzinoties reālo situāciju un iemeslus, kādēļ sabiedrībā ir pieprasījums pēc patēriņa kreditēšanas pakalpojumiem, mēs spēsim radīt efektīvu un ilgtspējīgu nozares regulējumu.
