Nebanku kreditētāju izsniegto aizdevumu apmērs pērn audzis par 7%; parādu piedziņas lietu skaits sasniedzis 1,29 miljonus

Viņa sacīja, ka pērn spēkā bija licences 62 nebanku kreditētājiem, no kuriem 57 izsniedza jaunus kredītus. Tā dēvēto "ātro" kredītu sniedzēji bija 23, patēriņa kredītus izsniedza 18 komersanti, vienlaikus darbojās 16 lombardi, 13 hipotekārie kreditētāji un 15 līzinga sniedzēji.

Pagājušajā gadā no jauna izsniegto kredītu apmērs par 7% - no 587,06 miljoniem eiro 2017.gadā līdz 629,86 miljoniem eiro pērn. Tostarp "ātrajos" kredītos pērn izsniegti 263,7 miljoni eiro, kas ir par 10% vairāk nekā 2017.gadā, un veidoja 42% no visiem nebanku kreditētāju izsniegtajiem aizdevumiem.

2018.gada beigās nebanku kreditētāju kredītportfelis bija par 16% lielāks nekā 2017.gada beigās un veidoja 711,7 miljonus eiro.

PTAC direktores vērtējumā, nebanku kreditēšanas tirgus pērn bijis stabils, tomēr Vītoliņa kā satraucošu nodēvēja tendenci, ka kredītņēmēji joprojām izvēlas pagarināt kredītu atdošanas termiņu. Lai arī vairāki kredītņēmēji aizdevumu ņem uz mēnesi, 45% gadījumu lūgts šī aizņēmuma termiņu pagarināt trīs vai vairāk reižu. "Tas liecina, ka kredītņēmēji ir izvēlējušies nepareizo aizņēmuma veidu," secināja Vītoliņa.

Vienlaikus PTAC direktore informēja, ka pērn par 16% audzis parādu piedziņai nodoto lietu skaits, 2018.gadā tām sasniedzot 1 290 323. Visvairāk - 31% - parāda piedziņas lietu bija nebanku kreditēšanā, savukārt ar 11% seko kredītiestādes, elektronisko sakaru nozare u.c.

Pērn kopējais parādu portfelis audzis par 20,8%, sasniedzot 1,28 miljardus eiro. Pērn netika atgūti 77% no izsniegtajiem kredītiem, bet pilnībā tika atgūti vien 2% no izsniegtajiem aizdevumiem. "Šis cipars ir satraucošs. Viens no iemesliem varētu būt sliktais cilvēku finansiālais stāvoklis," atzina Vītoliņa.