Nebanku patēriņa kreditēšana nav cēlonis visām valsts problēmām un iedzīvotāju nabadzībai
Joprojām mediju un politiskajā telpā aktuāls apspriedes objekts ir pagājušā gada oktobrī pieņemtie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kurā pirmsvēlēšanu gaisotnē tika noteikti ļoti stingri ierobežojumi nebanku sektora kredītdevēju biznesam. Fakts, ka lēmējvaras līmenī sarunas turpinās norāda, ka iepriekš pieņemtie lēmumi ir bijuši nesamērīgi un sasteigti.
Nepieciešams kritiski izvērtēt līdz šim pieņemtos lēmumus
Varam novērot, ka pagājušā gada Saeimas vēlēšanu un nupat notikušo Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu spriedze ir norimusies. Pie valsts vadīšanas ir sēdušies jauni politiskie spēki, ar jauniem pārstāvjiem un citādāku izpratni par lietu kārtību. Atbildīgajās komisijās ir nozī-mēti jauni politiķi, kuri jau ir iejutušies jauno pienākumu pildīšanā. Šobrīd visām iesaistītajām pusēm, distancējoties no personīgām attieksmēm un rīcības, kuru fokusā atrodas vien politis-kais kapitāls, ir iespēja racionāli sakārtot tos jautājumus, kuros iepriekš ir pieļautas kļūdas.
Arī Ekonomikas ministrija (EM) un Patērētēju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), izvērtējot iepriekš nolemto PTAL grozījumu jautājumā, atzīst, ka regulējums pēc būtības ir nekorekts, daudzas normas juridiski nav piemērojamas, daudzas ir pārspīlētas un neskaidras. Turklāt PTAL grozījumi nekādā veidā nerisina vienu no svarīgākajām problēmām valstī - iedzīvotāju zemo ienākumu un pirktspējas līmeni.
Īstermiņa aizdevumi nav nabadzības cēlonis, bet gan sekas
Nebanku patēriņa kreditēšana nav cēlonis visām valsts problēmām un iedzīvotāju nabadzībai. Efektīvas un paredzamas valsts politikas trūkums ekonomikas attīstības jautājumos ir cēlonis iedzīvotāju nabadzībai. Lai arī vēsturiski nozare ir pieļāvusi kļūdas, kuras tā pati pēc tam ir labojusi, nebanku sektors nepamatoti pēdējos gados ir ticis piesaukts pie visām valsts problēmām - emigrācijas, nabadzības, ēnu ekonomikas u.c. Tomēr līdz šim nav veikts neviens kvalitatīvs pētījums, kas šādus apgalvojumus pierādītu.
Kā norāda ekonomikas antropologa Andra Šuvajeva izpēte, gandrīz trešdaļa no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem mēnesī saņem 300-500 eiro pēc nodokļu nomaksas. Tas ir nesamērīgi zems atalgojuma līmenis attiecībā pret dzīves dārdzību. Cilvēkam, rodoties neparedzētām izmaksām, ar šādu naudas daudzumu mēnesī nepietiek. Nemaz nerunājot par to, ka lielā daļā no mājsaimniecībām, kurā pelnītājs ir viens cilvēks, par šo naudu ir jārod veids ne tikai kā nomaksāt dzīvokļa un apsaimniekošanas izmaksas, bet arī kā pabarot bērnus. Šādos gadījumos cilvēki meklē veidus, kā aizņemties, lai īstermiņā atrisinātu savas problēmas. Par īstermiņa kredītiem cilvēki sev neiegādājas jaunas automašīnas, bet gan risina fundamentālus jautājumus.
2017. gadā veiktais AS “4finance” un SKDS pētījums uzrādīja, ka izplatītākie nebanku patēriņa kredīta ņemšanas mērķi ir bijuši saistīti ar neparedzētiem ikdienas tēriņiem, ārstniecības iz-devumiem, dažādu lielāku pirkumu veikšanu un, piemēram, gadījumos, ja ir salūzusi automa-šīna un ir nepieciešams steidzams tās remonts.
Savukārt 2017. gadā veiktais LAFPA pētījums apliecināja, ka iedzīvotāji emigrē, nevis dēļ sais-tībām ar nebanku patēriņa kredītdevējiem, bet gan dēļ tā, ka trūkst iespējas atrast cilvēcīgi apmaksātu dardu, ir zema sociālā aizsardzība un nesamērīgs nodokļu slogs. Nespēja atmaksāt saistības ar nebanku kredītdevējiem uzrādīja vien 2% aptaujāto respondentu. Turklāt AS “4finance” veiktais klientu pētījums 2018. gadā šiem rādītājiem bija piekritīgs, uzrādot vien 3,57% gadījumu, kad klients ir pametis valsti dēļ konkrētajām parādsaistībām.
Jāpieņem ātri lēmumi, lai neiznīcinātu lielu daļu no Latvijas finanšu nozares
Lēmējvaras izdarītie lēmumi atstāj tiešu ietekmi ne tikai uz nebanku sektoru, bet arī veicina tos procesus, kurus valsts šķietami pati vēlētos ierobežot. Jau šodien ir redzams, ka palielinās nelicencēto aizdevēju skaits un šaubīgu privāto aizdevēju sludinājumi portālos. Šīs tendences tiešā veidā korelē ar ēnu ekonomiku. Tā ir nauda, kas tiek apgrozīta pelēkajā sektorā, kurai valsts nav spējīga izsekot, par kuru netiek maksāti nodokļi un kuras rezultātā radušās saistī-bas nevar attiecināt uz patērētāju tiesību aizstāvības normām.
Brīdī, kad valsts ir radījusi caurumu licencēta biznesa vidē, daudzi izmanīgi, bet ne vienmēr godprātīgi cilvēki to par katru cenu cenšas aizpildīt. Diemžēl šādas formas bizness ne vienmēr ir atbilstošs likumam. Paredzams, ka stājoties spēkā 0,07% dienas procentu likmei, pie kuras daudziem licencētiem nebanku sektora uzņēmumiem nāksies pārtraukt savu darbību, šī tendence palielināsies. Nelicencētajiem kredītdevējiem tirgū par viegliem mērķiem kļūs tie patērētāji, kuri iepriekš ir bijuši licencēto kredītdevēju klienti.
Iepriekš pieņemtie lēmumi ir nopietni un to ietekme būs acīmredzama. Diemžēl nav atlicis daudz laika, lai labotu pieļautās kļūdas un ir skaidrs, ka līdz 1. jūlijam rast ilgtspējīgu risinā-jumu var nepaspēt. Tādēļ konstruktīvām sarunām par regulējuma sakārtošanu ir jāsākas jau šodien un valstij kopā ar nozari ir jālemj par iespējām, kā mazināt negatīvo ietekmi, ko radīs grozījumi, kas stāsies spēkā no 1. jūlija. Kamēr tiek pieņemti galīgie lēmumi, valdībā nepiecie-šams aktualizēt diskusiju par pārejas perioda pagarināšanu vai par pārejas perioda procentu likmi, kas varētu būt noteikta, balstoties uz Latvijas Bankas piedāvāto 0,125% likmi, kuras pamatā ir ņemts Igaunijas piemērs.
Pretējā gadījumā var realizēties tie procesi par kuriem nebanku sektors minēja pirms grozī-jumu pieņemšanas - mākslīga biznesa ierobežošana brīvā tirgus ietvaros no valsts puses, atņemta iespēja iedzīvotājiem pašiem izvēlēties sev piemērotāko licencēto finanšu pakalpo-jumu, ēnu ekonomikas un nelegālo aizdevēju skaita pieaugums.
