Rosina klasificēt valsts kapitālsabiedrības, atsevišķiem uzņēmumiem ļaujot budžetā neiemaksāt dividendes
Pārresoru koordinācijas centrs rosina valsts kapitālsabiedrības klasificēt divās grupās, atsevišķiem uzņēmumiem ļaujot budžetā neiemaksāt dividendes, šāds priekšlikums izriet no Pārresoru koordinācijas centra un kompānijas "KMPG Baltics" izvērtējuma par turpmāku valsts kapitālsabiedrību pārvaldības uzlabošanu
Pētījuma ietvaros vērtēta starptautiska valsts kapitālsabiedrību pārvaldības prakse, kā arī salīdzināts Latvijas kapitālsabiedrību pārvaldības modelis ar citās Eiropas Savienības un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīm.
2017.gada dati liecina, ka valsts ir tieša kapitāldaļu turētāja 94 kapitālsabiedrībās, bet 65 kapitālsabiedrības ir netiešā valsts pārvaldībā. 2017.gadā no kapitālsabiedrībām saņemto dividenžu apmērs bija 148,7 miljoni eiro, kapitālsabiedrību maksājumi nodokļu un dividenžu veidā valsts un pašvaldību budžetā veidoja 800,5 miljonus eiro, savukārt valsts kapitālsabiedrībās tika nodarbināti 5,4% no visiem Latvijā nodarbinātajiem.
Domājot par kapitālsabiedrību pārvaldības uzlabošanu, Pārresoru koordinācijas centrs un "KPMG Baltics" ziņojumā ierosināts iedalīt valsts kapitālsabiedrības divās grupās, balstoties uz noteiktiem parametriem, proti, izvērtējot, vai uzņēmumam būtu jāizmanto savs komerciālais potenciāls vai jākoncentrējas uz konkrēta valdības deleģēta uzdevuma izpildi.
Pirmajā jeb "A" grupā rosināts ietvert tādas valsts kapitālsabiedrības kā "Latvijas valsts meži", "Latvenergo", "Starptautiskā lidosta "Rīga"", "Latvijas dzelzceļš", "Latvijas pasts", "Finanšu attīstības institūcija "Altum"", Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs, "Latvijas loto" un "Augstsprieguma tīkls".
Savukārt otrajā jeb "B" grupā tādas valsts kapitālsabiedrība kā "Pasažieru vilciens", "Eiropas dzelzceļa līnijas", "Elektroniskie sakari", "Latvijas Vēstnesis", Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs, Autotransporta direkcija, Ceļu satiksmes drošības direkcija, "Latvijas gaisa satiksme", Latvijas Radio un Latvijas Televīzija, kā arī visas kultūras sektora un veselības sektora valsts kapitālsabiedrības.
Pārresoru koordinācijas centrs rosina, ka vispārīgs ieteicamais virziens "A" grupā iekļautajiem uzņēmumiem būtu koncentrēties uz finanšu mērķiem, bet "B" grupas uzņēmumiem - uz nefinanšu mērķiem.
Tāpat Pārresoru koordinācijas centrs rosina dividenžu politika attiecināt tikai uz ierobežotu skaitu "A" grupas uzņēmumu. Turklāt, lemjot par "A" grupas uzņēmumu ikgadējo peļņas sadali, par galveno faktoru būtu jāuzskata kapitāldaļu turētāju iegūtā vidējā un ilgtermiņa vērtība. "Balstoties uz tirgus praksi, dividenžu izmaksa 50% apmērā no peļņas tiek uzskatīta par pieņemamu mērķi." piebilda Pārresoru koordinācijas centrā.
Savukārt peļņas sadale no "B" grupas uzņēmumiem nebūtu sagaidāma. "Ja "B" grupas uzņēmumos rodas šāda peļņa, uzņēmumiem tā būtu jāizmanto publisko pakalpojumu sniegšanai vai attiecīgi jāsamazina pakalpojumu cena, ievērojot atbilstošos valsts komercdarbības atbalsta piešķiršanas ierobežojumus," pauda Pārresoru koordinācijas centrā.
Centra direktors Pēteris Vilks atzina, lai arī reformu praktiska ieviešana valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā sākta salīdzinoši nesen, ir būtiski turpināt regulāri novērtēt veiktos soļus un pilnveidot pārvaldības procesus, radot profesionālu un valsts kapitālsabiedrību darbības profiliem atbilstošu pārvaldības un tiesisko vidi.
"Vienota un vienlaikus valsts kapitālsabiedrību atšķirības respektējoša korporatīvās pārvaldības sistēma atvieglo pārvaldības procesus kapitāla daļu turētājiem, valsts kapitālsabiedrību padomēm un valdēm un ļauj atbilstoši plānot un attīstīt kapitālsabiedrības darbību, neradot pārmērīgu administratīvo slogu," sacīja Vilks.
