"Baltic Taxi": patentmaksa taksometru nozarē būtu jāattiecina uz automašīnu, nevis vadītāju
Ierosinājums par patentmaksas ieviešanu, lai sakārtotu ēnu ekonomikas jautājumu taksometru nozarē, ir atbalstāms, tomēr to vajadzētu ieviest pēc modeļa, kurā patentmaksa ir attiecināta uz automašīnu, nevis vadītāju, atzina "Baltic Taxi" izpilddirektors Viktors Jankovičs.
Latvijas taksometru arodbiedrības pikets pie Satiksmes ministrijas
Latvijas taksometru arodbiedrības rīkotais pikets pie Satiksmes ministrijas ar mērķi pievērst uzmanību kritiskajai situācijai vieglo taksometru nozarē un aicināt nekavējoties ...
Viņš norādīja, ka jau šobrīd eksistē sistēma, kurā nodokļi attiecināmi uz personu, bet tā acīmredzami nestrādā.
"Taksometru nozarē ēnu ekonomika joprojām veido 80-85%, kas ir katastrofāls rādītājs. Situāciju pasliktina negodīgā komercdarbība no pasažieru pārvadātāju ar vieglo transportlīdzekli jeb "balto numuru" puses. Visām ar nozari saistītajām prasībām ir jāattiecas gan uz taksometru pārvadājumiem, gan uz pasažieru pārvadājumiem ar vieglo automašīnu, jo gan taksometri, gan "baltie numuri" patērētājiem nodrošina identisku pakalpojumu. Pretējā gadījumā turpināsies situācija, kad ir 1800 reģistrētu automašīnu un vēl neapzināts skaits nereģistrētu, bet adekvātu nodokļu nomaksu veic vien proporcionāli neliels skaits automašīnu," teuca Jankovičs.
Viņš arī pauda viedokli, ka pakalpojuma aplikāciju turētāji ir jādefinē kā pasažieru pārvadātāji Autopārvadājumu likuma izpratnē, ar atbildību par nodokļu nomaksu, kā arī par savu un savu partneru komercpārvadātaju nodrošināto pakalpojumu. Savukārt patentmaksa 300 eiro apmērā, kas sevī iekļautu valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes, būtu jāattiecina uz automašīnu, nevis vadītāju. Turklāt tai būtu jābūt sasaistītai ar taksometru vadītāju reģistru un automašīnas tehnisko apskati.
"Ja par konkrēto automašīnu, kas ir šī biznesa galvenais instruments, nebūtu samaksāta patentmaksa, tad Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) divas reizes gadā pie regulārās tehniskās apskates varētu veikt efektīvu kontroli un liegt šādam transportlīdzeklim turpināt dalību satiksmē. Šāds "vispirms samaksā un tad brauc" princips izslēgtu iespēju izvairīties no nodokļu nomaksas un būtiski palielinātu valsts budžeta ieņēmumus," minēja Jankovičs.
Viņš piebilda, ka likuma izpratnē jau šobrīd eksistē nodokļu sistēma, kurā par taksometru vadītājiem ir jāmaksā nodokļi, tomēr šī sistēma nav pietiekami stingra un nespēj nodrošināt, ka nozares dalībnieki to ievēro.
Tāpat Jankovičs uzsvēra, ka šā brīža modelis, kurā 130 eiro VSAOI avansa maksājums ir attiecināts uz vadītāju, joprojām sniedz iespēju negodprātīgajiem komersantiem ignorēt valsts likumus un turpināt nodarboties ar nelikumīgu pakalpojumu sniegšanu.
"Mēs aicinām nozares pārstāvjus un jauno satiksmes ministru Tāli Linkaitu (JKP) sēsties pie sarunu galda, lai kopīgiem spēkiem rastu risinājumus un pieņemtu adekvātus lēmumus taksometru tirgus sakārtošanā," piebilda Jankovičs.
Atbilstoši biedrības BASE ("Business Against Shadow Economy") 2018.gada nogalē veiktajam pētījumam par taksometru nozari Latvijā, kura izstrādē piedalījās Rīgas ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta bijusī vadītāja Ināra Pētersone un Ekonomikas ministrijas bijušais valsts sekretārs Juris Stinka, ēnu ekonomikas īpatsvars taksometru nozarē veido vismaz 80%.
Pētījums atklāj, ka vidēji nozare nodokļu deklarācijās uzrāda vien 225 eiro bruto algu un 66 nostrādātās stundas vienam autovadītājam mēnesī, taksometru pakalpojumos tiek izmantotas dažādas metodes, lai ietekmētu skaitītāju rādījumus, piemēram, tiek piemērotas neadekvātas atlaides līdz pat 90% apmērā, kā arī gandrīz puse no Autotransporta direkcijā reģistrētajiem vadītāju nav reģistrēti kā nodokļu maksātāji.
