Janvārī Latvijā patēriņa cenas pieaugušas par 0,5%
foto: LETA
Latvijā šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri patēriņa cenas pieaugušas par 0,5%, bet gada inflācija - šogad janvārī salīdzinājumā ar 2018.gada janvāri - bija 3% līmenī.
Bizness un ekonomika

Janvārī Latvijā patēriņa cenas pieaugušas par 0,5%

Jauns.lv / LETA

Latvijā šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri patēriņa cenas pieaugušas par 0,5%, bet gada inflācija - šogad janvārī salīdzinājumā ar 2018.gada janvāri - bija 3% līmenī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Savukārt 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, janvārī pieaudzis par 2,6%.

Statistikas pārvaldē informēja, ka 2019.gada janvārī, salīdzinot ar decembri, precēm cenas augušas par 0,5%, bet pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājies par 0,3%, savukārt salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri precēm cenas kāpušas par 3%, bet pakalpojumiem - par 3,2%.

Lielākā ietekme uz cenu izmaiņām šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, kā arī cenu kritumam apģērbam un apaviem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis pieauga par 0,7%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem augļiem (+5,6%), svaigiem dārzeņiem (+2,7%), maizei (+2,6%), šokolādei (+4,6%), svaigām vai atdzesētām zivīm (+6,9%), cukuram (+3,1%), sviestam (+2,2%). Savukārt lētāks bija piens (-2,7%), jogurts (-1,8%), kafija (-1%) un olas (-1,2%).

Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis mēneša laikā palielinājās par 3%. Alkoholisko dzērienu cenas pieauga par 2,2%, bet tabakas izstrādājumu cenas palielinājās vidēji par 4,2%.

Atlaižu un izpārdošanu ietekmē apģērbiem cenas janvārī salīdzinājumā ar decembri samazinājās par 8,9%, bet apaviem par 6,4%.

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis mēneša laikā pieauga par 3,4%. Tostarp, pieaugot elektroenerģijas komponentes cenai, elektroenerģija sadārdzinājās vidēji par 10,7%. Izmaiņas skāra arī dabasgāzes patērētājus, kuriem no 1.janvāra stājas spēkā jaunie sadales sistēmas tarifi dabasgāzei, kas paredz fiksēto un mainīgo maksājuma daļu, kā rezultātā dabasgāze mājsaimniecībām kļuva vidēji par 10,4% dārgāka. Atkritumu savākšanas pakalpojumiem dabas resursu nodokļa pieauguma ietekmē cenas pieauga par 14,2%, bet mājokļu apsaimniekošanas pakalpojumi sadārdzinājās par 2,1%.

Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas mēneša laikā samazinājās par 2,2%, ko galvenokārt ietekmēja cenu kritums degvielai par 2,8%, tostarp dīzeļdegvielai - par 3% un benzīnam - par 2,9%. Lētāki kļuva pasažieru aviopārvadājumi, savukārt cenas palielinājās personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam.

Vidējā cenu līmeņa kāpumu dažādu preču un pakalpojumu grupā, noslēdzoties akcijām, ietekmēja personīgās higiēnas preces un skaistumkopšanas līdzekļi (+4,4%).

Savukārt pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais sadārdzinājums mēneša laikā bija mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, zobārstniecības pakalpojumiem, barībai lolojumdzīvniekiem, televīzijas abonēšanas maksai, ēdināšanas pakalpojumiem, bet vidējais cenu līmenis samazinājās kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem.

Tāpat statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019.gada janvārī, salīdzinot ar 2018.gada janvāri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, atpūtas un kultūras grupai, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 1,4%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+11%). Gada laikā cenas pieauga arī svaigiem dārzeņiem (+7,6%), augļu un dārzeņu sulām (+9,7%), kartupeļiem (+14,6%), miltiem un citiem graudaugiem (+6%), žāvētiem augļiem un riekstiem (+9%), liellopu gaļai (+10,4%), šokolādei (+2,8%), sviestam (+3,5%). Savukārt lētāki kļuva svaigi augļi (-2,9%), kā arī, gada laikā samazinoties cenām pasaules tirgos, kafija (-3,7%) un cukurs (-10,2%). Cenu kritums bija žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (-1,5%), olām (-4,9%), mājputnu gaļai (-2,1%), pienam (-3,1%).

Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis gada laikā palielinājās par 7,8%. Alkoholisko dzērienu cenas pieauga par 6,6%, sadārdzinoties alum un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Tabakas izstrādājumu cenas kāpa vidēji par 9,9%.

Gada laikā ar mājokli saistītās preces un pakalpojumi sadārdzinājās par 7%. Dārgāka kļuva elektroenerģija, dabasgāze, cietais kurināmais, ūdensapgāde, atkritumu savākšana, mājokļa īres maksa, siltumenerģija, mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi, kanalizācijas pakalpojumi.

Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis gada laikā pieauga par 2,4%, ko galvenokārt veidoja cenu kāpums zobārstniecības pakalpojumiem. Dārgāki kļuva arī ārstu speciālistu pakalpojumi un farmaceitiskie produkti.

Atpūtas un kultūras grupā cenas gada laikā palielinājās par 2,5%. Dārgāka kļuva televīzijas abonēšanas maksa, barība lolojumdzīvniekiem, ziedi.

Restorānu un viesnīcu pakalpojumu vidējais cenu līmenis gada laikā pieauga par 4,2%. Cenu pieaugumu galvenokārt noteica ēdināšanas pakalpojumi, tostarp vidējais cenu līmenis palielinājās restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem par 4,6%, ēdnīcu pakalpojumiem - par 4,4% un ātrās ēdināšanas pakalpojumiem - par 3,8%.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums gada laikā bija dīzeļdegvielai, apģērbiem, telekomunikāciju pakalpojumiem, frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumiem, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, auto gāzei. Savukārt vidējais cenu līmenis samazinājās benzīnam un pasažieru aviopārvadājumiem.