Latvijas Bankas ekonomists prognozē Latvijai vēl vienu ekonomikas augšupejas gadu

"Visas pazīmes liecina, ka 2019. gads būs vēl viens ekonomikas augšupejas gads. Man nav šaubu, ka ekonomikas apmērs turpinās augt un bezdarbs - samazināties tālāk. Tomēr būtiskākais jautājums ir - cik ilgi spēcīgā ekonomikas augšupeja turpināsies? Tas atkarīgs no tā, cik sekmīgi risināsim fundamentālus izaugsmes jautājumus - vai spēsim uzlabot izglītības un veselības aprūpes kvalitāti, pilnveidot tieslietu jomu un maksātnespējas administrēšanas procesu, apkarot korupciju un naudas atmazgāšanu," atzīmē Krasnopjorovs.

Viņš norāda, ka Latvija ir maza un atvērta ekonomika, kuru būtiski ietekmē globālie procesi, taču nevajadzētu pārspīlēt ASV un Ķīnas tirdzniecības karu vai ģeopolitisko saspīlējumu ietekmi. "Galu galā - pašlaik dzīvojam vienā no mierīgākajiem laikmetiem cilvēces vēsturē," min Krasnopjorovs, piebilstot, ka mūsu panākumi ir mūsu pašu rokās, piemēram, veselības aprūpes un izglītības kvalitāti valstī nosaka darbība vai bezdarbība, nevis "globālā situācija".

Tāpat Latvijas Bankas ekonomists atzīmē, ka atlikt strukturālās reformas ir dārgi. "Apdomājiet rūpīgi, vai vēlaties samaksāt ar 15 veselīgā mūža gadiem. Tieši par tik veselīgā mūža ilgums Latvijā atpaliek no Ziemeļvalstu - Zviedrijas, Norvēģijas, Islandes - rādītāja par "status quo" saglabāšanu veselības aprūpes jomā," norāda Krasnopjorovs.

Viņš arī atzīst, ka Latvijas ekonomikas sniegums 2018. gadā bija labāks par gaidīto. "Vērtējiet paši. Ekonomikas apmērs gada laikā pieauga par 5% - vairāk, nekā tika prognozēts gada sākumā, un tas ir viens no straujākiem attīstības tempiem Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū. Izlaides pieaugumu novērojām visās galvenajās tautsaimniecības nozarēs. Būvniecība, informācijas tehnoloģijas un investīcijas uzrādīja divciparu izaugsmes tempu. Lai arī lēnām un pakāpeniski, tomēr tuvojamies Rietumeiropas dzīves standartiem. Vidējais ienākumu līmenis jau pārsniedza divas trešdaļas no vidējā ES rādītāja, kamēr pirms 20 gadiem tas bija ap trešdaļu," pauž Krasnopjorovs.

Viņš arī atzīmē, ka vidējie rādītāji Latvijā tiešām izskatās iepriecinoši, tostarp vidējā bruto alga ir pārsniegusi 1000 eiro slieksni, vidējais bezdarbs ir desmitgades zemākajā līmenī, taču atslēgas vārds te ir "vidējie" - tāpat kā vidējā temperatūra slimnīcā neraksturo katra pacienta stāvokli, tāpat situācija dažādās ģimenēs ir atšķirīga.

"Man nav saprotams, kāpēc laikā, kad uzņēmēji arvien skaļāk sūdzas par darbaspēka trūkumu un uzstājīgi skatās ārvalstu strādnieku virzienā, dažās Latgales pašvaldībās bezdarba līmenis joprojām ir ap 20% un cilvēki tiek iesaistīti pagaidu sabiedriskajos darbos ar atalgojumu 150 eiro mēnesī. Pašreizējā cikliskā ekspansija jāizmanto kā iespēja ietverošai izaugsmei - lai ekonomikas izaugsmes augļi sasniegtu katru Latvijas ģimeni. Piemēram, īstermiņā darbaroku iztrūkumu, šķiet, vieglāk nosegt ar lētā darbaspēka ievešanu no ārvalstīm. Tomēr perspektīvā izdevīgāk ir aktivizēt vietējos ilgtermiņa bezdarbniekus un veicināt aizbraucēju atgriešanos. Tieši otrais variants vairāk saliedētu sabiedrību," uzsver Krasnopjorovs.

Vienlaikus centrālās bankas publiskotajā jaunākajā "Makroekonomisko norišu pārskatā" teikts, ka 2018. gadā Latvijas tautsaimniecības izaugsmi turpināja uzturēt iekšzemes pieprasījums, ko veicināja spēcīgais rīcībā esošo ienākumu kāpums, kā arī investīciju aktivitāte. Tajā pašā laikā 2018. gada otrajā pusgadā vairākās valstīs sākusies tautsaimniecības attīstības tempa palēnināšanās un ar norisēm ārējā vidē saistītie ekonomiskie un ģeopolitiskie riski nav mazinājušies, kas sācis atspoguļoties arī samērā vājā eksporta izaugsmē.

"Straujāks, nekā prognozēts, iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes temps 2018. gada pirmajos trijos ceturkšņos un visbūtiskāk trešajā ceturksnī galvenokārt noteicis gan IKP prognozes palielināšanu 2018. gadam, gan tehniski (carry-over effect) - arī 2019. gada pieauguma tempu, lai gan redzējums par attīstību nākotnē kopumā nav uzlabots," sacīts pārskatā.

Tajā minēts, ka 2018. gada trešajā ceturksnī spēcīga izaugsme bija vērojama vairākās pakalpojumu nozarēs, un tas ļāva uzlabot, piemēram, informācijas un komunikācijas pakalpojumu attīstības vērtējumu. Taču ne visi izaugsmi balstošie faktori būs noturīgi. Latvijas ostu un dzelzceļa transporta sniegto pakalpojumu uzlabošanās vērtējama kā īslaicīga, jo tā saistīta ar Krievijas infrastruktūras remontu. Nekustamā īpašuma nozare un finanšu pakalpojumi ir ļoti svārstīgi. Finanšu nozarē nenoteiktību nosaka pārmaiņas ārvalstu klientus apkalpojošajā segmentā, kas tuvākā gada laikā var turpināties atkarībā no kredītiestāžu spējas piemērot darbību tirgus apstākļiem. Vienlaikus būvniecības attīstība jau trešajā ceturksnī palēninājās, nākotnē prognozējot mērenāku attīstības tempu, nekā līdz šim. Apstrādes rūpniecības un tirdzniecības attīstība ir būtiski palēninājusies, un arī turpmāk to negatīvi ietekmēs globālās vides pavājināšanās.

Latvijas Banka palielinājusi IKP pieauguma prognozi 2018. gadam pēc sezonāli un ar kalendāro dienu skaitu izlīdzinātiem datiem līdz 4,9% (jūnijā - 3,9%), bet pēc sezonāli un ar kalendāro dienu skaitu neizlīdzinātiem datiem līdz 4,7% (jūnijā - 3,9%). IKP pieauguma prognoze 2019. gadam palielināta attiecīgi līdz 3,5% (jūnijā - 3%) un 3,6% (jūnijā - 3%). Savukārt atbilstoši Latvijas Bankas redzējumam IKP pieaugums 2020. gadā būs 3,1% apmērā pēc sezonāli un ar kalendāro skaitu izlīdzinātiem datiem un 3,5% apmērā pēc sezonāli un ar kalendāro dienu skaitu neizlīdzinātiem datiem.

Lai gan IKP prognoze ir palielināta un iekšzemes pieprasījuma ietekme uz inflāciju pakāpeniski aug, šis kāpums bija mazāks par gaidīto, tāpēc Latvijas Bankas inflācijas prognoze 2018. gadam ir samazināta līdz 2,6% (no 2,9% jūnijā), bet 2019. gada inflācijas prognoze nav mainīta (2,9%).

"Tiek prognozēts, ka iekšzemes pieprasījuma ietekme uz inflāciju turpinās pakāpeniski augt, atspoguļojot noturīgu ienākumu konverģenci, kā arī par potenciālo līmeni nedaudz straujāku tautsaimniecības attīstību. Naftas tirgū atjaunojoties bažām par pārāk lielu naftas piedāvājumu un kopš oktobra vidus naftas cenai zaudējot gandrīz trešdaļu vērtības, pašreizējā naftas cenas prognoze ir nedaudz zemāka par jūnija prognozi. Tomēr inflācijas enerģijas komponenti palielinās elektrības sadārdzinājums 2019. gada sākumā, kas atspoguļos elektroenerģijas sadārdzinājumu biržā karstās un sausās vasaras dēļ. Ienākumu konverģences process noteiks to, ka arī nākamajos gados inflācija, visticamāk, pārsniegs eirozonas vidējo rādītāju," teikts pārskatā.

Latvijas Bankas inflācijas prognoze Latvijai 2020. gadam ir 2,5%.