Bezdarba līmenis janvārī pieaudzis līdz 9,1%
Reģistrētā bezdarba līmenis janvārī pieaudzis par 0,4 procentpunktiem un bija 9,1% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotie dati.
Pagājušā gada decembrī reģistrētā bezdarba līmenis bija 8,7%, novembrī - 8,4%, oktobrī un septembrī - 8,3%, augustā - 8,5%, bet iepriekšējos trīs mēnešus bezdarba līmenis bija 8,6%.
Janvāra sākumā NVA bija reģistrēti 81 780, bet janvāra beigās - 85 452 bezdarbnieki. Reģistrēto bezdarbnieku skaits mēneša laikā palielinājies par 3672 cilvēkiem. Tajā pašā laikā janvārī pastāvīgā darbā iekārtojušies 3809 bezdarbnieki.
Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis janvāra beigās bija Rīgas reģionā - 5,6%, bet augstākais Latgales reģionā - 19,1%. Rīgā reģistrētā bezdarba līmenis, salīdzinot ar decembri, pieaudzis par 0,2 procentpunktiem, bet Latgalē - par 0,6 procentpunktiem.
Savukārt Kurzemes reģionā reģistrētā bezdarba līmenis janvārī bija 11,4%, Vidzemē - 10% un Zemgalē - 9,5%. Salīdzinot ar decembri, bezdarba līmenis Kurzemē pieaudzis par 0,4 procentpunktiem, Vidzemē - par 0,5 procentpunktiem, bet Zemgalē tas pieaudzis par 0,8 procentpunktiem.
Rīgā reģistrētā bezdarba līmenis bija 5,2%, Jūrmalā - 6,2%, Valmierā - 6,3%, Jelgavā - 7,8%, Ventspilī - 8,2%, Jēkabpilī - 11,6%, Daugavpilī - 11,7%, Liepājā - 11,8, Rēzeknē - 16,9%.
Salīdzinot ar decembri, janvārī bezdarba līmenis pieaudzis visās minētajās pilsētās, ja neskaita Ventspili, kur tas palicis nemainīgs. Rīgā un Liepājā bezdarbs pieaudzis par 0,2 procentpunktiem. Jūrmalā un Valmierā bezdarbs pieaudzis par 0,4 procentpunktiem, bet Rēzeknē un Jelgavā - par 0,5 procentpunktiem. Daugavpilī reģistrētā bezdarba rādītāji pieauguši par 0,6 procentpunktiem, bet Jēkabpilī - pat par 1,1 procentpunktu.
Kā norāda NVA Finanšu un attīstības departamenta direktores vietnieks, Attīstības nodaļas vadītājs Egīls Vidžups, bezdarba līmeņa pieaugums galvenokārt skaidrojams ar sezonālo darbu ietekmi un līdzīga tendence tiek novērota katru gadu.
Lielākais bezdarbnieku skaita pieaugums nāk no būvniecības, lauksaimniecības, mežsaimniecības un ceļu būves nozarēm, kā arī transporta pārvadāšanas nozares. Savukārt lielākais reģistrēto bezdarbnieku skaita pieaugums vērojams tādās profesijās pēc pēdējās nodarbošanās kā kravas automobiļa vadītājs, palīgstrādnieks, būvstrādnieks, ceļa būves palīgstrādnieks, ekskavatora vadītājs, kūdras ieguves palīgstrādnieks.
Viņš gan atzina, ka jau februāra sākumā bija vērojama darba tirgus aktivizēšanās un sāka pieaugt to bezdarbnieku skaits, kuri nodibina darba attiecības. Vidžups gan piebilda, ka 2016.gads ir pirmais gads pēc krīzes gadiem, kad ziemas mēnešos bezdarba līmenis saglabājas tādā pašā apmērā kā iepriekšējā gadā. "Tas apstiprina jau iepriekš paustās piesardzīgās bezdarba situācijas attīstības prognozes par reģistrētā bezdarba līmeņa stabilizēšanos," uzskata Vidžups.
