Finanšu ministrija: vairāki faktori liecina par labām mazumtirdzniecības nozares izaugsmes perspektīvām
Šā gada augustā mazumtirdzniecības pieaugums kļuva vājāks, taču vairāki faktori liecina par labām nozares izaugsmes perspektīvām, atzina Finanšu ministrijā (FM).
Saskaņā ar jaunākajiem statistikas datiem par mazumtirdzniecību, Latvijā šā gada augustā, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, tirdzniecības apgrozījums ir palielinājies par 1,4%, kas, FM vērtējumā, ir vājākais pieaugums gandrīz pēdējo divu gadu laikā, ko lielā mērā noteica zemais nepārtikas preču apgrozījuma kāpums - kopumā par 0,6% gada griezumā.
Tikmēr apgrozījuma pieaugums pārtikas preču veikalos bija straujāks, lai arī uz iepriekšējo trīs mēnešu fona, kad pārtikas preču tirdzniecības pieaugums svārstījās 5-6,5% robežās, tas vērtējams kā vājš. Augustā mazumtirdzniecības apmēri pārtikas preču veikalos bija kāpuši par 2,8% gada griezumā. Tāpat kā iepriekš mazumtirdzniecības pieaugums specializētajos pārtikas un dzērienu veikalos bija straujāks - pieaugums par 12,6%, tikmēr mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, kur pārsvarā tirgo pārtikas produktus, palielinājusies vien par 1,9%.
Starp nepārtikas preču grupām spēcīgākais tirdzniecības apjomu kāpums tika reģistrēts metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirdzniecībā - pieaugums par 10,3% gada griezumā, ko turpina sekmēt būvniecības sektora uzplaukums. Pieaugumu uzrādīja arī farmaceitisko un medicīnisko piederumu mazumtirdzniecība - par 6,3%, kā arī mājsaimniecības elektropreču mazumtirdzniecība - par 2,4% salīdzinājumā ar augustu pirms gada. Pēc vairāku mēnešu krituma apgrozījuma kāpums atkal tika fiksēts mazumtirdzniecībā pa pastu un interneta veikalos - par 4,3%, un mazumtirdzniecībā ārpus veikaliem, stendiem un tirgiem - par 2,1%. Vājš pieaugums, 0,8% apmērā, bija vērojams degvielas mazumtirdzniecībā.
Savukārt apgrozījuma kritums augustā tika reģistrēts apģērbu un apavu mazumtirdzniecībā. Apģērbu un apavu tirdzniecības apjomu sarukums par 9,5% gada izteiksmē veidoja lielāko negatīvo ietekmi uz mazumtirdzniecības kopējo izaugsmi. Samazinājās arī kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecība - par 15,2%, tajā skaitā sporta preču un spēļu mazumtirdzniecība - par 18,9%. Tirdzniecība stendos un tirgos bija par 13,8% zemāka nekā pirms gada un lietotu preču mazumtirdzniecība samazinājās par 4,1%, taču šo rezultātu negatīvā ietekme bija neliela, ņemot vērā to nebūtisko īpatsvaru kopējā mazumtirdzniecības struktūrā.
Savukārt šā gada astoņos mēnešos kopā mazumtirdzniecības pieaugums saglabājas samērā spēcīgs, izaugsmei veidojot 4,5%, tajā skaitā apgrozījuma kāpums pārtikas veikalos ir sasniedzis 4,9% un nepārtikas preču mazumtirdzniecība uzrāda kāpumu par 4,3%.
Nesen publicētie dati par banku darbību Latvijā parāda, ka mājsaimniecībām no jauna izsniegtie kredīti turpina pieaugt. Šā gada otrajā ceturksnī mājsaimniecībām jaunizsniegto kredītu apmērs, salīdzinot ar iepriekšējā gada otro ceturksni, palielinājās par 13,8%, tādējādi sasniedzot pēdējo gadu augstāko līmeni jeb 187,5 miljonus eiro. Tajā skaitā kredīti patēriņa preču iegādei pieauga par 24,4% gada griezumā, veidojot 54,3 miljonus eiro šā gada otrajā ceturksnī. Šo no bankas aizņemto līdzekļu ieplūdi valsts tautsaimniecībā stimulē vietējā pieprasījuma kāpums, kas atspoguļojas tirdzniecības datos, kā arī privātā patēriņa pieaugumā Latvijā.
FM norādīja, ka par augošām nozares perspektīvām liecina arī lielā tirdzniecības objektu būvniecības aktivitāte šogad. Vairāki objekti jau ir tikuši atvērti un sākuši darbību, taču virkne vēl ir būvniecības stadijā. Piemēram, šā gada pirmajā pusē, salīdzinot ar šo pašu laika periodu pērn, kopējie tirdzniecības ēku būvniecības apmēri ir kāpuši par 177%.
Kā liecina jaunākie Eiropas Komisijas aptauju rezultāti, patērētāju ekonomiskā sentimenta indekss Latvijā ir turpinājis pieaugt un šā gada septembrī tas bija virs 2018.gada deviņu mēnešu vidējā līmeņa. Par Latvijas iedzīvotāju optimistisko noskaņojumu liecina salīdzinoši augstais patērētāju novērtējums par viņu finansiālo situāciju nākamajos divpadsmit mēnešos. Tāpat iedzīvotāji jūtas droši par savu darba vietu, turklāt pieaug iedzīvotāju iespējas veikt uzkrājumus, ko viņi plāno turpināt darīt arī nākamā gada laikā.
Savukārt Latvijas mazumtirgotāju ekonomiskās konfidences rādītājs septembrī atkal ir nedaudz samazinājies, ko noteica tirgotāju piesardzīgais vērtējums par uzņēmējdarbības aktivitāti nākamajos trīs mēnešos. Tādējādi, līdzīgi šodien publicētajiem statistikas datiem, arī turpmākajos šā gada mēnešos mazumtirdzniecības izaugsme varētu būt mērena, taču joprojām pozitīva, jo virkne iekšējo faktoru liecina par labām privātā patēriņa pieauguma iespējām šogad.
