ECB: naudas atmazgāšanas novēršanai ir nepieciešams vienots Eiropas regulējums

"Naudas atmazgāšanas novēršana ir grūts darbs, un tam ir nepieciešams arī ļoti labs tiesiskais regulējums. Arī šo jomu Eiropā regulē direktīva, kas nozīmē risku, ka tā eiro zonā var tikt ieviesta 19 dažādos veidos. Personīgi es uzskatu, ka naudas atmazgāšanas novēršanai ir nepieciešams vienots Eiropas regulējums, tātad, regula nevis direktīva. Es arī uzskatu, ka labāk būtu risināt naudas atmazgāšanas novēršanas jautājumu, izveidojot Eiropas institūciju," pauda Nuī.

Pašlaik ECB tiešā veidā uzrauga eirozonas lielāko banku darbību, bet naudas atmazgāšanas apkarošana ir katras atsevišķas dalībvalsts dienestu ziņā.

"Esmu pārliecināta, ka mani kolēģi dara visu iespējamo. Taču valstī, kas ir relatīvi maza salīdzinājumā ar pārējo eirozonu un kam attiecīgi ir nelielas uzraudzības institūcijas, ir grūti nodrošināt pietiekamu darbinieku skaitu, kam būtu nepieciešamās speciālās zināšanas un pieredze, lai strādātu pie šā jautājuma. To vēl jo kritiskāku padara fakts, ka ģeopolitiskie riski šajā reģionā, es teiktu Baltijas un Skandināvijas reģionā, nav nenozīmīgi," uzsvēra Nuī.

Tādēļ pēc viņas domām labāk būtu, ja būtu institūcija, kurai būtu līdzīga loma kā ECB uzraudzības jomā.

"Tas mums ļautu strādāt pie naudas atmazgāšanas novēršanas un pieņemt attiecīgos lēmumus jau no Eiropas perspektīvas, un tas būtu daudz iedarbīgāk. Esmu runājusi par to arī ar Eiropas likumdevējiem, un esmu pārliecināta, ka tas nākotnē notiks, jo tas kopā ar pilnībā harmonizētu tiesisko regulējumu būtu pārliecinošs risinājums problēmām, kas vērojamas dažās valstīs. Taču tad, kad notika šīs sarunas, jaunās direktīvas izstrāde jau bija tuvu noslēgumam, tāpēc, iespējams, bija jau nedaudz par vēlu, lai transformētu direktīvu par regulu," atzina ECB Uzraudzības valdes priekšsēdētāja.

Viņa arī atzina, ka bankas, caur kurām tiek īstenoti naudas atmazgāšanas darījumi, var būt pat visai grūti identificēt, jo parasti tās ir labi kapitalizētas, tām nav ienākumus nenesošu riska darījumu un tām ir laba likviditāte. "Ja tās vērtētu automāts, nevis uzraugs, šīs bankas saņemtu vislabāko vērtējumu. Tāpēc šis ir samērā sarežģīts jautājums uzraudzības iestādei," atzina Nuī.

ECB īsteno vienoto banku uzraudzības mehānismu, kura galvenais mērķis ir nodrošināt Eiropas banku sistēmas drošību, noturību un veicināt finanšu integrāciju un stabilitāti Eiropā. Šī mehānisma ietvaros ECB uzņēmusies banku uzraudzības pienākumus, un šī kārtība stājās spēkā 2014.gada novembrī. Pašlaik ECB sadarbībā ar FKTK uzrauga pēc aktīviem lielākās bankas - "Swedbank", "SEB banka" un "Luminor Bank".

No 12.jūlija ECB ir anulējusi "ABLV Bank" izsniegto licenci. Arī šī banka iepriekš atradās ECB uzraudzībā.

Vienotajā banku uzraudzības mehānismā piedalās visas eirozonas valstis. Pārējās Eiropas Savienības valstis var brīvprātīgi pievienoties.