Latvijas bankas piedzīvojušas attīrīšanos jeb atbrīvošanos no riskantajiem klientiem. Kādi secinājumi?
Latvijas banku nozares aktīva attīrīšana no augsta riska klientiem - galvenokārt nerezidentiem no Krievijas un NVS valstīm - gandrīz noslēgusies. Tomēr šogad aizliegto augsta riska firmu jeb tā dēvēto čaulas veidojumu banku sektorā pretēji politiķu iedomātajam izrādījies ļoti maz, svētdien vēstīja raidījums "LNT Ziņas".
Kopumā no Latvijas finanšu sistēmas aizplūduši miljardiem eiro un tūkstošiem ārvalstu klientu, tai skaitā gandrīz visi ar likumu šogad aizliegtie "čaulas veidojumi". Politiķu sākotnēji iedomātais lielais grieziens gan izrādījās niecīgs, jo šo "čaulu" bijis vien 1400, kas martā banku kontos bija ieguldījušas 206 miljonus eiro jeb 1,3% no visiem noguldījumiem.
"Jā, tas ir ekspozīcija "čaulām", aizliegtajām," raidījumam apliecināja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Pēters Putniņš.
Attīrīšanās būtiski skārusi 11 bankas, tās kļuvušas mazākas, tomēr klientu dalījums nav būtiski mainījies. Pēc klientu bāzes aktīvas tīrīšanas tā dēvētajās nerezidentu bankās to ārvalstu klientu īpatsvars joprojām ir samērā liels. FKTK dati liecina, ka sešās līdz astoņās šādās bankās ārvalstu klientu īpatsvars pārsniedz pusi no kopējo klientu skaita, tiesa, ir samazinājies Krievijas un NVS valstu klientu īpatsvars, bet tā vietā ir pieaugusi Eiropas Savienības (ES) un arī citu valstu klientu klātbūtne.
Banku nozarē kopumā palikuši vien 6% NVS un Krievijas valstu klientu, no ES valstīm - 12%. Vēl ir 11% noguldījumu ir no citām valstīm. Uz tiem FKTK šobrīd skatās ar aizdomām, tāpēc nākamā gada laikā komisija liks pārbaudīt to patiesā labuma guvējus.
"Ja ir Kazahijas pilsonis, kurš vienkārši ir nopircis kaut kādu angļu ofšoru un tagad viņam nekāda cita sakara ne ar Angliju, ne ar ES nav, tad tas skaidrs, ka [aiz] tāda veida klientam noteikti slēpjas liels risks un mēs nevarētu īsti rekomendēt turpināt tāda veida darbību," stāsta Putniņš.
Ārvalstu klientus apkalpojošās 11 bankas FKTK iesniegušas jaunus biznesa plānus, kurus komisija vētīs līdz rudenim un tad sāks risku vērtēšanas procesu, pēc tam tiks definētas jaunas kapitāla prasības.
Komisijas vadītājs sīkāk neatklāja banku plānus, bet prognozēja, ka palielināsies banku konkurences cīņa par vietējo klientu. Tikmēr investīciju baņķieris Ģirts Rungainis šādu scenāriju vērtē piesardzīgi. "Konkurēt ar skandināvu bankām lētu un ilgtermiņa resursu pieejamībā, manuprāt, visām šīm bankām nav iespējams. Tas, kas paliek bijušajām nerezidentu bankām, acīmredzot, ir ātri un dārgi kredīti, respektīvi mēģinājumi ar dažādu tehnoloģiju palīdzību atvieglot kredītu izsniegšanas procedūru un ņemt riskantākus darījumus," saka Rungainis.
Tas nozīmē, ka varētu tikt piedāvāt depozīti ar augstākām likmēm, un attiecīgi izsniegti riskantāki, bet dārgāki aizdevumi, pieaugot raizēm par šo banku stabilitāti nākotnē. "Tas nozīmē, ka nākamajā krīzē tas būs potenciāls problēmu avots," prognozē Rungainis.
Jau ziņots, ka grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likumā, lai būtiski ierobežotu banku sadarbību ar "čaulas veidojumiem", steidzamības kārtā tika pieņemti drīz pēc "ABLV Bank" krīzes. "ABLV Bank" problēmas radās pēc ASV atbildīgo iestāžu paziņojuma par plānotajām sankcijām pret banku par naudas atmazgāšanas shēmām, kas cita starpā palīdzējušas arī Ziemeļkorejas kodolieroču programmai. Drīz pēc tam no bankas novērsās liela daļa sadarbības partneru un tā bija spiesta pieņemt lēmumu par pašlikvidēšanos.
