EM: "Šī gada sākumā darba samaksas pieaugums ir kļuvis vēl straujāks"

Viņa skaidroja, ka 2018.gadā vidējā bruto darba samaksa turpina strauji pieaugt, ko ietekmēja minimālās algas pieaugums no 380 līdz 430 eiro un plānoto ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumu īstenošana. Šogad pirmajā ceturksnī darba samaksa bija par 8,6% lielāka nekā pirms gada, un sasniedza 961 eiro.

Darba samaksa pirmajā ceturksnī pieauga straujāk privātajā sektorā - par 8,9%, bet sabiedriskajā sektorā tā pieauga par 8,1%. Vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā 2018.gada sākumā bija par 1,3% lielāka nekā privātajā sektorā - attiecīgi 969 eiro un 957 eiro.

2018.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2017.gada atbilstošo periodu, vidējā neto darba samaksa pieauga par 10,2%, kas bija straujāk nekā bruto samaksas pieaugums. Pēc Šnīderes teiktā, to ietekmēja progresīvā ienākuma nodokļa ieviešana, kā arī diferencētā neapliekamā minimuma apmēra izmaiņas. Savukārt reālā neto darba samaksa pieauga par 8%, ko ietekmēja patēriņa cenu kāpums 2018.gada pirmajā ceturksnī.

Darba samaksa 2018.gadā turpina pieaugt visās tautsaimniecības pamatnozarēs. Gada laikā straujākais darba samaksas pieaugums bija vērojams veselības un sociālā aprūpē - par 15,7%, lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā - par 11,5%, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos - par 11,1%, operācijās ar nekustamo īpašumu - par 10,8%, apstrādes rūpniecībā - par 10,6% un būvniecībā - par 10,3%.

Latvijas galvenajā eksporta nozarē apstrādes rūpniecībā šogad pirmajā ceturksnī darba samaksa pieauga visās nozarēs. Straujāk darba samaksa pieauga farmaceitisko vielu ražošanā - par 23,1%, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā - par 15,6%, poligrāfijā - 13,8% un mēbeļu ražošanā - par 13%. Nedaudz mērenāk darba samaksa pieauga gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā, kokapstrādē, metālu ražošanā, pārtikas produktu ražošanā un ķīmisko vielu ražošanā.

"Ekonomisko aktivitāšu pieaugums veicinās strauju darba samaksas kāpumu arī turpmāk. Lai straujais pieaugums nepasliktinātu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, nepieciešams palielināt produktivitāti. Tas lielā mērā ir saistīts ar investīcijām jaunās tehnoloģijās un cilvēkkapitālā, inovāciju u.c. faktoriem. Prognozējams, ka kopumā 2018.gadā darba samaksas straujais kāpums saglabāsies," pauda EM eksperte.

Jau ziņots, ka Latvijā šogad pirmajā ceturksnī vidējā bruto (pirms nodokļiem) darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija 961 eiro, kas ir par 8,6% jeb 76 eiro vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2018.gada pirmajā ceturksnī augusi par 8,9%, sasniedzot 957 eiro, bet sabiedriskajā sektorā - par 8,1%, sasniedzot 969 eiro. Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa pirmajā ceturksnī bija 923 eiro, kas ir pieaugums par 9% salīdzinājumā ar 2017.gada pirmo ceturksni.

2018.gada pirmajā ceturksnī vidējā neto darba samaksa, kas tiek aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus, bija 713 eiro. Gada laikā tā pieauga par 10,2%, uzrādot par 1,6 procentpunktiem straujāku pieauguma tempu nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas. Salīdzinot ar 2017.gada ceturto ceturksni, neto darba samaksa pieauga par 1,8%.

Savukārt neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu gada laikā par 2%, bija 8%.