Ašeradens uzskata, ka nepieciešams apvienot KP un SPRK
Konkurences padomes (KP) un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apvienošana ir īstenojama un tas jāpaveic nākamajai valdībai, sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).
Ministrs stāstīja, ka atgriezties pie jautājuma par abu iestāžu apvienošanas pamudinājis politiskais uzstādījums - domāt par mazu un efektīvu valsts pārvaldi, kā arī ņemot vērā Valsts kancelejas priekšlikumu par strādājošo skaita samazinājumu valsts pārvaldē.
"Šajā kontekstā ir svarīgi skatīties uz organizāciju apvienošanu. Ja Latvijā būtu vienota konkurences un regulācijas institūcija, kur vienā padomē sēdētu konkurences un regulācijas eksperti, mēs tikai iegūtu," uzskata Ašeradens.
Tajā pašā laikā ekonomikas ministrs norādīja uz jaunveidojamās iestādes finansēšanas problēmu, jo patlaban KP darbību finansē no valsts budžeta, bet regulatora darbību finansē ienākumi no nodevas. Tomēr Ašeradena ieskatā tas ir pārvarams jautājums, ko patlaban izvērtē atbildīgais Ekonomikas ministrijas (EM) departaments.
"Pirmā datu analīze liecina, ka KP un SPRK apvienošana ir realizējama. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka pašreizējā valdība šo lēmumu nepieņems. Tāpēc EM ir jāizstrādā piedāvājums, ko varētu ietvert nākamās valdības rīcības plānā," informēja Ašeradens.
Tāpat ekonomikas ministrs ir pārliecināts, ka KP un SPRK apvienošana varētu kalpot par labu piemēru citu valsts institūciju apvienošanai un to darbības efektivizēšanai. "Ir jāskatās, cik daudz cilvēku varētu strādāt jaunveidojamajā iestādē. Man šķiet, ka to varētu nodrošināt ar daudz mazāku cilvēku skaitu, nekā patlaban," atzina ministrs.
Vaicāts par budžeta ietaupījumu KP un SPRK apvienošanas gadījumā, Ašeradens atturējās nosaukt konkrētu summu, bet viņš pauda pārliecību, ka no abu iestāžu apvienošanas sagaidāms pozitīvs fiskāls efekts, turklāt Latvija iegūtu jaunu, daudz efektīvāku organizāciju.
Jau ziņots, ka EM teju pēc desmit gadiem atgriezusies pie jautājuma par KP un SPRK apvienošanu.
EM pārstāve Evita Urpena aģentūrai LETA iepriekš stāstīja, ka šāda iespēja tiks analizēta līdz 2019.gada aprīlim. "Līdz nākamā gada aprīlim esam plānojuši izanalizēt SPRK un KP apvienošanas nepieciešamību un lietderību, ieguvumus, zaudējumus un potenciālo ietekmi, kā arī apzināt iespējamos modeļus, kā šāda apvienošana būtu veicama, ja šāda pasākuma lietderība tiks konstatēta," sacīja Urpena.
Diskusijas par KP un SPRK apvienošanu aizsākās ekonomikas krīzes gados, kad 2009.gadā šādu priekšlikumu piedāvāja toreizējā ekonomikas ministra Arta Kampara (V) vadītā EM.
EM nāca klajā ar šādu priekšlikumu, lai valsts budžetā ietaupītu nedaudz virs 300 000 latu (aptuveni 430 000 eiro). Ministrijas mērķis bija optimizēt tās padotības iestāžu darbību sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas un konkurences uzraudzības jomā, nodrošinot efektīvu sistēmas funkcionēšanu, maksimāli samazinot administratīvo aparātu, efektīvi izmantojot cilvēku un finanšu resursus, kā arī samazinot izdevumus atlīdzībai un infrastruktūras uzturēšanai.
Tolaik par iestāžu apvienošanu iestājās KP, kuras ieskatā starp abām iestādēm ir iespējama sinerģija, kas sekmētu godīgas konkurences veicināšanu un Latvijas ekonomiskajai situācijai atbilstošu pakalpojumu cenu veidošanu. Turpretī SPRK pozīcija bija noraidoša, jo tās ieskatā reorganizācija ietver būtiskus, neizvērtētus riskus un tieši pretēji - tas palielinās valsts budžeta izdevumus, jo abas institūcijas būs jāfinansē no valsts budžeta.
2009.gadā Ministru kabinets EM priekšlikumu noraidīja.
2012.gadā toreizējais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts aģentūrai LETA atzina, ka viņš neplāno apvienot KP un SPRK, ņemot vērā abu iestāžu darbības atšķirīgās metodes un pilnvaras, kā arī atšķirīgi veidojas iestāžu budžeti.
Savukārt 2012.gadā par KP vadītāju kļuva Skaidrīte Ābrama, kura intervijā atzina, ka varētu atgriezties pie jautājuma par KP un SPRK apvienošanu.
"Apvienošanai ir gan resursu taupīšanas aspekts, gan arī lielāka pievienotā vērtība, veicot padziļinātāku analīzi. Bieži vien, saskaroties ar regulatora kompetences lietām, esmu nodomājusi, ka būtu labi, ja SPRK strādātu kāds bijušais KP darbinieks, kas varētu izskaidrot dažādas konkurences jomas problēmas, lai vēlāk nerastos situācija, ka KP lietās ir jāvērtē SPRK pieņemto lēmumu sekas," atzina Ābrama.
