"ABLV Bank" pašlikvidācijas plāns tiks paziņots jau tuvākajā laikā
foto: Ieva Čīka/LETA
"ABLV Bank" bankas izkārtne.
Bizness un ekonomika

"ABLV Bank" pašlikvidācijas plāns tiks paziņots jau tuvākajā laikā

Jauns.lv / LETA

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) lēmumu par "ABLV Bank" pašlikvidācijas plānu plāno paziņot maijā, sacīja FKTK Komunikācijas daļas vadītāja Ieva Upleja.

"FKTK vērtē gan iesniegto plānu, gan visus aprēķinus - spēju nokārtot saistības ar kreditoriem, gan arī bankas aicinātos likvidatorus. Papildu nepieciešamo datu un dokumentu iesniegšana FKTK no bankas puses ir notikusi burtiski pēdējās nedēļās, līdz ar to arī mūsu sākotnējās aplēses par gala lēmuma pieņemšanas termiņu jau pamainījās," sacīja Upleja.

Viņa atzīmēja, ka, iesniedzot katru jaunu dokumentu, atskaites punkts dokumentu izskatīšanai 30 dienu laikā sākas no jauna. "Mēs vērtējam visu no jauna iesniegto informāciju," piebilda Upleja.

Tāpat viņa skaidroja, ka gala atzinums prasa laiku, jo izlemšanas procesā ir iesaistīta arī Eiropas Centrālā banka (ECB).

"Joprojām esam pārliecināti, ka maijā FKTK viedoklis kļūs zināms," pauda Upleja.

Jau vēstīts, ka "ABLV Bank" šogad 5. martā iesniedza FKTK pašlikvidācijas plāna projektu. FKTK iepriekš informēja - ja nebūs nepieciešams pieprasīt papildu dokumentus, FKTK ne ilgāk kā 30 dienu laikā izskatīs saņemto informāciju, tostarp pēdējo kredītiestādes pārskatu, kas atspoguļo bankas finanšu stāvokli un izvērtēs bankas spēju noteiktajā termiņā un pilnā apmērā izpildīt tās saistības pret kreditoriem.

Ja FKTK ieskatā bankas projekts par pašlikvidāciju būs akceptējams, FKTK iesniegs lēmuma projektu ECB par kredītiestādei izsniegtās licences anulēšanu. Pēc tam, kad ECB pieņems lēmumu par bankas licences anulēšanu, "ABLV Bank" varēs sākt pašlikvidācijas procesu.

Tāpat ziņots, ka, maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā ECB lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 26.f ebruārī nolēma sākt bankas pašlikvidāciju. "ABLV Bank" pauda uzskatu, ka šādā veidā vislabāk spēs nodrošināt bankas aktīvu aizsardzību, lai norēķinātos ar visiem klientiem.

"ABLV Bank" problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija ("FinCEN") februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. "FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

ASV finanšu ministra vietniece terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos Sigala Mandelkere iepriekš atzīmēja, ka "ABLV Bank" ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu. "Turklāt "ABLV Bank" ir veikusi pārskaitījumus korumpētām, politiski ietekmīgām personām un novirzījusi miljardiem dolāru publiskā korupcijā un aktīvu izvešanā ar fasādes kompānijas kontiem," viņa sacīja.

Savukārt "ABLV Bank" advokāti atbildes vēstulē aicinājuši "FinCEN" atsaukt tās priekšlikumu, norādot, ka "FinCEN" pret "ABLV Bank" izvirzījis "pārspīlētas apsūdzības", par kurām lielā daļā sniegti vai nu ļoti vispārīgi apgalvojumi, vai arī nav uzrādīti pierādījumi gan par naudas atmazgāšanu, gan apvainojumiem kukuļdošanā. "FinCEN" nav arī ņēmis vērā "ABLV Bank" paveikto finanšu noziegumu novēršanas programmā.

Tāpat "ABLV Bank" un tās lielākie akcionāri ir iesnieguši Eiropas Savienības (ES) Tiesā prasību pieteikumus pret ECB un Vienotā noregulējuma valdi (VNV). Bankas advokāti no "DLA Piper" Vācijas biroja "ABLV Bank" un tās divu lielāko akcionāru vārdā kopumā iesnieguši četrus pieteikumus - divus pret ECB un divus pret VMV. Pieteikumos minēti vairāki iespējamie pārkāpumi, ko varētu būt izdarījušas ECB un VNV. Tie aptver pilnvaru pārsniegšanu, samērīguma un vienādas attieksmes neievērošanu, kā arī citus pārkāpumus, un uzskaita virkni nopietnu iebildumu pret veidu, kādā tika pieņemts lēmums par to, vai banka bija vai varēja nonākt finanšu grūtībās (failing or likely to fail).

Pēc aktīvu apmēra "ABLV Bank" 2017.gada beigās bija ceturtā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem - Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei - uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas akciju.