Latvija iebilst pret EK ierosinājumu samazināt finansējumu lauksaimniecības un kohēzijas politikai

ĀM atzīmē, ka EK piedāvā palielināt ES budžeta kopējo apjomu, lai kompensētu "Brexit" radīto iztrūkumu un spētu finansēt gan pamata politikas - kohēzijas politiku un KLP, gan arī jaunās politikas saistībā ar drošību, aizsardzību, migrāciju un ārējām robežām.

ĀM skatījumā, EK piedāvājums uzskatāms par pamatu turpmākām sarunām, tomēr vienlaikus tas radot šaubas, vai piedāvātais ES budžeta kopapjoms būs pietiekams, lai finansētu visas - gan pamata, gan jaunās politikas.

Latvijas ieskatā dzīves līmeņa izlīdzināšanai ES jābūt izvirzītai par galveno daudzgadu budžeta prioritāti. "Diemžēl EK piedāvātais finansējuma samazinājums Kohēzijas politikā un KLP ir pretrunā ar šo mērķi," atzīmēja ministrijā.

Pēc ĀM paustā, Latvija iestāsies par adekvātu Kohēzijas politikas finansējumu arī nākamajā ES daudzgadu budžetā, strādājot pie tā, lai Kohēzijas līdzekļu sadales kritēriji uzsvērtu reģionus, kas vēl atpaliek no ES vidējā iekšzemes kopprodukta. Piemēram, pērn Latvijai bija 64% no ES vidējā IKP, uzsvēra ministrijā.

Tāpat ĀM norādīja, ka Latvija iestāsies par taisnīgu KLP finansējumu, kas paredz tiešmaksājumu izlīdzināšanu, jo pērn Latvijai tie bija 57% no ES vidējā līmeņa.

Vienlaikus ĀM atzīmēja, ka Latvija novērtē EK piedāvājumu palielināt ES finansējumu pētniecībai un inovācijām, "Erasmus+" programmai, kā arī Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam (CEF), kas ietver atbalstu "Rail Baltica" projektam.

Detalizētāku viedokli par 2021.-2027. gada ES budžeta piedāvājumu ĀM plāno sniegt pēc priekšlikumu publicēšanas par ES politiku finansējuma kritērijiem šā gada maija beigās un jūnija sākumā.

Kā ziņots, līdzekļu taupības nolūkos EK trešdien ierosinājusi par aptuveni 5% samazināt KLP un kohēzijas politikai atvēlēto finansējumu.

Kā informēja EK pārstāvniecībā Latvijā, EK ir kritiski izvērtējusi, kur iespējams ietaupīt vai darboties efektīvāk, tādēļ lēmusi par aptuveni 5% samazināt KLP un kohēzijas politikai atvēlēto finansējumu. Lai panāktu, ka šīs rīcībpolitikas dod augļus arī ar mazākiem līdzekļiem un pat kalpo jaunām prioritātēm, politikas jomas tiks modernizētas. Piemēram, kohēzijas politikai būs aizvien lielāka loma strukturālajā reformā un migrantu ilgtermiņa integrācijā, skaidro EK. Šo izmaiņu iespaidā budžets iegūs jaunu līdzsvaru, un pastiprināta uzmanība tiks veltīta jomām, kurās ES spēj palīdzēt visvairāk.

EK trešdien publicētajos priekšlikumos ES budžetam pēc 2020.gada norādīts, ka ES ir izvirzījusi savas politiskās prioritātes, un tagad tai vajadzīgi atbilstoši resursi. Kopumā EK ierosina 2021.-2027.gada ilgtermiņa budžetam noteikt 1135 miljardus eiro saistībās - 1,11% no ES27 dalībvalstu nacionālā kopienākuma (NKI). Šāds saistību līmenis nozīmē 1105 miljardus eiro jeb 1,08 % NKI maksājumos. ES budžetā ir integrēts arī Eiropas Attīstības fonds (EAF) - galvenais instruments, ar ko ES finansē attīstības sadarbību ar Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna reģiona valstīm un kas līdz šim bijis starpvaldību vienošanās. Ņemot vērā inflāciju, tas pēc apmēra līdzinās pašreizējam jeb 2014.-2020.gada budžetam, ieskaitot EAF, norāda EK.

Vienlaikus tiek skaidrots - lai varētu finansēt jaunas, neatliekamas prioritātes, pašreizējais finansēšanas līmenis būs jākāpina. Šodienas investīcijas tādās jomās kā pētniecība un inovācija, jaunieši, digitālā ekonomika, robežu pārvaldība, drošība un aizsardzība ir nākotnes labklājības, ilgtspējas un drošības pamats. Piemēram, "Erasmus+" un Eiropas Solidaritātes korpusa budžets divkāršosies.

Izvēršot trešdien izklāstītos ierosinājumus, EK nākamajās nedēļās nāks klajā ar detalizētiem gaidāmo nozarspecifisko finanšu programmu priekšlikumiem. Pēc tam lēmums par nākamo ES ilgtermiņa budžetu vienbalsīgi un ar Eiropas Parlamenta (EP) piekrišanu būs jāpieņem Padomei.

EK atgādina, ka sarunām jābūt absolūtai prioritātei un vienošanās būtu jāpanāk pirms EP vēlēšanām un Sibiu samita 2019.gada 9.maijā.