Premjers skaidro situāciju Latvijas banku sektorā
Ir novērojama čaulas kompāniju aiziešana no Latvijas bankām, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
"Šobrīd jau nerezidentu, čaulas kompāniju atplūde ir redzama, un pašas bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) to regulē," norādīja premjers.
Jautāts, vai Latvijā tuvākajā laikā varētu būt gaidāmas vēl kādas banku likvidācijas, ņemot vērā, ka visas kredītiestādes var nespēt īsā laikā izpildīt prasības un atteikties no klientiem - čaulas kompānijām -, Kučinskis atbildēja, ka FKTK par šiem jautājumiem patlaban ved pārrunas ar katru banku atsevišķi.
"Ļoti ceru, ka [kādas bankas slēgšana] nenotiks tāpēc, ka banka sāk iztukšoties tiktāl, ka tā jāslēdz. Šobrīd tas viss ir pašu banku rokās un nekādā ziņā neskar mūsu cilvēkus Latvijā, jo tās ir specifiskas bankas ar specifisku biznesu," akcentēja valdības vadītājs.
Kā ziņots, Ministru prezidenta vadītā Finanšu sektora attīstības padome pagājušajā nedēļā atbalstīja čaulas kompāniju aizliegšanu, žurnālistiem sacīja Kučinskis.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) skaidroja, ka mērķis, aizliedzot čaulas kompānijas, ir panākt, lai finanšu sektors Latvijā ir stabils, ilgtspējīgs, drošs un piedāvātu tādus pakalpojumus, kas atbalsta tautsaimniecību, nevis rada riskus. "Mēs esam vienojušies par pasākumu plānu. Kopumā 22 priekšlikumi, kas ir nākuši gan no regulatora, gan no Finanšu ministrijas, gan no Latvijas Komercbanku asociācijas, gan no nevalstiskajām organizācijām, ir izvērtēti un piedāvāts plāns, kura galvenais mērķis ir būtiski samazināt riskanto klienti īpatsvaru banku sektorā," viņa sacīja.
Ministre arī pauda pārliecību, ka ar attiecīgo pasākumu kopumu tuvākajā laikā būs iespējams sakārtot finanšu sektoru.
Tajā pašā laikā FKTK vadītājs Pēters Putniņš atzīmēja, ka apmēram desmit dienu laikā no bankām tiek gaidīti pirmie stratēģiskie plāni par turpmāko darbību, proti, ar ko tiks aizstāti zudumi, atsakoties no čaulas kompānijām. "Šis process būs salīdzinoši straujš, līdz ar to ir ļoti būtiski, lai stabilitātes vārdā, bankām būtu iespēja tagad padomāt," viņš teica.
Iepriekš FKTK vēstīja, ka starp Latvijas banku klientiem ir 26 081 čaulas kompānija, tostarp divas kompānijas ir ar Latvijas izcelsmi. Čaulas kompāniju īpatsvars kredītapgrozījumā visās Latvijas bankās ir 36,57%, bet čaulas kompāniju īpatsvars kredītapgrozījumā ārvalstu klientu segmentā - 44,5%.
Kopumā Latvijas bankās ir apmēram 2,6 miljoni klientu.
Jau vēstīts, ka, ņemot vērā pēdējā laika notikumus un diskusijas par situāciju finanšu sektorā, Latvijas Komercbanku asociācija rosinājusi valdību veikt vairākas izmaiņas normatīvajā regulējumā.
Tostarp asociācijā iepriekš norādīja, ka tā pilnībā atbalsta to, ka čaulas veidojumu apkalpošana ir būtiski ierobežojama un īpaši kontrolējama. "Latvijas Komercbanku asociācija ierosina, ka gadījumā, ja čaulas veidojums atbilst visiem trijiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma 1.panta 15.1 punkta kritērijiem, tad sadarbībai ar to būtu jābūt aizliegtai ar likumu. Mūsu ieskatā šāds risinājums ļaus efektīvi mazināt un novērst nevēlamo klientu klātbūtni Latvijas finanšu sistēmā un skaidri paust Latvijas nostāju," informēja asociācijā.
Vienlaikus asociācijā piebilda, ka ir izskanējis priekšlikums par īpašas nodevas ieviešanu par čaulas veidojumu apkalpošanu, taču šajā gadījumā svarīgākais būtu, lai šāda nodeva neradītu iespaidu, ka tās nomaksa ir "atļauja rīkoties pēc vajadzības".
