Latvija ir gatava maksāt vairāk Eiropas Savienībai, lai kompensētu "Brexit" radīto iztrūkumu
Latvija ir gatava veikt lielākas iemaksas Eiropas Savienības (ES) budžetā, lai kopā ar citu dalībvalstu iemaksām segtu "Brexit" radīto iztrūkumu, piektdien Bulgārijas prezidentūras ES Padomē rīkotajā konferencē par ES daudzgadu budžetu Sofijā norādīja Latvijas Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Kā informēja ministrijā, Kalniņa-Lukaševica Latvijas gatavību veikt šādu soli pamatoja ar nepieciešamību uzturēt ES daudzgadu budžetu līdzšinējā līmenī, lai finansētu programmas, kas virzītu ES attīstību.
Uzrunā ĀM parlamentārā sekretāre pievērsa uzmanību trīs svarīgākajiem elementiem gaidāmajās sarunās par ES daudzgadu budžetu - ES budžeta prioritātēm, ES daudzgadu budžeta kopējam apjomam un sarunu grafikam.
"ES struktūrfondu investīcijas (Kohēzijas politika) ir viens no ļoti nozīmīgiem aspektiem, kas stimulē jaunu darba vietu radīšanu, ilgtspējīgu attīstību un inovācijas. Tādēļ ir svarīgi arī pēc 2020.gada Kohēzijas politikai paredzēt atbilstošu finansējumu. Reģionālo sociālekonomisko atšķirību izlīdzināšana, kas stiprinātu Vienoto tirgu un arī vienoto valūtu, veido Kohēzijas politikas idejas pamatu. Vienotā tirgus stiprināšana caur Kohēzijas politiku sniedz ieguvumu visām dalībvalstīm un reģioniem," uzsvēra Kalniņa-Lukaševica.
Viņa akcentēja, ka Latvijas ieskatā "ES Kohēzijas politikai ir jāsniedz atbalsts valstīm un reģioniem, kas ilgstoši piedzīvo iedzīvotāju skaita samazināšanos". Depopulācija rada papildu slogu budžetam un ierobežo pieejamo resursu apjomu investīcijām, tādejādi pazeminot valsts ekonomikas potenciālu, sacīja ĀM parlamentārā sekretāre.
Kalniņa-Lukaševica lielu uzmanību pievērsusi arī Kopējai lauksaimniecības politikai, uzsverot, ka Latvija atbalsta Kopējās lauksaimniecības politikas modernizāciju, līdz ar to arī turpmāk resursi būs nepieciešami gan lauksaimniecības tiešmaksājumiem, gan lauku attīstībai. Tomēr viens no aspektiem, kas, pēc viņas teiktā, būtu jāreformē, ir nevienlīdzīgie tiešie maksājumi lauksaimniekiem, kas kropļo konkurenci. ĀM parlamentārā sekretāre norādīja, ka Latvijas lauksaimnieki 2020.gadā saņems tikai 68% no ES tiešmaksājumu vidējā līmeņa.
Raksturojot citas prioritātes, viņa pauda atbalstu tādu programmu stiprināšanai kā "Apvārsnis 2020", "Erasmus+" un Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, jo izglītība, pētniecība, inovācijas un Eiropas infrastruktūras savienošana arī veicina reģionālo sociālekonomisko atšķirību izlīdzināšanu. Līdz ar to Kalniņa-Lukaševica uzsvēra nepieciešamību arī pēc 2020.gada stiprināt minētās programmas.
Savukārt runājot par jaunām ES prioritātēm, ĀM parlamentārā sekretāre uzsvēra, ka Latvijas valsts ieskatā ir ļoti svarīgi, lai Eiropas Aizsardzības industriālā attīstības programma ir taisnīga un no tās iegūst ne tikai lielie industriālie spēlētāji. Līdz ar to programmai jāiesaista arī mazie un vidējie uzņēmumi un jaunuzņēmumi, norādīja Kalniņa-Lukaševica.
Konferences laikā viņa akcentēja, ka laicīga sarunu pabeigšana par ES daudzgadu budžetu ir sarunās iesaistīto pušu kopīgā interese. "Tas ļaus nodrošināt savlaicīgu jaunā programmēšanas perioda sākumu un jauno projektu īstenošanas uzsākšanu. ES dalībvalstīm jāspēj savlaicīgi vienoties par nākamā perioda ES daudzgadu budžetu, lai bez pārtraukumiem jau 2021.gada 1.janvārī varētu uzsākt jaunā perioda projektu realizāciju. Kā liecina mūsu iepriekšējā pieredze, kavēšanās rada būtisku kritumu investīcijās un tādejādi bremzē ekonomikas izaugsmi," sacīja ĀM parlamentārā sekretāre.
Konference Bulgārijas galvaspilsētā Sofijā par ES daudzgadu budžetu ir pēdējais augstā līmeņa pasākums pirms šā gada 2.maijā gaidāmā EK priekšlikuma publicēšanas par ES daudzgadu budžetu pēc 2020.gada. Konferences mērķis bija veicināt viedokļu apmaiņu, gatavojoties minētā priekšlikuma publikācijai par finanšu ietvaru pēc 2020.gada.
