Latvijas reputācijai ir nopietni kaitēts, uzskata Ārvalstu investoru padome
Esošā situācija Latvijas finanšu sektorā rada nopietnu kaitējumu valsts reputācijai, aģentūrai LETA paziņoja Ārvalstu investoru padomē Latvijā (FICIL).
"FICIL pauž bažas par negatīvajām sekām Latvijai, ko izraisa apgalvojumi par Latvijas Bankas vadītāja iesaistīšanos korupcijā un apsūdzības naudas atmazgāšanā trešajai lielākajai bankai Latvijā. Šī situācija rada nopietnu kaitējumu valsts reputācijai, un, ja tā netiks risināta, radīs apdraudējumu gan esošām, gan jaunām investīcijām," pauda padomē.
FICIL atzīmēja, ka jau vairākus gadus tās darba kārtībā ir jautājums par visu veidu ekonomisko noziegumu apkarošanu - korupciju, kukuļošanu, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, maksātnespējas procesa ļaunprātīgu izmantošanu, naudas atmazgāšanu u.c. Šī jautājuma risināšana ir svarīga, jo ekonomisko noziegumu sekas sniedzas daudz tālāk par finanšu zaudējumiem un sabiedrības, uzņēmēju ekonomisko labklājību. Ekonomiskie noziegumi grauj labu pārvaldību, godīgumu, demokrātiskas institūcijas un sabiedrības morālos pamatus.
"Esošajā situācijā Latvijas reputācija ir jāatjauno pēc iespējas ātrāk. Vienīgais veids, kā to izdarīt, ir nodrošināt profesionālu un savlaicīgu izmeklēšanu no tiesībsargājošo iestāžu puses, kā arī uzturēt skaidru un proaktīvu saziņu ar visiem nacionālajiem, starptautiskajiem partneriem un sabiedrību kopumā. Tas būtu veids, kā visefektīvāk izbeigt spekulācijas, kas grauj finanšu nozari un kaitē Latvijas reputācijai," norādīja padomē.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir sācis kriminālprocesu pret Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču par kukuļņemšanu. Rimšēvičs tiek turēts aizdomās KNAB izmeklētā kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta ceturtās daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā ir vismaz 100 000 eiro. Par iespējamo nozieguma atbalstīšanu aizturēts un vēlāk atbrīvots uzņēmējs Māris Martinsons. Uzņēmējam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.
KNAB paziņojis, ka šī krimināllieta nav saistīta ar kredītiestādēm, kas patlaban darbojas Latvijā, nedz ar ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija ("FinCEN") paziņojumiem par "ABLV Bank" darbību, nedz arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un "Norvik" banku. Netieši noprotams, ka lieta varētu būt saistīta ar "Trasta komercbanku", ko gan KNAB, gan Rimševiča puse nedz noliedz, nedz apstiprina.
Savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), izpildot Eiropas Centrālās bankas instrukciju, kopš 19.februāra uz laiku ir noteikusi "ABLV Bank" maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.
"FinCEN" februāra vidū paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. Ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
"ABLV Bank" pārstāvji norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. "Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus," uzsvēra bankā. Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka "ABLV Bank" un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ "FinCEN" paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.
