ECB būtu jāpaskaidro, kāpēc ar viņu uzraudzīto "ABLV" tā notika
Eiropas Centrālajai bankai (ECB) būtu jāsniedz skaidrojums, kāpēc tās uzraudzītajā "ABLV Bank" ir izveidojusies attiecīgā situācija, otrdien intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Komercbanku asociācijas vadītāja Sanda Liepiņa.
Viņa norādīja, ka ECB tiešā atbildības kompetencē ir banku biznesa modeļu riski, tāpēc pēc iespējas ātrāk tai būtu skaidro, kā "ABLV Bank" varēja izveidoties esošā situācija. "ECB būtu jānodod skaidrs vēstījums Latvijas sabiedrībai, kādas darbības tā ir veikusi un kā varēja tikt pieļauta šāda situācija," sacīja Liepiņa.
Viņa aicināja ECB pārstāvjus tuvākajā laikā ierasties Latvijā un sniegt pilnu pārskatu, kādas uzraudzības darbības ir veiktas, kādas konsultācijas no ECB ir veiktas ar ASV partneriem, kādi riski, vērtējot biznesa modeli un darbību, nav ievērtēti, un kādā veidā pietiekami ātri nav saskatīta šādas situācijas tuvošanās.
Liepiņa minēja, ka arī ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijai ("FinCEN") pēc iespējas ātrāk būtu jāsniedz pilna informācija par konstatētajiem pārkāpumiem "ABLV Bank" darbībā, lai Latvijā būtu iespējams veikt izvērstu izmeklēšanu. "Tikai ātrāka skaidrības ieviešana mums varētu palīdzēt saprast, kā rīkoties tālāk," piebilda Liepiņa.
Jautāta par uzraugošo institūciju sadarbību ar bankām, Liepiņa norādīja, ka tā ir godprātīga. "Manā pieredzē tā [sadarbība starp banku uzraugu un bankām] viennozīmīgi ir godprātīga. Var teikt, ka sadarbībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), ar Finanšu ministriju, ar Latvijas Banku pēdējos gados esam paveikuši ļoti daudz, lai mazinātu riskus, kādus uzņemas banku sektors ar ārvalstu klientu apkalpošanu, lai noteiktu skaidrus nosacījumus, kādiem principiem ir jāatbilst klientiem, kurus mēs apkalpojam, kā identificēt šos klientus, un kā uzraudzīt veiktās darbības," teica Liepiņa.
Latvijas Komercbanku asociācijā aģentūrai LETA atzīmēja, ka ECB būtu aktīvāk jāiesaistās diskusijās un jāskaidro radušos situāciju. "Ņemot vērā, ka "ABLV Bank" biznesa modeļa izvērtēšana bijusi ECB kompetencē un pārraudzībā, kā arī, respektējot ECB neatkarību, aicinām Saeimas deputātus uzrunāt ECB uzraudzības valdes priekšsēdētāju Danielu Nuī (Daniele Nouy), lūdzot pēc iespējas ātrāk apmeklēt Latviju, un kopīgi ar Latvijas pusi meklēt labākos situācijas risinājumus un izprast radušās situācijas iemeslus," pauda asociācijā.
Asociācijā arī atzīmēja, ka tā jau ir publiski paziņojusi par neiecietīgu attieksmi pret pārkāpumiem un Latvijas banku sistēmas izmantošanu prettiesiskām darbībām, kas neatbilst starptautiskajai praksei un tiesībām. Ņemot vērā starptautisko partneru pastiprināto uzmanību, katrs šāds gadījums ietekmē visus tirgus spēlētājus un nopietni iedragā nozares reputāciju.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka FKTK, izpildot Eiropas Centrālās bankas (ECB) instrukciju, sestdien, 18.februāra, ārkārtas sēdē nolēma "ABLV Bank" uz laiku noteikt maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.
Putniņš iepriekš sacīja, ka šāds lēmums pieņemts, balstoties uz ECB instrukciju. "Finanšu uzraudzības iestāžu pamatuzdevums ir stabilitāte kopumā sektorā, tas arī galvenokārt ir ņemts vērā, vienojoties par šādu lēmumu. Turpināsim veikt nepieciešamās uzraudzības darbības sadarbībā ar ECB un informēsim par notikumu attīstību," viņš teica.
ECB norāda, ka šāds lēmums nepieciešams, lai dotu "ABLV Bank" pietiekamu laiku pasākumu veikšanai, kas stabilizētu esošo situāciju. Ierobežojumi "ABLV Bank" ir stājušies spēkā no pirmdienas, un tie būs spēkā līdz nākamajam FKTK lēmumam.
Tāpat ziņots, ka "FinCEN" plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
"FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
Savukārt "ABLV Bank" pārstāvji iepriekš norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka šobrīd izskata iespējas, lai "FinCEN" pārskatītu savus priekšlikumus. "Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus," uzsvēra bankā.
Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka "ABLV Bank" un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ "FinCEN" paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.
Pēc aktīvu apmēra "ABLV Bank" 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem - Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei - uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. "ABLV Bank" obligācijas kotē biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā. "ABLV Bank" atrodas tiešā ECB uzraudzībā.
