Praktiski ieteikumi stopotājiem. Stāsta Kristiāna Mataite, kura šādi ceļojusi pa Eiropu
foto: Shutterstock
Stopošana ir nemitīga sevis pārvarēšana, jo jādomā, ko darīt, kā atrisināt problēmas un rīkoties, ja jāmaina plāni. Tu daudz uzzini gan par sevi, gan savu draugu, ar kuru stopo kopā.
Tūrisms

Praktiski ieteikumi stopotājiem. Stāsta Kristiāna Mataite, kura šādi ceļojusi pa Eiropu

"100 Labi Padomi"

Par savu un draudzeņu stopošanas pieredzi stāsta Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes studente Kristiāna Mataite. Pagājušajā vasarā viņa devās stopu tūrē pa Eiropu, apskatīja Vāciju, Beļģiju, Franciju, Šveici un Itāliju, bet pieredze, kā šādā veidā nokļūt no punkta A līdz punktam B, viņai bijusi arī iepriekš.

Noderīgas saites un vietnes:

Hitchwiki.org – meklētājā ieraksti jebkuru pilsētu un tev tiks dotas norādes, kā ērtāk tur nokļūt. Atradīsi kartes un izsmeļošu informāciju. Tikai dari to laikus pirms paredzētā brauciena.

Trustroots.com – līdzīga kā couchsurfing, bet, lai tiktu saitā, jāgaida uzaicinājums no kāda grupas biedra vai vari startēt, sagaidot uzaicinājumu, ja tev jau ir pieci grupas draugi.

▪ Facebook ir hitchaiking grupas, piemēram, Hitchhiking Europe ir ļoti aktīva grupa. Šajā vietnē var atrast domubiedrus un cilvēkus, kas par stopošanu veido blogus, dalās ar saviem iespaidiem. Šeit iespējams atrast arī naktsmājas.

▪ Vēl noderēs arī Elias the limitless blogs.

foto: no Kristiānas Mataites privātā arhīva

Stopošanas plusi un mīnusi

PLUSI
▪ Par stopošanu nav jāmaksā, un ceļojums nav jāplāno tik savlaicīgi kā tie, kur jāiegādājas ceļojuma biļetes.

▪ Iespējams satikt un tuvāk iepazīt interesantus cilvēkus, jo tie, kuri uzņem stopotājus, parasti ir ieinteresēti gan klausīties tevī, gan arī pastāstīt par sevi.

▪ Ja liekas, ka pasaulē cilvēki neko nedara tāpat vien par paldies, bez maksas, stopotājs var iepazīt gluži citādu pasauli, kurā ir daudz vairāk laba.

▪ Pilnīgāk vari iepazīt vidi, kurā nonāc. Tev nav jāiet cauri bezpersoniskam konveijeram, tas ir, lidostai vai autoostai.

▪ Tā ir nemitīga sevis pārvarēšana, jo jādomā, ko darīt, kā atrisināt problēmas un rīkoties, ja jāmaina plāni. Tu daudz uzzini gan par sevi, gan savu draugu, ar kuru stopo kopā.

MĪNUSI
▪ Nekad nevari zināt, pie kāda cilvēka mašīnā iekāpsi, vai viņš būs atvērts un pļāpīgs vai jums pa vidu nostāsies valodas barjera. Vai tu jutīsies omulīgi vai arī būs visai nedroši?

▪ Nekad nevari rēķināties ar to, cik daudz laika pavadīsi ceļā. Parasti garie pārbraucieni jārēķina divas reizes ilgāki, nekā braucot ar savu mašīnu.

▪ Tevi var arī nepaņemt mašīnā, un ir bijuši gadījumi, ka pa nakti paliec tur, kur stāvi! Tas viss pamīšus rada gan priecīga satraukuma izjūtu, gan arī nepatīkamu uztraukumu.

7 stopotāja etiķetes likumi

1. Cilvēki vairāk uzticas stopotājiem ar lielām ceļojuma somām – tās liecina, ka šāds pārvietošanās veids ir viņu kaislība un ka viņi nav nekādi klaidoņi.  

2. Labāk neizskatīties tā, it kā tu tikko būtu izkāpis no krūmiem, mazliet jāpacenšas. Matiem jābūt tīriem, izķemmētiem, drēbēm – tīrām.  

3. Labi, ja ar ceļabiedriem varat drusku padraiskot, piemēram, dejot, lēkāt, taisīt vilnīti, izklaidējot garāmbraucējus, bet arī piesaistot sev viņu uzmanību.

4. Vadītāji, kas tevi paņēmuši savā mašīnā, bieži sagaida, ka tu ar viņiem runāsi, bet – ne vienmēr. To, vai saruna vēlama, ātri var saprast. Ļoti bieži stopotājus ņem tie, kas paši ir stopojuši, vai tie, kuriem ir tāds nepiepildīts sapnis.

5. Dažādās valstīs ir atšķirīga attieksme pret stopotājiem. Latvijā, Lietuvā un Igaunijā droši vari stāvēt ceļa malā, bet Vācijā un Itālijā tas ir aizliegts, šajās valstīs mašīnu, kas dosies tev vēlamajā virzienā, vari sarunāt tikai benzīntankos.

6. Uz kartona zīmes, ko stopotājs tur sev priekšā, vari norādīt konkrētu mērķi vai arī tikai valsti vai virzienu. Citādi autovadītājs padomās: tik tālu nebraukšu, – un tevi nepaņems, kaut tas būtu bijis ļoti izdevīgi.
7. Par stopošanu ar paceltu īkšķi – iepriekš jāpavaicā vietējiem, vai tā pieņemts darīt.

Ko likt ceļasomā?

▪ Ja brauc ar draugiem uz vienu nedēļas nogali, pietiks ar vienu drēbju kārtu, bet ilgākam laikam ņem līdzi drēbes un visu nepieciešamo nakšņošanai brīvā dabā. Jābūt labam guļammaisam un plēvēm, lai lietus nelīst uz galvas. Ceļojot pa Eiropu, katrai meitenēm bija 10 kg smaga mugursoma, kurā, kā jau lēdijas, viņas bija paņēmušas līdzi… mazliet par daudz mantu. Neaizmirsti, ka drēbes var nopirkt arī pa ceļam.

▪ Ūdens pudeli, uzkodas un ceļamaizītes. Būs iespēja paēst benzīntankos, kur nereti sākas vai beidzas kāds no pārbraucienu posmiem, bet tas ir dārgi.

▪ Vairākus kartona gabalus un spilgtus marķierus, lai pagatavotu vēlamā galamērķa norādi, ko turēt sev priekšā ceļmalā.

▪ Plāksterus un pretsāpju tabletes.

● Drošība – meitenēm vienmēr par to jāpadomā, jo parasti
stopotājus ņem vīrieši. Kristiānai nav bijusi slikta pieredze, bet viņa iesaka fiksēt automašīnas numuru un pa rokai turēt mobilo telefonu, kurā ir kāds trauksmes numurs draugam vai policijai, un sekot līdzi ceļam, lai tevi (kaut labu gribot) neaizved kur citur.

Tēmas