Bažas, ka dažādu valsts politiku dēļ pieaug slimības lapu daudzums
“Gada laikā mēs slimības pabalstiem iztērējam apmēram 15 miljonus eiro, kas nosacīti nav lielākās izmaksas sociālās apdrošināšanas sistēmā, bet bažas rada tas, ka šīs izmaksas pieaug. Tādēļ ir ļoti būtiski meklēt cēloņus. Lai cik tas nebūtu dīvaini, dažādas citas politikas būtiski ietekmē šo slimības pabalstu apjomu,” Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktore Inese Šmitiņa apgalvoja RīgaTV 24 raidījumā "Ārsts.lv kopā ar Pēteri Apini".
Šmitiņa kā vienu no nozīmīgākajiem faktoriem minēja pensijas vecuma palielināšanu. “Piemēram, palielināja pensijas vecumu, tātad strādājošie kļūst vecāki. Lielākās un garākās saslimšanas tomēr ir vecuma grupā no 50 līdz 60 gadiem. Tie agrāk bija pensionāri, šodien tie ir strādājošie cilvēki, kam ir šīs darba nespējas lapas,” viņa skaidroja.
Arī demogrāfijas politika krasi ietekmē slimības lapu apjomu: “Bērniņu skaits aug, bet vienlaikus mēs redzam, ka 30% no visām slimības lapām ir slimu bērnu kopšanai. Jādomā tieši, kāpēc tas tā notiek. Darba tirgus šobrīd ir atvērts, māmiņas dodas strādāt. Krīzes laikā viņas vairāk bija mājās kopā ar bērniem, jo šo darbavietu varbūt nebija.”
Šmitiņa raidījumā aicināja slimības lapu apjoma pieaugumā nevainot ārstus. “Pieauguma tendences ir visai viegli izskaidrojamas. Mēs necenšamies meklēt vainu ārstos, kas nepamatoti izsniedz šīs slimības lapas,” norādīja Šmitiņa.
