75% cilvēku Latvijā ar savu pašreizējo darbu ir apmierināti

24% darbinieku norāda, ka nav apmierināti ar savu darbu, savukārt atlikušajam procentam respondentu uz šo jautājumu grūti pateikt.

Caurmērā apmierinātāki ar savu pašreizējo darbu ir uzņēmumu vai organizāciju vadītāji un augstākā līmeņa speciālisti, strādājošie ar ikmēneša personīgajiem ienākumiem virs 700 eiro, kā arī tie, kuri savu darba slodzi vērtē kā atbilstošu.

Salīdzinoši neapmierinātāki ar savu darbu ir strādnieki, darbinieki ar ikmēneša personīgajiem ienākumiem līdz 300 eiro, kā arī tie, kuri savu darba slodzi vērtē kā pārāk augstu vai pārāk zemu.

Aptaujas rezultātā secināts, ka, salīdzinot darba ņēmēju kopējo apmierinātību ar periodu pirms gada, tā ir pieaugusi, kamēr neapmierinātība ir samazinājusies.

Dati liecina, ka strādājošos savā pašreizējā darbā visvairāk notur tieši darba vietas stabilitāte jeb drošums, ko norādījuši 40% aptaujāto. "Kantar TNS" personāla pētījumu eksperte Signe Kaņējeva skaidroja, ka tas lielā mērā saistāms ar uzņēmumu ilgtspējīgas attīstības un darbības nozīmīgumu darbinieku prātos.

"Darbiniekiem ir svarīga pārliecība, ka uzņēmums (darba vieta) būs šodien un būs arī rīt. Darba vietas stabilitāte kā biežāk minētais iemesls atklājās arī pirms gada veiktajā pētījumā," norādīja Kaņējeva.

Kā otru nozīmīgāko faktoru aptaujātie palikšanai jau esošajā darba vietā norāda grūtības atrast citu darbu un alternatīvu neesamību. Kopš pagājušā gada šo darbinieku procentuālais skaits pieaudzis līdz 33%.

Nemainīgi kopš iepriekšējā gada, 30% respondentu atbildējuši, ka iemesls palikšanai strādāt jau esošajā darba vietā ir labas attiecības ar kolēģiem, savukārt 28% norādījuši atbilstoša atalgojuma iemeslu.

Kā papildus nozīmīgi iemesli, kas notur pašreizējā darbā, 28% respondentu minējuši arī interesantu darba saturu (nozari), kā arī 27% kā iemeslu uzskaitījuši uzņēmuma atrašanās vietu tuvu dzīvesvietai.

Pētījumu kompānijas pārstāvji norāda, ka darba vietas stabilitāti kā būtisku iemeslu, kas notur pašreizējā darbā, tradicionāli biežāk uzsver tieši valsts vai pašvaldību sektorā, kā arī vidējos un lielajos uzņēmumos strādājošie.

To, ka pašreizējā darbā notur tieši labāku alternatīvu trūkums, caurmērā biežāk norāda darbinieki vecumā no 40 līdz 55 gadiem, Latgalē strādājošie, cittautieši, kā arī darbinieki ar zemākiem personīgajiem un ģimenes vidējiem ienākumiem mēnesī.

Savukārt to, ka pašreizējā darbā notur atbilstošs atalgojums, salīdzinoši biežāk norāda strādājošie ar personīgajiem ikmēneša ienākumiem virs 700 eiro mēnesī, kā arī lielajos uzņēmumos strādājošie.

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, strādājošie no darba galvenokārt aizietu lielāka atalgojuma dēļ (60%). Šis iemesls kā visbūtiskākais lēmumam par darba maiņu ir minēts arī iepriekšējos - gan 2014.gada, gan arī 2016.gada pētījumos.

Nākamie divi biežāk minētie darba maiņas iemesli ir - personīgie apsvērumi (ģimenes stāvoklis, veselība, vecums u.c.) (27%), kā arī uzņēmuma reorganizācija un darbības pārtraukšana (18%).

Starp būtiskiem darba maiņas iemesliem šogad veiktajā pētījumā ir minēts arī interesantāks darba saturs, labākas personīgās un profesionālās izaugsmes iespējas, kā arī labāki piedāvātie labumi un bonusi. katru šo iemeslu atzīmējuši 17% aptaujāto.

Salīdzinot ar 2016.gadu, šogad veiktajā pētījumā labāki piedāvātie labumi un bonusi kā iemesls darba maiņai ir minēti retāk. Pētījumu kompānijas pārstāvji pieļauj, ka tas ir saistīts ar vispārējo atalgojuma pieaugumu valstī, kas darbiniekos mazina vajadzību pēc papildu labumiem.

Personīgus apsvērumus (ģimenes stāvoklis, veselība, vecums u.c.) un līdzsvaru starp darbu un personīgo dzīvi kā iemeslu aiziešanai no darba vidēji biežāk ir minējuši tie darbinieki, kuri strādā vairāk nekā 41 stundu nedēļā.

Labākas personīgās un profesionālās izaugsmes iespējas kā būtisku iemeslu darba maiņai caurmērā biežāk ir minējuši gados jaunāki darbinieki vecumā no 18 līdz 29 gadiem. Aptaujā secināts, ka tieši gados jaunāki darbinieki ir tie, kuri kopumā ir salīdzinoši daudz atvērtāki darba maiņai. Savukārt vēlmi samazināt stresa līmeni kā iemeslu aiziešanai no darba vidēji biežāk ir minējuši vadītāji un augstākā līmeņa speciālisti.

Aptauja veikta 2017.gada aprīlī, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 913 darba ņēmējus.