Nākamgad Ekonomikas ministrijas izdevumi pieaugs par 26,1 miljonu eiro
foto: LETA
Bizness un ekonomika

Nākamgad Ekonomikas ministrijas izdevumi pieaugs par 26,1 miljonu eiro

LETA

2018.gadā Ekonomikas ministrijas (EM) izdevumi pieaugs par 26,1 miljonu eiro, paredz Ministru kabinetā atbalstītais nākamā gada budžeta likumprojekts, kas iesniegts izskatīšanai Saeimā.

2017.gadā EM izdevumi noteikti 157,87 miljonu eiro apmērā, savukārt nākamgad tie sasniegs - 183,96 miljonus eiro.

Nākamgad EM valsts pamatfunkciju nodrošināšanai paredzēti 155,96 miljoni eiro, savukārt Eiropas Savienības (ES) fondu finansētu projektu īstenošanai - 28 miljoni eiro. 2017.gadā šīm funkcijām attiecīgi tika atvēlēti 134,99 miljoni eiro un 22,87 miljoni eiro.

2018.gadā EM tika piešķirti papildu līdzekļi dažādiem prioritārajiem pasākumiem, piemēram, četri miljoni eiro valsts galvojumiem bankas aizdevumiem mājokļu iegādei vai būvniecībai, 487 770 eiro investīciju piesaistes un uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumiem, 164 628 eiro 2021.gada tautas skaitīšanas sagatavošanai un veikšanai, 226 000 eiro Eiropas Padomes direktīvas pārņemšana tūrisma jomā un normatīvo regulējumu nodrošināšana attiecībā uz ekodizaina un energomarķējuma prasību ievērošanu u.c.

Kopumā EM prioritārajiem pasākumiem nākamā gada budžetā atvēlēti 5,54 miljoni eiro.

EM galvenie pasākumi 2018.gadā būs izstrādāt Baltijas un Ziemeļvalstu Integrācijas pasākumu plānu attiecībā uz enerģētikas un energoefektivitātes, būvniecības, inovāciju, uzņēmējdarbības, eksporta un rūpniecības politiku, veicinot ciešāku valstu reģionālo sadarbību un integrāciju.

Tāpat EM plānos ir nodrošināt ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda programmu īstenošanu inovācijas, uzņēmumu atbalsta un enerģētikas jomās, kā arī īstenot godīgas konkurences veicinošus un nelegālās darbības novēršanas pasākumus, ierobežojot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanas riskus.

Starp EM galvenajiem pasākumiem minēti mājokļa pieejamības nodrošināšanā ģimenēm ar bērniem un personām, kas ieguvušas augstāko vai profesionālo izglītību, kā arī uzlabot uzņēmējdarbības vidi, sekmējot uz klientu orientētās valsts pārvaldes attīstību un principa "konsultē vispirms" ieviešanu.