Bijušais kanclers Šrēders ievēlēts "Rosņeftj" direktoru padomes priekšsēdētāja amatā
Kremļa kontrolētā Krievijas naftas uzņēmuma "Rosņeftj" direktoru padome priekšsēdētāja amatā piektdien ievēlējusi bijušo Vācijas kancleru Gerhardu Šrēderu.
Par to preses konferencē žurnālistiem paziņoja pats ekskanclers.
Piektdien Sanktpēterburgā notika "Rosņeftj" akcionāru sapulce, kurā tika izraudzīts jauns direktoru padomes sastāvs.
Tā tika palielināta no deviņiem līdz 11 cilvēkiem. Padomē līdzās līdzšinējiem locekļiem iekļauts Šrēders un Krievijas enerģētikas ministrs Aleksandrs Novaks.
Lēmums uzticēt atbildīgo amatu Šrēderam tiek skaidrots ar to, ka viņš ir autoritatīvs pasaules mēroga politiķis, kurš konsekventi iestājas par Vācijas un Eiropas stratēģisko sadarbību ar Krieviju enerģētikas sfērā, ziņu aģentūrai "Interfax" norādīja informēts avots.
Pirms Šrēdera šo amatu ieņēma Krievijas prezidenta Vladimira Putina palīgs Andrejs Belousovs.
Vācijas kanclere Angela Merkele iepriekš norādījusi, ka negatīvi vērtē Šrēdera lēmumu kļūt par "Rosņeftj" direktoru padomes locekli.
Krievijas cilvēktiesību aktīviste Valērija Novodvorska savulaik Šrēderu dēvēja par "veiksmīgu Putina pirkumu".
Lai gan Šrēders par lēmumu pievienoties "Rosņeftj" vadībai izpelnījies plašu kritiku vācu medijos un starp vācu politiķiem, augustā viņš paziņoja, ka pievienošanās Kremļa kontrolētajai kompānijai esot viņa privāta lieta.
Šrēders, kurš vadīja Vācijas valdību no 1998. līdz 2005.gadam, pazīstams kā Krievijas prezidenta Vladimira Putina personīgs draugs, un tikai dažas nedēļas pēc kanclera amata atstāšanas viņš kļuva par gāzesvada "Nord Stream" akcionāru komitejas vadītāju.
Gāzesvads "Nord Stream", kas izbūvēts pa Baltijas jūras gultni, tieši savieno Krieviju un Vāciju, apejot Austrumeiropas valstis, un tā galvenais akcionārs ir Krievijas enerģētikas gigants "Gazprom".
Tā būvniecība izsauca skaļu kritiku, daudziem, īpaši Austrumeiropā, bažījoties par ES enerģētiskās drošības apdraudējumu.
"Rosņeftj" ir viens no uzņēmumiem, kas pakļauts Rietumu sankcijām, kuras tika izsludinātas, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā.
